Jūras spēku (JS) štābs ir Jūras spēku komandiera darba institūcija, kas organizē un nodrošina Aizsardzības ministra, NBS un JS komandiera pavēļu un rīkojumu izpildi, organizē un vada pakļauto vienību darbu, gatavo informāciju komandiera lēmumu pieņemšanai. Par JS štāba uzdevumu izpildi atbild štāba priekšnieks.
Vienības
Jūras spēku štāba uzdevumi:
-
vienotas personālsastāva vadības sistēmas īstenošanas un darbības koordinācijas nodrošināšana;
-
nepārtraukta JS komandiera uzdevumu izpildes kontrole, JS štāba administratīvo darbu vadīšanas un JS štāba protokola pasākumu, kā arī militāro ceremoniju nodrošināšana;
-
JS un apakšvienību izlūkošanas plānošanas, organizēšanas un koordinācijas nodrošināšana;
-
JS štāba un apakšvienību nodrošināšana ar ģeotelpisko, meteoroloģisko un izlūkošanas informāciju;
-
drošības pasākumu un drošības režīma ievērošanas organizēšana un koordinēšana JS štābā;
-
JS kaujas gatavības un mobilizācijas pasākumu plānošanas, organizēšanas, vadības un kontroles nodrošināšana;
-
JS darbības plānošanas, vadīšanas un koordinēšanas organizēšana;
-
JS īstermiņa uzdevumu un attīstības plānu izveidošanas, koordinēšanas un kontroles nodrošināšana;
-
JS militāro mācību plānošanas, organizēšanas, koordinēšanas un kontroles nodrošināšana, NBS Apvienotā štāba (AŠ) plānošanas procesa atbalstīšana;
-
JS nodrošinājuma sistēmas darbības plānošanas, kontroles un koordinēšanas nodrošināšana;
-
JS budžeta projekta izstrādes koordinēšanas, finansējuma sadales un budžeta izpildes analīzes nodrošināšana;
-
JS grāmatvedības darba organizēšana un nodrošināšana;
-
JS sakaru un informācijas sistēmu (turpmāk tekstā - SIS) darbības plānošana, organizēšana un koordinēšana;
-
JS un apakšvienību, arī personālsastāva tiesiskā atbalsta nodrošināšana, JSF iekšējo normatīvo aktu izstrādes organizēšana.
Seko mums sociālajos tīklos
Aktualitātes
Jūras spēki piedalās militāro mācību "Namejs 2022"rudens posmā
Vēsture un simbolika
Latvija atrodas Baltijas jūras krastā, tādēļ latviešu tautas likteņi vienmēr bijuši cieši saistīti ar kuģošanu pa jūru. Jau leģendām bagātajā pirmsvēsturiskajā periodā pazīstami kuršu sirotāji un viņu kara laivas. Liela aktivitāte kuģošanā atsākas Kurzemes un Zemgales hercogistes ziedu laikā. Hercogam Jēkabam piederējuši 30-40 kuģi, kuri devās tāljūras ekspedīcijās uz Rietumindiju, Āfriku un Dienvidameriku.
Kara kuģa karoga pamats ir balta fona četrstūris, kura centrā vertikāli un horizontāli krustojas valsts karoga krāsas, kuru platums ir 1/5 no karoga platuma. Karoga garuma un platuma mēru attiecībai jābūt 3:2. Jūras spēku kara kuģa karogs izgatavojams sekojošos izmēros (mēri milimetros): I lielums- 660x440, II lielums- 990x660, III lielums- 1500x1000, IV lielums- 1950x1300, V lielums- 2250x1500.
Sadarbība
Baltijas valstu jūras eskadra (Baltic States Naval Squadron, BALTRON) tika izveidota 1998. gada augustā un par tā pirmo komandieri kļuva Latvijas jkpt. Ilmārs Lešinskis. Projekta mērķis ir nodrošināt Baltijas jūras spēku mīnu meklēšanas kuģu pastāvīgu gatavību piedalīties nacionālu uzdevumu veikšanā un NATO pretmīnu vienības realizētajās operācijās. Līdztekus BALTRON veicina savstarpējo savietojamību un sadarbību starp Baltijas valstu Jūras spēkiem.
SNMCMG1 ir viena no četrām NATO pastāvīgajām Jūras spēku grupām. NATO pastāvīgās Jūras spēku grupas veido NATO Reaģēšanas spēku jūras komponenti, kas darbojas kā tūlītējas reaģēšanas spēki. SNMCMG1 ir viena no divām alianses jūras komponenta daudznacionālām vienībām, kas izveidota mīnu iznīcināšanas operāciju veikšanai, un NATO Reaģēšanas spēku sastāvā spēj nekavējoties veikt operācijas jebkurā vietā.
