Godasardzes rota nodrošina sardzi pie Brīvības pieminekļa un Rīgas pils, kā arī piedalās Latvijas Republikas, Aizsardzības ministrijas un NBS militāro ceremoniju nodrošināšanā, kā arī veic kājnieku rotas pamatuzdevumus.
Godasardzes saknes ir atrodamas jau Štāba bataljona pirmsākumos. 1919.gada 29.jūlijā jaunizveidotā Armijas Virspavēlnieka štāba Komandanta rota uzsāka nodrošināt sardzi pie Virspavēlnieka štāba, bet 1923.gadā pie Rīgas pils un Saeimas nama. Sardzes pienākumi tika mainīti 1934.gadā, pēc Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa apvērsuma, kad rota uzsāka sardzi arī pie Valdības nama K. Valdemāra ielā 3. Pie Brīvības pieminekļa pirmā sardze tika uzlikta 1935.gada 18.novembrī. Papildus godasardze piedalījās valsts svinīgajos pasākumos, līdz pat 1940.gadam, kad tā tika izformēta. Godasardzes rota tika izveidota 1992.gada 1.maijā paturot iepriekšējos pamatuzdevumus un jau 1992.gada 11.novembrī tika atjaunota godasardze pie Brīvības pieminekļa.
Vienības
Godasardzes rotas uzdevumi:
- Nodrošināt godasardzi pie Brīvības pieminekļa un Rīgas pils;
- Piedalīties protokola ceremonijās;
- Nodrošināt noteikto uzdevumu izpildi krīzes un kara gadījumā.
Seko mums sociālajos tīklos
Aktualitātes
Godasardzes rotai - 30
Vēsture un simbolika
Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljons ir vēsturiski atjaunotā Latvijas armijas vienība, kuras pirmsākumi meklējami Brīvības cīņu laikā. Latvijas armijas Štāba bataljona veidošanās bija cieši saistīta ar armijas štāba veidošanu.
Armijas štāba rota, sakarā ar vienības nosaukuma vairākām maiņām, bija palikusi bez sava simbola – karoga. 1933.gada 9.novembrī Valsts prezidents Alberts Kviesis Armijas štāba rotai pasniedza rotas simbolu – kaujas karogs.
Sadarbība
Štāba bataljonam ir izveidojusies ilggadēja sadarbība ar Oskara Kalpaka Rīgas tautas daiļamatu pamatskolu. Bataljona karavīri sniedz atbalstu skolas organizētājās patriotiskās audzināšanas nodarbībās, nodrošinot ierindas apmācības pamatus, kā arī piedalās viņu organizētajās sporta spēlēs.
Patlaban daudznacionālo kaujas grupu Latvijā vada Kanāda, un to veido vairāk nekā 1300 karavīru no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Polijas, Kanādas, Slovākijas, Slovēnijas un Spānijas, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā, piedaloties mācībās ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.
