Kanādas bruņotie spēki uzsāk jaunas štāba ēkas būvniecību Latvijā | Nacionālie bruņotie spēki

Kanādas bruņotie spēki uzsāk jaunas štāba ēkas būvniecību Latvijā

19.06.2019
Latvijā
Infrastruktūra
Sadarbība
NATO
Informāciju sagatavoja
Preses nodaļa

Rīt, 19.jūnijā, Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, notiks svinīgā Kanādas bruņoto spēku pavēlniecības Latvijā štāba ēkas būvniecības uzsākšanas ceremonija. 

Jaunajā štāba ēkā tiks izvietoti pašreiz Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba telpās esošie Kanādas bruņoto spēku kontingenta karavīri. Jaunā štāba ēka atvieglos Kanādas kontingenta uzdevumu izpildi Latvijā.

Kanādas bruņoto spēku pavēlniecība atbild par NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas Kanādas kontingenta karavīru komandvadības nodrošināšanu Latvijā. Turklāt, kā kaujas grupas vadošajā valsts, Kanāda aktīvi piedalās gan savas valsts, gan NATO militāro mērķu sasniegšanā.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzsver: “Latvija ir pilntiesīga, uzticama un droša NATO dalībvalsts. Mūsu valsts ne tikai saņem drošības atbalstu no NATO, pretī mēs sniedzam arī savu ieguldījumu starptautiskās drošības garantēšanā. Uz NATO ārējās robežas esošās Latvijas drošība un stabilitāte ir būtiska visa NATO kopējai drošībai. Kanādas bruņoto spēku atrašanās Latvijā ir veids, kādā Kanāda, kā NATO dalībvalsts, apliecina savu solidaritāti, apņēmību un gatavību stāties pretī jebkāda veida agresijai, kas tiktu vērsta pret mūsu iedzīvotājiem un valsts teritoriju. Kanādas bruņoto spēku pavēlniecības štāba ēkas būvniecība pierāda Kanādas gatavību rūpēties par Latvijas un reģiona drošību. Jauna štāba izveide atvieglos sadarbību ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kā arī būs vēl viens solis uz priekšu pretim operatīvākai sadarbībai”.

Kanādas aizsardzības ministrs Hardžits Sadžans (Harjit S. Sajjan) saka: “Kanādas bruņoto spēku pavēlniecības Latvijā štāba ēkas būvniecība Rīgā nostiprinās jau tā ciešās saites, kas vieno mūsu valstis, kā arī kalpos par apliecinājumu NATO apņēmībai aizsargāt un pasargāt Centrāleiropu un Austrumeiropu no uzbrukumiem. Kopīgi turpināsim sargāt Latvijas brīvību. Kanāda ir bijusi, ir un arī turpmāk būt stabils un uzticams partneris”.

Kanādas bruņoto spēku pavēlniecības Latvijā komandieris, pulkvedis Džošs Meidžors (Josh Major) uzsver: “Īpaši šim mērķim projektētas štāba ēkas būvniecība ir skaidrs un nepārprotams apliecinājums tam, ka Kanāda ir gatava aktīvi darboties Latvijā. Jaunais štābs ļaus mums veiksmīgāk izpildīt uzdevumus, kā arī atvieglos darbu ar visiem reģionā esošajiem kolēģiem. Vēlamies pateikties laipnajai Latvijas pusei, kas darīja visu iespējamo, lai mēs projekta plānošanas procesā varētu veiksmīgi veikt savus tiešos pienākumus. Štābs būs ieguvums mums pašiem, mūsu kaujas grupas partneriem, kā arī Latvijas pusi pārstāvošajiem sabiedrotajiem, jo tas uzlabos mūsu spējas kopīgi aizsargāt Latviju un padarīt reģionu stabilāku”.

Daudznacionālā štāba ēkas, kuru projektē Latvijas uzņēmums “Citrus Solutions”, būvniecības izmaksas varētu sasniegt 18,5 miljonus Kanādas dolāru. Ēkas būvniecību plānots uzsākt 2019. gada augustā, celtniecība tiks uzticēta Latvijas uzņēmumiem, kuru darbu pārraudzīs ģenerāluzņēmējs “NewCom”. Ēkas iekārtošanu un komunikāciju ievilkšanu veiks Kanādas bruņoto spēku speciālisti. Ēkas būvniecību plānots pabeigt 2020. gada novembrī.

Daudznacionālo kaujas grupu Latvijā vada Kanāda, un to veido aptuveni 1400 karavīru no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Spānijas, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā, piedaloties mācībās kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.

NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību, demonstrējot alianses solidaritāti un apņēmību aizstāvēt aliansi pret jebkāda veida agresijas izpausmēm. Svinīgā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija notika 2017. gada 19. jūnijā Ādažu bāzē.

Kanādai ir izveidojušās ciešas attiecības ar Latviju. Kanāda kļuva par pirmo Lielā septiņnieka valsti, kas atzina Latvijas neatkarības atgūšanas faktu 1991. gadā. Kanāda bija arī starp pirmajām NATO valstīm, kas ratificēja Latvijas iestāšanās līgumu 2004. gadā.

Informāciju sagatavoja: 
AM Militāri publisko attiecību departamenta
Preses nodaļas vecākā referente
Majore Mairita Senkevicina
Tālrunis: 67335067
E-pasts: mairita.senkevicina@mod.gov.lv