Aizsardzības nozares vadība piedalīsies Ziemassvētku kauju 102. gadadienas atceres pasākumos | Nacionālie bruņotie spēki

Aizsardzības nozares vadība piedalīsies Ziemassvētku kauju 102. gadadienas atceres pasākumos

11.01.2019
Latvijā
Pasākumi
Vēsture
Zemessardze
Informāciju sagatavoja
Preses nodaļa

Rīt, 12. janvārī, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks atbalsta jautājumos brigādes ģenerālis Imants Ziediņš piedalīsies Ziemassvētku kauju 102. gadadienai veltītajos atceres pasākumos.

Pasākumos piedalīsies arī Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienību un Zemessardzes vienību komandieri, karavīri, zemessargi un jaunsargi.

Plkst. 13.00 Babītes novada Antiņu kapsētā notiks Ziemassvētku kaujās kritušo strēlnieku piemiņas brīdis, kurā godasardzi nodrošinās Zemessardzes 1. Rīgas brigādes Studentu bataljona zemessargi un muzikālu priekšnesumu sniegs Zemessardzes orķestris. 

Plkst. 14.00 brāļu kapos “Silenieki” Jelgavas novada Valgundes pagastā notiks Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kaujās kritušo latviešu strēlnieku pārapbedīšanas ceremonija. 

Vienlaikus, no plkst. 13.00 līdz 16.00, Ziemassvētku kauju muzejā, kas atrodas Jelgavas novada Valgundes pagasta „Mangaļu” mājās, varēs iepazīt latviešu strēlnieku sadzīvi, apskatot muzeja ekspozīciju. 

Plkst. 15.30 Ziemassvētku kauju muzejā svinīgo solījumu dos Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes 52. kaujas atbalsta bataljona zemessargu kandidāti, Jelgavas pilsētas un Jelgavas novada jaunsargu kandidāti, kā arī vidusskolēni, kas apgūst valsts aizsardzības mācību un kļūs par jaunsargiem.  

Savukārt plkst. 16.00 ikviens būs aicināts doties aptuveni sešu kilometru garā lāpu gājienā no “Mangaļiem” uz Ložmetējkalnu, kur notiks piemiņas brīdis, piedaloties vīru kopai “Vilki”. Ložmetējkalnā jau tradicionāli tiks iedegti atmiņu ugunskuri.

Ziemassvētku kaujas bija vienas no lielākajām un sīvākajām kaujām Latvijas teritorijā Pirmā pasaules kara laikā. Kaujas notika starp vācu 8. un krievu 12. armijas daļām, kuru sastāvā cīnījās astoņi latviešu strēlnieku pulki. Ģenerāļa Augusta Misiņa vadībā strēlniekiem bez artilērijas atbalsta izdevās pārraut vācu fronti Lielā Tīreļpurva rajonā un izlauzties cauri nocietinājumiem, nokļūstot līdz Ložmetējkalnam. Šajās kaujās krita daudz strēlnieku, taču vienlaikus tās cēla tautas nacionālo pašapziņu un apliecināja latviešu spēju aizstāvēt savas intereses ar militāra spēka palīdzību.

Ziemassvētku kaujas norisinājās no 1916. gada 23. līdz 29. decembrim pēc vecā stila jeb no 1917. gada 5. līdz 11. janvārim pēc jaunā stila. 

Informāciju sagatavoja: 
AM Militāri publisko attiecību departamenta
Preses nodaļas vecākā referente
Vita Briže
Tālrunis: 67335045
E-pasts: vita.brize@mod.gov.lv