NBS rezerve

Nacionālo bruņotos spēkus veido regulārie spēki, Zemessardze un bruņoto spēku rezerve.

Bruņoto spēku rezervi veido rezerves karavīri un rezervisti.

Rezerves karavīrs ir Latvijas pilsonis, kas pilda dienestu Nacionālo bruņoto spēku rezervē.

Rezervists ir Latvijas pilsonis, kas ieskaitīts bruņoto spēku rezervē un tikai mobilizācijas gadījumā var tikt iesaukts aktīvajā dienestā. Rezervistam nav iepriekšējās militārās pieredzes, vai nu viņš ir dienējis tikai obligātajā militārajā dienestā. Viņš var brīvprātīgi pieteikties militārās apmācības kursam, pēc kura sekmīgas apgūšanas rezervistu ieskaita rezerves karavīros. 

Rezerves karavīros ieskaita:
1) karavīrus, kuri atvaļināti no profesionālā dienesta (iepriekš - aktīvā dienesta un ierindas dienesta), ja viņi sekmīgi apguvuši kareivja pamatapmācības kursu individuālās apmācības līmenī un nav noņemti no militārā dienesta uzskaites;
2) zemessargus pēc līguma par dienestu Zemessardzē izbeigšanas, ja viņi sekmīgi apguvuši zemessarga pamatapmācības kursu individuālās apmācības līmenī un nav sasnieguši maksimālo vecumu dienestam bruņoto spēku rezervē;
3) Latvijas pilsoņus, kuri brīvprātīgi pieteikušies dienestam bruņoto spēku rezervē un sekmīgi apguvuši noteiktu apmācības kursu, ja viņi nav sasnieguši maksimālo vecumu dienestam bruņoto spēku rezervē;
4) jaunsargus, kuri sekmīgi nokārtojuši aizsardzības ministra apstiprinātā jaunsargu interešu izglītības programmas speciālā kursa vai valsts aizsardzības mācības noslēguma pārbaudījumus un devuši karavīra zvērestu.

Rezervistos ieskaita:
1) Latvijas pilsoņus — vīriešus, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu un ir derīgi militārajam dienestam;
2) Latvijas pilsones — sievietes, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, ir derīgas militārajam dienestam un izsaka šādu vēlmi.

Rezerves karavīru un rezervistu no militārā dienesta uzskaites noņem:

1) ja viņš ir sasniedzis Nacionālo bruņoto spēku rezervei noteikto maksimālo vecumu;
2) ja viņš veselības stāvokļa dēļ atzīts par nederīgu militārajam dienestam;
3) pieņemot profesionālajā dienestā;
4) iestājoties Zemessardzē;
5) ja viņš zaudē Latvijas pilsonību;
6) nāves gadījumā.

Rezerves karavīru var iesaukt uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām Nacionālo bruņoto spēku vienībās.

Rezerves karavīru uz kārtējām vai pārbaudes mācībām neiesauc:
1) veselības stāvokļa dēļ;
2) ja rezerves karavīrs ir apgādājamu ģimenes locekļu vienīgais apgādnieks vai viņa apgādībā ir ne mazāk kā divi pirmsskolas vecuma bērni;
3) ja rezerves karavīrs ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ir sodīts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, ir izdarījis tīšu noziedzīgu nodarījumu, bet no soda atbrīvots vai pret karavīru uzsāktais kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;
4) ja rezerves karavīrs dienē Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē.

Latvijas pilsonis, kurš atbilst personālsastāva komplektēšanas noteiktajām prasībām un dienestam rezervē noteiktajiem nosacījumiem, (rezervists) var brīvprātīgi pieteikties dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē un sekmīgi apgūt noteiktu militārās apmācības kursu, pēc kura pabeigšanas tiek ieskaitīts rezervē rezerves karavīra statusā.

Mobilizācijas likums nosaka, ka Latvijas pilsoņu — rezerves karavīru un rezervistu — iesaukšana aktīvajā dienestā mobilizācijas gadījumā notiek saskaņā ar Militārā dienesta likumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Rezerves karavīri un rezervisti var tikt iesaistīti mobilizācijas mācībās.