Pilsoņu iesaukšana bruņoto spēku aktīvajā dienestā mobilizācijas gadījumā

Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas gadījumā Latvijas pilsoņus — rezerves karavīrus un rezervistus — iesauc aktīvajā dienestā. Iedzīvotāji, kuri nav pakļauti mobilizācijai Nacionālajos bruņotajos spēkos saskaņā ar mobilizācijas uzdevumu un Valsts robežsardzē, kuru izņēmuma stāvoklī un kara laikā iekļauj Nacionālo bruņoto spēku sastāvā,  ir pakļauti mobilizācijai civilās aizsardzības formējumos un civilās aizsardzības pasākumu veikšanai. 

Lai paaugstināta militāra apdraudējuma gadījumā uzsāktu Valsts aizsardzības plāna un Valsts aizsardzības operatīvā plāna uzdevumu izpildi, Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt lēmumu par zemessargu un rezerves karavīru mobilizāciju ne ilgāk kā uz 72 stundām, nekavējoties par to informējot Saeimu. Lēmums pēc 72 stundām zaudē spēku, taču, ja to prasa valsts apdraudējuma situācija, Ministru kabinetam ir tiesības rīkojumu par militāro mobilizāciju izdot atkārtoti. 

Iedzīvotājiem ir pienākums Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas gadījumā izpildīt Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienību izsniegtajās pavēstēs noteikto. 

Mobilizācijas gadījumā:
1) rezerves karavīrus par iesaukšanu aktīvajā dienestā informē, nosūtot mobilizācijas pavēsti uz oficiālo elektronisko adresi vai, ja pastāv objektīvi šķēršļi oficiālās elektroniskās adreses izmantošanai, nosūtot mobilizācijas pavēsti pa pastu ierakstītā vēstulē vai izsniedzot to personīgi pret parakstu;
2) rezervistus par iesaukšanu aktīvajā dienestā informē, nosūtot mobilizācijas pavēsti uz oficiālo elektronisko adresi vai, ja tiem nav aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, nosūtot mobilizācijas pavēsti pa pastu ierakstītā vēstulē vai izsniedzot to personīgi pret parakstu;
3) papildus šo noteikumu 1. un 2. apakšpunktā minētajam rezerves karavīrus un rezervistus par iesaukšanu aktīvajā dienestā informē, izmantojot radio, televīziju un citus plašsaziņas līdzekļus. 

Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienība sagatavo mobilizācijas pavēstes un nosūta (izsniedz) tās:
1) rezerves karavīriem – ne vēlāk kā 48 stundas pirms mobilizācijas pavēstē norādītā  laika, kad jāierodas mobilizācijas punktā (speciāli aprīkota vieta, kur pārbauda mobilizējamo rezerves karavīru un rezervistu veselību, nodrošina tos ar pārtiku, kā arī izsniedz tiem ekipējumu un karavīru apliecības);
2) rezervistiem – ne vēlāk kā 72 stundas pirms mobilizācijas pavēstē norādītā  laika, kad jāierodas mobilizācijas punktā.

Ja rezerves karavīrs nav saņēmis mobilizācijas pavēsti, radio, televīzijā un citos plašsaziņas līdzekļos uzzinot par iesaukšanu aktīvajā dienestā mobilizācijas gadījumā, viņš rīkojas saskaņā ar noteikto mobilizācijas norīkojumā, kurā noteikta rezerves karavīra rīcība mobilizācijas gadījumā. Mobilizācijas norīkojumu rezerves uzskaites struktūrvienība rezerves karavīram izsniedz pēc viņa reģistrācijas Nacionālo bruņoto spēku rezerves karavīru un rezervistu reģistrā. 

Rezerves karavīrs vai rezervists:
1) ne vēlāk kā 24 stundas pēc mobilizācijas pavēstes saņemšanas brīdina darba devēju vai izglītības iestādi par iesaukšanu aktīvajā dienestā;
2) mobilizācijas pavēstē norādītajā laikā ierodas norādītajā mobilizācijas punktā.

Aktīvajā dienestā iesaucamais rezerves karavīrs vai rezervists ierodas mobilizācijas punktā, ņemot līdzi:
1) personu apliecinošu dokumentu;
2) karavīra apliecību (ja ir);
3) transportlīdzekļa vadītāja apliecību (ja ir);
4) potēšanas pasi (ja ir);
5) iesniegumu par dienesta atalgojuma pārskaitīšanu, norādot konta rekvizītus.

Ja mobilizācijas pavēsti saņēmušais rezerves karavīrs vai rezervists mobilizācijas pavēstē norādītajā laikā nevar ierasties mobilizācijas punktā, viņš vai viņa tuvinieki par neierašanās iemesliem informē Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienību, ierodoties personīgi, pa tālruni vai izmantojot elektroniskos sakaru līdzekļus.

Iesaucamo personu, kas ieradusies pavēstē norādītajā mobilizācijas punktā, pēc veselības pārbaudes, ekipēšanas un karavīra zvēresta došanas (ja zvērests nav dots iepriekš) ieskaita aktīvajā dienestā.

Bruņota konflikta, kara vai izņēmuma stāvokļa laikā un mobilizācijas gadījumā karavīru atvaļināšanu pārtrauc, izņemot gadījumu, kad karavīrs kļuvis militārajam dienestam nederīgs.

Ja ir izsludināts karastāvoklis, izņēmuma stāvoklis vai mobilizācija, karavīri, kuriem piešķirts atvaļinājums, izņemot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, nekavējoties atgriežas savā vienībā.

Atbildība

Par izvairīšanos no mobilizācijas, mobilizācijas darbību tīšu kavēšanu, mobilizācijas pieprasījumu tīšu neizpildīšanu vainīgās personas saucamas pie atbildības saskaņā ar likumu.

Par attaisnojošiem iemesliem, kuru dēļ rezerves karavīrs vai rezervists nav ieradies mobilizācijas pavēstē norādītajā mobilizācijas punktā, atzīstami rezerves karavīru vai rezervistu tieši ietekmējoši nelaimes gadījuma vai dabas stihijas izraisīti apstākļi, ko rakstiski apliecinājusi pašvaldība vai policijas iestāde, vai slimība, ko rakstiski apliecinājis ārsts.

Krimināllikuma 282.1.pants nosaka atbildību par izvairīšanos no mobilizācijas. Par tīšu izvairīšanos no mobilizācijas, ja to izdarījis rezerves karavīrs vai rezervists, - soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Karatiesas

Ja valstī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir izsludināts izņēmuma stāvoklis vai pasludināts karš, tieslietu ministrs izdod rīkojumu karatiesu darbības uzsākšanai. Karatiesas izskata lietas, piemērojot izņēmuma stāvokļa un kara laikā spēkā esošos Latvijas Republikas normatīvos aktus.