Zemessardzes mācībās pusdienas gatavos 3 pavāru restorāns “Tam labam būs augt”

No 19. līdz 20.aprīlim, Tapā, Igaunijā Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube piedalīsies kārtējā Baltijas valstu Militārās komitejas sanāksmē, lai gatavotos NATO samitam Varšavā un pārrunātu reģiona drošības izaicinājumus.

Ģenerālleitnants R.Graube tiksies ar Lietuvas Bruņoto spēku komandieri ģenerālleitnantu Jonu Vitautu Žukas un Igaunijas Aizsardzības spēku komandieri ģenerālmajoru Riho Terrasu, lai pārrunātu gatavošanos NATO samitam Varšavā, kā arī vienotos par tālāko kopīgo darbu, lai panāktu pastāvīgu sabiedroto klātbūtni Baltijā.

Tāpat Baltijas valstu bruņoto spēku komandieri spriedīs par NATO Velsas samitā pieņemto lēmumu izpildi un līdzšinējo ieguldījumu Baltijas valstu drošības stiprināšanā.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas bruņoto spēku komandieri sanāksmē diskutēs par tālāku nepastāvīgās kopīgās Baltijas bataljona līmeņa vienības nākotni, piedaloties NATO ātrās reaģēšanas spēkos.

Baltijas valstu bruņoto spēku bruņoto spēku komandieri pārrunās arī jau esošos Baltijas valstu sadarbības projektus, piemēram, Baltijas valstu jūras eskadru (BALTRON), Baltijas Gaisa telpas novērošanas tīklu (BALTNET) un Baltijas aizsardzības koledžu (BALTDEFCOL).

Jau ziņots, ka 2014.gada novembrī Baltijas valstu bruņoto spēku komandieru tikšanās notika Latvijā.

Baltijas valstu Militārā komiteja, kuras sastāvā ir Baltijas valstu bruņoto spēku komandieri un štāba priekšnieki, ietver sevī augstākās militārās pilnvaras. Šī komiteja ievieš dzīvē ministru lēmumus, veic kopējo projektu izvērtēšanu no militārā viedokļa un sniedz rekomendācijas ministriem un militārās vadlīnijas Aizsardzības koordinācijas komitejai.

Latvijas ģeogrāfiskais novietojums, vēsture un resursu ierobežojumi, sadarbību ar Lietuvu un Igauniju drošības un aizsardzības veicināšanā likumsakarīgi padara par vienu no galvenajām Latvijas aizsardzības politikas prioritātēm. Aizsardzības jomā Baltijas valstu sadarbība ir viena no visciešākajām un ir paraugs citām Eiropas valstīm. Līdz ar Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu aizsākās arī to militārā sadarbība starp Sauszemes, Gaisa un Jūras spēkiem, kā arī Aizsardzības ministrijām.

Jau 1991. gadā Baltijas padome pieņēma rezolūciju par kopīgas Baltijas valstu drošības koncepcijas izstrādi un 1992. gada 2. jūnijā Pērnavā, Igaunijā, Baltijas valstu aizsardzības ministri parakstīja vienošanās protokolu par Baltijas valstu Aizsardzības ministriju sadarbību kopējās drošības jomā.  Sadarbība ļauj attīstīt valstu nacionālās aizsardzības struktūras, veicina efektīvāku spēju attīstību un izmantošanu, savietojamību ar sabiedrotajiem, kā arī nodrošina sekmīgāku sadarbību miera uzturēšanas un krīžu vadības operācijās.

Informāciju sagatavoja:
Anete Gnēze
AM Militāri publisko attiecību departamenta
Preses nodaļas vadītāja
Tālrunis: 67335093, 26474087
E-pasts: anete.gneze@mod.gov.lv