Cēsīs aizsardzības nozares vadība pieminēs 19. gadsimtā apbedītos turku karavīrus

Trešdien, 18. martā, Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Gātere un Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes komandieris pulkvežleitnants Raivo Zemītis piedalīsies piemiņas pasākumā turku karavīru kapos Cēsīs, kur 19. gadsimta otrajā pusē tika apbedīti 25 krievu-turku karā sagūstītie turku karavīri. 

18. marts Turcijā tiek atzīmēts kā Gallipoli kaujas uzvaras un kritušo piemiņas diena – diena ar dziļu vēsturisku nozīmi, kurā tiek godināta turku karavīru drosme un pašaizliedzība.

Karš starp Krievijas impēriju un Osmaņu impēriju izcēlās 1877. gadā pie Bulgārijas pilsētas Plevnas, kur krievu armija sakāva slavenā turku ģenerāļa Osmana Pašā vadīto karaspēku. Krievu gūstā nokļuva ļoti daudz turku karotāju, un vairāki simti 1877. gada rudenī tika aizvesti arī uz Cēsīm. Gūstekņi tika izmitināti gan pilsētas vecajās krievu armijas kazarmās Gaujas ielā, gan arī tuvākajos pagastos.

Sākumā visi turku gūstekņi atradās krievu karavīru apsardzībā, bet vēlāk, saprotot, ka lielais attālums no mājām padara viņu bēgšanu neiespējamu, tie dzīvoja brīvi, viņiem bija iespēja pārvietoties pa pilsētu, kā arī atļauja nodarboties ar dažādiem darbiem.

Nespēdami pierast pie ziemeļu klimata, turki drīz sāka slimot, un daudzi no gūstekņiem pirmo ziemu tā arī neizturēja. No 1878. gada 1. janvāra līdz 1. maijam Cēsu pilsētas slimnīcā ārstējās 163 turku karagūstekņi, no kuriem 19 nomira. Tā paša gada vasarā slimnīcā ārstējās vēl 13 gūstekņi, no kuriem nomira seši.

Pirmā pasaules kara sākumā, saskaņā ar Krievijas militāro varas iestāžu lēmumu, sagūstītie turki no Cēsīm un citām piefrontes teritorijām tika izvesti uz Krieviju. Par viņu tālāko likteni nav informācijas.

Informāciju sagatavoja: 
AM Militāri publisko attiecību departamenta
Preses nodaļa
Tālrunis: 67335129
E-pasts: prese@mod.gov.lv