Aizsardzības nozares vadība apmeklē militārās mācības “Sudraba bulta 2019”

Militārās mācības
Dienesta gaita
Latvijā
NATO
Informāciju sagatavoja
Preses nodaļa

Sestdien, 5.oktobrī, aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un citi aicinātie viesi apmeklēs starptautiskās militārās mācības “Sudraba bulta 2019”.  

Pasākuma  laikā notiks svinīgā ceremonija, kuras laikā parakstīs dokumentus, kas apliecina  Baltijas bataljona sertifikāciju dalībai NATO Reaģēšanas spēkos un NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sertifikāciju NATO uzdevumu izpildei. 

Jau ziņots, ka no 23.septembra līdz 6.oktobrim Latvijā norisinās starptautiskās militārās mācības “Sudraba bulta 2019”, kuru laikā trenē bruņoto spēku sadarbību un savietojamību.

Militārajās mācībās “Sudraba bulta 2019”piedalās aptuveni 3000 karavīru no 12 valstīm – Latvijas, Albānijas, Čehijas, Igaunijas, Itālijas, Kanādas, Lietuvas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Spānijas.

“Sudraba bulta 2019” norisinās diennakts gaišajā un tumšajā laikā Ādažu poligonā un Stopiņu, Salaspils, Ikšķiles, Ogres, Mālpils, Siguldas, Ādažu, Inčukalna un Garkalnes novados.

Mācību mērķis ir pilnveidot Nacionālo bruņoto spēku sadarbību ar sabiedrotajiem, kā arī trenēt vienību spējas plānot un īstenot aizsardzības operācijas, tostarp veicināt Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes un NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas apakšvienību savstarpējo sadarbību. Mācības arī piedalīsies Zemessardzes 1.Rīgas brigāde un 2.Vidzemes brigāde.

Militāro mācību “Sudraba bulta 2019” laikā notiek Baltijas bataljona sertifikācija dalībai NATO Reaģēšanas spēkos. Tāpat mācību laikā tiks sertificēta NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupa NATO uzdevumu izpildei. 

Militārās mācības “Sudraba bulta 2019” norisinās militāro mācību cikla “Namejs 2019” ietvaros. 

NATO Reaģēšanas spēki  ir NATO dalībvalstu kopīgi militārie spēki, kuru sauszemes, jūras, gaisa un speciālo operāciju komponenti  tiek kopīgi apmācīti un atrodas augstā kaujas gatavībā, lai varētu tikt nekavējoši iesaistīti operācijās tālu no savas pastāvīgās uzturēšanās vietas.

NATO samitā Prāgā 2002.gada 22.novembrī dalībvalstis pieņēma lēmumu izveidot NATO Reaģēšanas spēkus. To izveidošanu sekmēja NATO notiekošie transformācijas procesi, tādejādi apliecinot Alianses pielāgošanos jaunajai drošības situācijai pasaulē un iesaistoties operācijās ārpus dalībvalstu robežām. 2006.gadā samitā Rīgā tika paziņots par NATO Reaģēšanas spēku pilnu operacionālo gatavību. 

Latvija dalību NATO Reaģēšanas spēkos sāka 2006.gadā, kad Nacionālajos bruņotajos spēkos tika sagatavots un piecu dienu gatavībā dalībai operācijās atradās Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas vads.

2012.gada 8.jūnijā Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejā tika pieņemts lēmums veidot Baltijas valstu bataljona līmeņa vienību dalībai NATO Reaģēšanas spēkos (NATO Responce Force) reizi četros gados. Saprašanās memorands par bataljona līmeņa vienības izveidi tika parakstīts Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejā 2014.gada 18.martā.   2020.gadā Baltijas bataljons Latvijas vadībā uzsāks dežūru  NATO Reaģēšanas spēkos.

Plašāka informācija par Baltijas bataljonu pieejama šeit.

 

Informāciju sagatavoja: 
AM Militāri publisko attiecību departamenta
Preses nodaļas vecākā referente
Majore Mairita Senkevicina
Tālrunis: 67335067
E-pasts: mairita.senkevicina@mod.gov.lv