Aizsardzības ministrs Skrundā apmeklēs tradicionālo Karoga dienas piemiņas pasākumu

Pasākumi
Vēsture
Latvijā
Zemessardze
Informāciju sagatavoja
Preses nodaļa

Rīt, 29.janvārī, aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Ainārs Ozoliņš, karavīri, zemessargi un jaunsargi piedalīsies tradicionālajā Karoga dienas pasākumā Skrundā, lai pieminētu 1919. gada 29. janvāra notikumus, kad pulkveža Oskara Kalpaka vadītais bataljons atbrīvoja Skrundu no lieliniekiem un izcīnīja ļoti svarīgu uzvaru, kas noteica Neatkarības kara turpmāko gaitu. Šogad Karoga diena aizritēs Latvijas armijas simtgades zīmē.

Karoga dienas pasākumi sāksies plkst.10:00 ar svētbrīdi Skrundas evaņģēliski luteriskajā baznīcā. 

No plkst.11:00 līdz 15:00 notiks tradicionālās sacensības "Jaunie Skrundas sargi", kuru norise tiks organizēta divos sacensību blokos. Pirmais bloks sastāvēs no foto orientēšanās Skrundas pilsētas robežās, distances kopējais garums nepārsniegs septiņus kilometrus, to pārvarēšanai komandām tiks dots noteikts laiks distancē. Otrais bloks sastāvēs no militāra rakstura uzdevumu stacijām. Sacensības organizē Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes štāba un Zemessardzes 45. Kaujas nodrošinājuma bataljona karavīri un zemessargi sadarbībā ar Latviešu virsnieku apvienību, Skrundas novada domi un Skrundas Kultūras namu.

Plkst. 16.00 stadionā pie Skrundas vidusskolas tiks iznests Latvijā lielākais valsts karogs, kas Latvijas Republikas proklamēšanas 100.gadadienā, pērn, 18. novembrī, tika pacelts Zaķusalas TV tornī. Svinīgā Karoga dienas gājiena dalībnieki dosies uz piemiņas vietu Skrundas centrā. Pie piemiņas akmens notiks piemiņas brīdis un “Jauno Skrundas sargu” apbalvošana. Visas dienas garumā Skrundā, Liepājas ielā būs iespēja vērot sabiedroto spēku tehnikas un bruņojuma izstādi.

1919. gada 29. janvārī pēc pulkveža O. Kalpaka bataljona izcīnītās uzvaras pār Skrundu lepni plīvoja sarkanbaltsarkanais karogs. Atceroties šo nozīmīgo uzvaru, Skrundā katru gadu 29. janvārī tiek svinēta Karoga diena. 

Pirms 100 gadiem, 1919. gada 29. janvāra agrā rītā, kalpakieši atstāja Rudbāržu muižu un devās Skrundas virzienā. Pēc uzbrukuma plāna, kaujas smagums gūlās uz Kalpaka bataljonu: tam vajadzēja, uzbrūkot gar Rudbāržu – Skrundas lielceļu un pa labi no tā, padzīt pretinieku no Skrundas. Pretinieki uzbrucējus pielaida ap 300 m tuvumā un tad atklāja uguni. Iesākās abpusēja apšaudīšanās. Ap pulksten 9.00 (pēc 3 stundu ilgas kaujas) Skrunda bija atbrīvota. Tas bija pirmais uzbrukums, pirmais solis uz priekšu pēc ilgstošas atkāpšanās. Virs Skrundas pacēlās sarkanbalti sarkanais karogs.

Latviešu atsevišķais bataljons, kas pazīstams arī kā Kalpaka bataljons (1919. gada 5. janvāris - 1919. gada 20. marts), bija pirmā Latvijas bruņotā vienība Brīvības cīņu laikā Latvijas zemessardzes jeb Baltijas landesvēra sastāvā. 1919. gada 21. martā Latvijas Pagaidu valdība izdeva pavēli par Latviešu atsevišķā bataljona pārformēšanu par “Latvijas armijas dienvidu grupu” jeb Dienvidlatvijas brigādi.

1919. gada 15. janvāra naktī pulkveža Oskara Kalpaka bataljons izcīnīja pirmo kauju pie Lielauces, atsitot sarkano uzbrukumu. Tā bija pirmā nozīmīgā Kalpaka bataljona kauja, kad uzvara karavīriem deva īpaši spēcīgu morālu stimulu. Tā kā Landesvērs zaudēja kaujā Aucē, tika nolemts atkāpties un fronti noturēt pie dabiska šķēršļa – Ventas. 

Pelēkā granītā veidotais piemineklis Oskara Kalpaka bataljona pirmās kaujas piemiņai Lielaucē tika atklāts 1934. gadā, piemiņas zīme veidota pēc arhitekta P. Dreimaņa zīmētā meta. Pagājušā gadsimta 50. gados piemineklis tika iznīcināts, taču to atjaunoja 1991. gadā.

1918. gada 18. novembrī svinīgā Tautas padomes sēdē tika pasludināta Latvijas neatkarība. Tomēr idejai par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku bija gan ārēji, gan iekšēji ienaidnieki. Tāpēc gatavība veidot savu valsti Latvijas tautai bija jāpierāda un jāizcīna uzvara Latvijas Neatkarības karā, savu valsti aizstāvot ar ieročiem rokās.

Latvijas armija tika izveidota 1919.gada 10. jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Dažus mēnešus vēlāk, 1919.gada 11.novembrī, šī jaunizveidotā armija atbrīvoja Rīgu no Bermontiešu karaspēka.

1919.gadā pēc Cēsu kaujām, kad Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar igauņiem pilnībā sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju, 3.jūlijā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers un 6.jūlijā Ziemeļlatvijas brigāde ienāca Rīgā, kur viņus sagaidīja Dienvidnieki. 1919. gada 10. jūlijā Pagaidu valdība oficiāli iecēla amatā pirmo armijas virspavēlnieku ģenerāli Dāvidu Sīmansonu, kurš nākamajā dienā izdeva pavēli Latvijas armijai Nr.1. 

Atceroties šos nozīmīgos vēsturiskos notikumus, Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki vēlas īpaši godināt to dienu piemiņu un atzīmēt Latvijas armijas un Latvijas Neatkarības kara simtgadi, organizējot plašus pasākumus visā Latvijas teritorijā, hronoloģiski virzoties no pirmajām kaujām Kurzemē līdz Latgales atbrīvošanas kaujām.

Plašāka informācija par Latvijas Neatkarības karu un Latvijas armijas 100.gadadienu pieejama Nacionālo bruņoto spēku mājas lapā: https://www.mil.lv/lv/latvijas-armijai-100 

Informāciju sagatavoja: 
Majore Sandra Brāle
AM Militāri publisko attiecību departamenta
Preses nodaļas vecākā referente
Tālrunis: 67335135, 29295730
E-pasts: sandra.brale@mod.gov.lv