Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs piedalīsies Latvijas Neatkarības karā kritušo somu karavīru piemiņas vietas atklāšanā Alūksnē

Pasākumi
Informāciju sagatavoja
Preses nodaļa

Rīt, 23. februārī, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Staķis apmeklēs Alūksni, lai piedalītos Latvijas Neatkarības karā kritušajiem somu brīvprātīgajiem karavīriem veltītas piemiņas vietas atklāšanā, kas notiks Latvijas Neatkarības kara simtgadei un Latvijas un Somijas neatkarības cīņu dalībniekiem veltītas piemiņas dienas “Divas tautas, viena brīvība” ietvaros.

Piemiņas vieta izveidota, godinot somu brīvprātīgos jeb “Ziemeļu zēnus”, kuri 1919. gada 21. februārī piedalījās Alūksnes jeb Marienburgas kaujā, atbrīvojot pilsētu no lieliniekiem. Piecas stundas ilgajā cīņā Alūksnes šaursliežu dzelzceļa stacijas apkārtnē dzīvību zaudēja 23 somu brīvprātīgie, kā arī daudzi tika ievainoti.

Piemiņas vieta tapusi, Alūksnes novada pašvaldībai atbalstot Somijas Neatkarības cīņu tradīciju apvienības iniciatīvu. Piemiņas vietā par vēsturiskajiem notikumiem turpmāk liecinās plāksne un īpašs laukakmens, kas atvests no Salpa līnijas, vienas no ievērojamākajām Somijas aizsardzības līnijām, kas būvēta laikā no 1940. līdz 1944. gadam, lai aizsargātu valsts Austrumu robežu.

Novērtējot Somijas Neatkarības cīņu tradīciju apvienības iniciatīvu un nozīmīgo darbu, kas paveikts, popularizējot un veicinot izpratni par Latvijas un Somijas kopīgo vēsturi, apvienības vadītājam ģenerālmajoram Kalervo Sipi, apvienības Tamperes reģiona vadītājam Markam Rauhalahti un apvienības biedram Tuomo Juntunenu tiks piešķirts aizsardzības ministra apbalvojums “Atzinības Goda zīme”, ko organizācijas pārstāvjiem  Alūksnes Kultūras centrā pasniegs Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.

Piemiņas brīdis notiks arī Somu karavīru Brāļu kapos Jaunalūksnes pagasta Bejā, godinot 1919. gada 22. februārī Bejas kaujā kritušos somu karavīrus. Šī kauja ar lieliniekiem norisinājās pie Bejas pagastmājas un pagasta pamatskolas, un tajā krita deviņi somu brīvprātīgie.

Piemiņas dienas “Divas tautas, viena brīvība” ietvaros rīt norisināsies vēl citi pasākumi, tostarp, Alūksnes muzeja veidotās izstādes “No miesta līdz pilsētai” atklāšana Alūksnes Kultūras centrā, kā arī būs iespēja apmeklēt Bejas novadpētniecības centra pastāvīgās vēstures ekspozīcijas un digitālo ekspozīciju “Latvijas Brīvības cīņas Alūksnes pusē”.

Latvijas un Somijas neatkarības cīņu dalībnieku piemiņai veltītajos pasākumos piedalīsies arī  Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes komandieris pulkvedis Mareks Ozoliņš.
Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs M. Staķis Alūksnē apmeklēs arī Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolu un Zemessardzes 31.kājnieku bataljonu.

Jau ziņots, ka 7. janvārī, Liepājā tika atklāti Latvijas Neatkarības kara un Latvijas armijas 100. gadadienas pasākumi, kas norisināsies šogad un 2020. gadā. Pasākumi notiks hronoloģiski atbilstoši vēstures notikumiem visā Latvijā, atspoguļojot to vēsturisko virzību Latvijas teritorijā un izšķirošās cīņas.

1918. gada 18. novembrī svinīgā Tautas padomes sēdē tika pasludināta Latvijas neatkarība. Tomēr idejai par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku bija gan ārēji, gan iekšēji ienaidnieki. Tāpēc gatavība veidot savu valsti Latvijas tautai bija jāpierāda un jāizcīna uzvara Latvijas Neatkarības karā, savu valsti aizstāvot ar ieročiem rokās.

Latvijas armija tika izveidota 1919. gada 10. jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Dažus mēnešus vēlāk, 1919.gada 11.novembrī, šī jaunizveidotā armija atbrīvoja Rīgu no Bermontiešu karaspēka.

1919. gadā pēc Cēsu kaujām, kad Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar igauņiem pilnībā sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju, 3. jūlijā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers un 6. jūlijā Ziemeļlatvijas brigāde ienāca Rīgā, kur viņus sagaidīja Dienvidnieki. 1919. gada 10. jūlijā Pagaidu valdība oficiāli iecēla amatā pirmo armijas virspavēlnieku ģenerāli Dāvidu Sīmansonu, kurš nākamajā dienā izdeva pavēli Latvijas armijai Nr.1.

Atceroties šos nozīmīgos vēsturiskos notikumus, Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki vēlas īpaši godināt to dienu piemiņu un atzīmēt Latvijas armijas un Latvijas Neatkarības kara simtgadi, organizējot plašus pasākumus visā Latvijas teritorijā, hronoloģiski virzoties no pirmajām kaujām Kurzemē līdz Latgales atbrīvošanas kaujām.
Plašāka informācija par Latvijas Neatkarības karu un Latvijas armijas 100.gadadienu pieejama Nacionālo bruņoto spēku mājas lapā sadaļā Latvijas armijai 100.

Informāciju sagatavoja:
AM Militāri publisko attiecību departamenta
Preses nodaļas vecākā referente
Vita Briže
Tālrunis: 67335045
E-pasts: vita.brize@mod.gov.lv