3. reģionālā nodrošinājuma centra vēsture
3.reģionālais nodrošinājuma centrs, sākotnēji, - Sabiedrības drošības departamenta Valsts dienesta mācību centrs, dislocēts Mālpilī. Ar laiku to pārveidoja par Aizsardzības spēku mācību centru un pārvietoja uz Ādažiem. 1995.gadā uz tā bāzes tika izveidota Mobilo strēlnieku brigāde un 1997.gadā Mobilo strēlnieku mācību centrs.
2004.gada 29.aprīlī aizsardzības ministrs ar pavēli Nr.149 apstiprināja 3.RNC štatu sarakstu, kas stājās spēkā ar 2004.gada 1.jūliju. 3.reģionālais nodrošinājuma centrs sastāv no tā štāba, Ādažu, Alūksnes un Daugavpils apgādes bāzēm. Nodrošinājuma centra galvenais uzdevums ir nodrošināt apgādes bāzēs izvietotās vienības ar infrastruktūru, mācību bāzi un visa veida apgādes atbalstu. Saskaņā ar aizsardzības ministra 2004.gada 16.jūnija pavēli Nr.182 3.reģionālais nodrošinājuma centrs ir Mobilo strēlnieku mācību centra tiesību un saistību pārņēmējs. 3.reģionālais nodrošinājuma centrs ir iekļauts Nodrošinājuma pavēlniecības sastāvā. 2004.gada 22.jūnijā ar pavēli Nr.51-mk Aizsardzības ministrs par 3.reģionālā nodrošinājuma centra komandieri iecēla pulkvežleitnantu Andri Čakārni.
Valsts dienesta mācību centrs
Pēc Latvijai traģiskajiem 1991.gada 19.-21.augusta notikumiem un līdz ar Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atgūšanu tika pieņemts lēmums par speciālas mācību vienības – Latvijas Republikas Sabiedrības drošības departamenta (SDD) Valsts dienesta mācību centra izveidi ar izvietojuma vietu Rīgas rajona Mālpilī. Par oficiālo mācību centra dibināšanas datumu uzskata 1991.gada 2.septembri, kad mācību centra priekšnieks izdeva pirmo pavēli par mācību procesa uzsākšanu. Ar SDD priekšnieka J.A.Bašķera pavēli 1991.gada 26.augustā par mācību centra priekšnieku iecēla Vili Raupu. 1991.gadā mācību centrs sagatavoja pirmos Valsts militārā dienesta pārvalžu priekšniekus, 190 virsdienesta un 172 obligātā dienesta robežsargus un robežsardzes instruktorus. 1991.gada 11.novembrī Brāļu kapos mācību centra audzēkņi pirmo reizi pēc valsts neatkarības atjaunošanas deva karavīra zvērestu.
Mālpils mācību centrs
Sakarā ar SDD reorganizāciju un pāriešanu jaunizveidotās Aizsardzības ministrijas (AM) sastāvā mācību centrs 1992.gada februārī kļuva par AM Aizsardzības spēku Mālpils mācību centru. Par mācību centra priekšnieku un vēlāk arī par brigādes komandieri 1992.gada 7.aprīlī iecēla pulkvedi Andri Paukšinu. 1992.gada 4.aprīlī aizsardzības ministrs personīgi pasniedza leitnanta zīmotnes pirmajiem mācību centra jaunajiem virsniekiem. Paralēli mācību centram 1992.gada aprīlī Mālpilī darbību uzsāka jaunizveidotās Nacionālās aizsardzības akadēmijas pirmais virsnieku sešu mēnešu sagatavošanas kurss un Goda sardzes rota.
Aizsardzības spēku mācību centrs
Izpildot Aizsardzības spēku komandiera pavēli par Krievijas Federācijas Bruņoto spēku (KFBS) Lilastes kara pilsētiņas pārņemšanu, Mālpils mācību centru 1992.gada jūlijā pārvietoja uz Carnikavas pagasta Lilasti. 1993.gada 9.martā mācību centru pārdēvēja par Aizsardzības spēku mācību centru, kura pakļautībā nodeva arī jaunizveidoto Atsevišķo ķīmiskās aizsardzības rotu. 1992.-1993.gadā mācību centrs jaunizveidoto Aizsardzības spēku vienību vajadzībām sagatavoja 545 obligātā dienesta kareivjus un 83 instruktorus. Šajā laikā mācību centrs uzsāka arī savu starptautisko darbību, kad Lilastē 1993.gada maijā notika pirmās Baltijas valstu kopējās kājnieku rotu mācības un sporta sacensības.
Sakarā ar KFBS Ādažu bāzes un poligona pārņemšanu 1994.gada 10.augustā sākās mācību centra pārvietošana uz Ādažiem (Kadagu), bet jau 18.augustā tas pilnībā darbojās Ādažos. Šajā laikā sākās intensīva bāzes infrastruktūras rekonstruēšana, lai sagatavotu nepieciešamās telpas mācību centra un Baltijas bataljona (BALTBAT) izvietošanai. BALTBAT savu darbību Ādažos uzsāka 1995.gada janvārī. Mācību centrs uzsāka un līdz BALTBAT projekta slēgšanai 2003.gada septembrī veica šī bataljona, kā arī BALTBAT Apmācību grupas (BTT) atbalstu.
Mobilo strēlnieku brigāde
1995.gada 9.janvārī uz Aizsardzības spēku mācību centra bāzes izveidoja Mobilo strēlnieku brigādi ar tās štābu, Atbalsta un Mācību bataljoniem. Brigādes sastāvā iekļāva Mobilo strēlnieku bataljonu Alūksnē, Inženiersapieru bataljonu Salaspilī, Izlūkdesanta bataljonu Sužos, Sakaru mācību centru Siguldā, Robežsardzes mācību centru Ventspilī, kā arī 1996.gada septembrī jaunizveidoto 100mm Lielgabalu divizionu Ādažos. 1995.gada 5.martā par brigādes komandieri iecēla zemessardzes kapteini Juri Bezzubovu, bet 1996.gada 25.oktobrī – pulkvedi Ēriku Melni. 1995.gada 10.februārī Kanādas “Daugavas Vanagu” apvienība dāvināja vienības karogu. To oficiāli pasniedza 1996.gada 11.novembrī. 1993.-1997.gadā notika vidēji četri obligātā dienesta kareivju iesaukumi. Katrā iesaukumā bija aptuveni 250-300 kareivji, kas apguva jaunkareivju programmu, kājnieku, artilēristu un citas specialitātes. 1997.gadā Mācību bataljonā eksperimentālā kārtā uzsāka latviešu valodas apmācību krieviski runājošajiem obligātā dienesta kareivjiem. Eksperimentu atzina par nepieciešamu un šo apmācību ieviesa kā papildus apmācību obligātā dienesta kareivju sagatavošanā.
Mobilo strēlnieku mācību centrs
Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) attīstības koncepciju 1997.gada martā “iesaldēja” brigādes štāba darbību un izveidoja Mobilo strēlnieku mācību centru (MSMC), kurš pārņēma brigādes štāba un Ādažos izvietoto apakšvienību juridiskās saistības, funkcijas un uzdevumus, bet pārējās brigādes apakšvienības kļuva par atsevišķām vienībām vai tika likvidētas. 1997.gada 27.martā par mācību centra komandieri iecēla majoru Normundu Aizpuru.
1998.gadā mācību centra instruktori sadarbībā ar BTT instruktoriem no Lielbritānijas un Nīderlandes uzsāka profesionālā dienesta karavīru sagatavošanu BALTBAT Latvijas kontingenta un NBS vienību vajadzībām pēc kareivju un komandieru kaujas kursu programmām. 1998.gada 6.novembrī notika pirmais rudenss kross "Kadaga", kura iniciators bija Nīderlandes Bruņoto spēku jūras kājnieks Klāss Voss. Lai Ādažu bāzi varētu izmantot NATO/PfP vingrinājumiem un mācībām, par vienu no svarīgākajiem MSMC uzdevumiem noteica bāzes un poligona infrastruktūras objektu sakārtošanu atbilstoši NATO standartiem, jo Ministru kabinets ar 1999.gada 10.marta rīkojumu valsts īpašumā saglabāja Ādažu poligona teritoriju 7784 hektāru platībā, kā arī 150 infrastruktūras objektus. Poligona apsaimniekošanas un attīstības plānošanas jomā vairākus gadus MSMC aktīvi sadarbojās ar Lielbritānijas Vieglo ieroču korpusa skolas Īslaicīgās apmācības grupas instruktoriem, kuri izstrādāja Ādažu poligona noteikumus un vadīja vairākus starptautiskus Poligona vadības un kaujas šaušanas kursus. 1999.gadā šo jautājumu risināšanā iesaistījās Dānijas Bruņoto spēku vienība – Jaegerspris Shooting and Training Area, kas kļuva par MSMC sadraudzības vienību. Šajā laikā mācību centrs uzsāka apkārtējās vides aizsardzības jautājumu sakārtošanu. Vairāku gadu garumā ASV, Zviedrijas un Latvijas militārie un civilie vides speciālisti strādāja pie mācību centra vides pārvaldes plāna sagatavošanas. Viens no plāna izstrādes rezultātiem ir valsts nozīmes Mazuikas un Lieluikas ezeru dabas lieguma izveidošana poligona teritorijā.
Mobilo strēlnieku mācību centrs (brigāde)
1999.gada 1.jūlijā mācību centram noteica jaunus uzdevumus, veica grozījumus štatu sarakstā un mainīja vienības nosaukumu uz Mobilo strēlnieku mācību centrs (brigāde), jo mācību centra pakļautībā nodeva Artilērijas divizionu un jaunizveidoto C tipa Kājnieku bataljonu, bet administratīvā pakļautībā - Baltijas bataljona Latvijas kontingentu, kuru 2000.gada novembrī iekļāva Sauszemes spēku 1.Kājnieku bataljona (LATBAT) sastāvā.
2000.gadā mācību centrs veica karavīru apmācību tādās specialitātēs kā nodaļas komandieris, granātšāvēju, ložmetēju un prettanku lielgabalu apkalpes numuri. 2001.gadā uzsāka arī vada sanitāru apmācību, kuras realizācijā lielu atbalstu sniedza Zviedrijas Bruņotie spēki, gan sagatavojot instruktorus, gan dāvājot nepieciešamo aprīkojumu. Savukārt Norvēģijas Bruņotie spēki sniedza atbalstu nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas (NMN) kursu organizēšanā un NMN skolas izveidošanā. Mācību centra NMN mācību nodaļa veic nesprāgušās munīcijas neitralizēšanu Rīgā un Rīgas rajonā.
Līdz ar mācību centra pārvietošanu uz Ādažiem strauji palielinājās starptautiskā sadarbība. Dažādu sadarbības projektu ietvaros mācību centra virsnieki un instruktori papildināja zināšanas ārvalstu kara skolās, specializētos kursos un semināros. Kopš 1999.gada Norvēģijas Bruņotie spēki norīko virsnieku padomnieku mācību centra personāla apmācībai un kompetences palielināšanai. Ar Britu Padomes atbalstu šeit pat Ādažos karavīri apgūst militāro angļu valodu. Mācību centrs sniedza uzņēmējvalsts atbalstu tādu vingrinājumu organizēšanā kā “Baltic Challenge ‘96”, “Baltic Hope ‘97”, “Cooperative Best Effort ‘97”, “Baltic Trainer ’97 II”, Baltic Trial ’97 I”, “Medceur ‘99”, “Cornerstone ‘99”, “Viking 99”, “Baltic Eagle ’2000”, kā arī piedalījās to štābu darbā. Ik gadus mācību centrā notiek aptuveni 50 augsta līmeņa vizītes. Mācību centru apmeklēja Baltijas valstu un Čehijas prezidenti, Norvēģijas karalis, ASV, Ziemeļvalstu un citu valstu parlamentu deputāti, Ārlietu un Aizsardzības komisiju pārstāvji, kā arī augsta ranga NATO un tās dalībvalstu virsnieki. Aktīvi mācību centru apmeklē dažādu valstu kara skolu un štāba virsnieku kursu klausītāji un vadība. Lielu interesi izrāda Ziemeļvalstu rezerves un atvaļinātie virsnieki, kas savos ceļojumu maršrutos iekļauj Ādažu apmeklējumu.
Saskaņā ar NBS attīstības plānu mācību centrs 2001.gada martā uzsāka darbu pie MSMC reorganizācijas par bāzes atbalsta vienību, kā arī bāzes infrastruktūras un poligona attīstības plānu izstrādāšanas. Šo plānu sagatavošanā atbalstu sniedz Norvēģijas, Dānijas un Zviedrijas Bruņoto spēku speciālisti. 2001.gada 5.jūnijā aizsardzības ministrs apstiprināja mācību centra simboliku – piedurknes un krūšu zīmi. 2001.gada 14.jūnijā mācību centra komandiera amatā iecēla majoru Aināru Ozoliņu. Pamatojoties uz aizsardzības ministra 2001.gada 27.augusta pavēli Nr.319, Mobilo strēlnieku mācību centru (brigādi) iekļāva Sauszemes spēku sastāvā un nodeva Zemessardzes komandiera pakļautībā.
2002.gada janvārī sadarbībā ar Norvēģijas Bruņoto spēku speciālistiem mācību centrs uzsāka darbu pie karavīru labklājības projekta. Projekta ietvaros mācību centrā ieviesa vairākas jaunas tradīcijas kā, piemēram, svinīgu karavīru atvaļināšanu rezervē, karavīru mākslinieciskās pašdarbības skates un karavīru ģimeņu dienu. Sadarbībā ar pārējām Ādažos izvietotajām vienībām 2002.gadā notika vairākas Atvērto durvju dienas Latvijas skolu audzēkņiem un Ādažu pagasta iedzīvotājiem. 2002.gada 4.janvārī iznāca elektroniskā izdevuma (avīzes) par jaunāko militārajā jomā Ādažos "MSMC Ziņas" pirmais numurs. Līdz gada beigām, kad avīzi nomainīja mājas lapa, iznāca 41 numurs. Visa gada garumā mācību centrs nodrošināja ārrindas zemessargu apmācību Ādažu poligonā. Zemessargi apguva ložmetējnieku, grānātmetējnieku un prettanku speciālistu teorētiskās un praktiskās iemaņas. 2002.gadā mācību centrs izstrādāja vairākus nozīmīgus plānus – Ādažu poligona attīstības plānu 2003. – 2006.gadam, dabas lieguma “Lieluikas un Mazuikas ezeri” dabas aizsardzības plānu 2002. – 2007.gadam un Ādažu poligona dabas aizsardzības plānu 2002. – 2007.gadam. Dabas aizsardzības plānu sagatavošanā lielu atbalstu sniedza Latvijas Dabas fonda speciālisti. 2002.gada aprīlī uz mācību centra NMN mācību nodaļas bāzes izveidoja Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas skolu. Visa gada garumā mācību centrs saņēma aprīkojumu no Zviedrijas 2.Kājnieku bataljona, Inženieru rotas un 2.-4.līmeņa remontdarbnīcas izveidošanai.
Saskaņā ar aizsardzības ministra 2002.gada 26.novembra pavēli Nr.289 ar 2003.gada 1.janvāri Mobilo strēlnieku mācību centru (brigādi) nodeva NBS Mācību vadības pavēlniecības pakļautībā. Likvidējot juridiskās personas statusu 1.Kājnieku bataljonam (LATBAT), ar 2003.gada 1.janvāri mācību centrs kļuva par visu Ādažos izvietoto vienību finansu un materiālo resursu pārvaldītāju. 2003.gada 2.janvārī sāka darboties Ādažos izvietoto vienību Internet mājas lapa .
2003.gada 17.janvārī aizsardzības ministrs ar pavēli Nr.15 apstiprināja mācību centra štatu jaunā redakcijā, tā struktūrā iekļaujot Administrāciju, Operatīvo daļu, Nodrošinājuma daļu, Medicīnas vadu un Atbalsta rotu. 2003.gada 3.septembrī mācību centra sastāvā iekļāva jaunizveidoto Inženiertehnisko rotu, bet 2003.gada 5.septembrī - Aizsardzības no masveida iznīcināšanas ieročiem rotu un 2003.gada 27.oktobrī - Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rotu. 2003.gadā mācību centrs turpināja zemessargu apmācību, kā arī veica Nacionālā atbalsta elementa funkcijas, sniedzot atbalstu Latvijas kontingenta vienībām, kas piedalās starptautiskajās operācijās. 2003.gada 16.-26.septembrī mācību centrs sniedza atbalstu starptautiskajām štāba mācībām “Baltic Eagle ‘2003”, bet 4.decembrī darbību uzsāka karavīru ēdnīca.
Saskaņā ar aizsardzības ministra 2004.gada 1.marta pavēli Nr.60 ar 1.martu Mobilo strēlnieku mācību centru (brigādi) nodeva Sauszemes spēku komandiera pilnā pakļautībā. 2004.gada 1.maijā mācību centra un citu Ādažos izvietoto vienību pārstāvji un obligātā militārā dienesta karavīri bāzes teritorijā iestādīja desmit bērzus – pa vienam kociņam katrai jaunajai ES dalībvalstij. Turpinot Nacionālo bruņoto spēku reorganizāciju, Mobilo strēlnieku mācību centru (brigādi) ar aizsardzības ministra 2004.gada 16.jūnija pavēli Nr.182 reorganizēja par 3.Reģionālo nodrošinājuma centru (3.RNC).
3.reģionālais nodrošinājuma centrs
2004.gada 29.aprīlī aizsardzības ministrs ar pavēli Nr.149 apstiprināja 3.RNC štatu sarakstu, kas stājās spēkā ar 2004.gada 1.jūliju. 3.RNC sastāv no tā štāba, Ādažu, Alūksnes un Daugavpils apgādes bāzēm. 3.reģionālā nodrošinājuma centra galvenais uzdevums ir nodrošināt apgādes bāzēs izvietotās vienības ar infrastruktūru, mācību bāzi un visa veida apgādes atbalstu. Saskaņā ar aizsardzības ministra 2004.gada 16.jūnija pavēli Nr.182 3.reģionālais nodrošinājuma centrs ir Mobilo strēlnieku mācību centra (brigādes) tiesību un saistību pārņēmējs. 3.reģionālais nodrošinājuma centrs ir iekļauts Nodrošinājuma pavēlniecības sastāvā. 2004.gada 22.jūnijā ar pavēli Nr.51-mk Aizsardzības ministrs par 3.Reģionālā nodrošinājuma centra komandieri iecēla pulkvežleitnantu Andri Čakārni. Bet ar 2005.gada 16.oktobri pulkvežleitnants A.Čakārnis devās starptautiskajā miera nodrošināšanas misijā un kopš 2005.gada 17.decembra līdz 2006.gada 21.augustam 3.RNC komandiera pienākumus pildīja S-3 nodaļas priekšnieks majors Guntis Zvirbulis.
No 2006.gada 25.augusta līdz 2010.gada 22.martam NP 3.reģionālā nodrošinājuma centra komandiera amatā bija iecelts pulkvežleitnants Jurijs Bartušs.
No 04.08.2008. līdz 29.04.2010. par NP 3.reģionālā nodrošinājuma centra komandiera pienākumu izpildītāju, sakarā ar pulkvežleitnanta J.Bartuša nozīmēšanu par NP komandiera pienākumu izpildītāju, tika nozīmēts majors Kaspars Zdanovskis, toreizējs NP 3.reģionālā nodrošinājuma centra štāba priekšnieks.
No 2010.gada 30.aprīļa NP 3.reģionālā nodrošinājuma centra komandieris bija pulkvežleitnants Kaspars Zdanovskis.
No 2013. gada 6.jūlija, 3.reģionālā nodrošinājuma centra komandieris bija majors Juris Čudo.
No 2015.gada 1.jūnija 3.reģionālā nodrošinājuma centra komandieris ir pulkvežleitnants Ziedonis Indričs.