Gaisa telpas novērošanas eskadriļas vēsture
1992.gadā izveidoja Gaisa telpas kontroles grupu, vēlāk Informācijas centru.
1997.gada 6.februārī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas premjerministri parakstīja paziņojumus par reģionālo gaisa telpas iniciatīvu Baltijas valstīs.
Nepieciešamā radiolokācijas pārklājuma nodrošināšanai 1997.gada septembrī uzsāka darbību Radiotehniskais postenis (RTP) Nr.1 (radiolokators P-18) Lielvārdē.
1998.gada 16.aprīlī tika noslēgts Latvijas, Lietuvas un Igaunijas trīspusējs līgums par gaisa telpas novērošanas sistēmas BALTNET izveidošanu, kura mērķis ir Baltijas valstu gaisa telpas vienotas novērošanas sistēmas izveide ar vienotu sakaru sistēmu un nākotnē – ar iekļaušanos vienotā NATO pretgaisa aizsardzības sistēmā.
2000.gadā tika uzsākts darbs reģionālajā gaisa telpas novērošanas centrā (CRC) Karmelavā, Lietuvā, kurā pienākumus pilda GS karavīri no visām trim Baltijas valstīm.
2003.gada oktobrī uzsāka darbību RTP Nr.2 (radiolokators ASR-7) Ventspilī un RTP Nr.3 (radiolokators TPS-117) Rēzeknē.
2004.gada 1.jūlijā tika izveidota Gaisa telpas novērošanas eskadriļa, apvienojot Radiotehnisko bataljonu un Informācijas centru, kurš tika pārveidots par Gaisa Operāciju centru.
2004.gadā līdz ar Latvijas iestāšanos NATO vadība pār Gaisa telpas novērošanas eskadriļu tika deleģēta NATO spēku virspavēlniekam Eiropā. Gaisa telpas novērošanas sistēma BALTNET tika pievienota kopējai NATO pretgaisa aizsardzības sistēmai. Šauļu lidlaukā Lietuvā uzsāka patrulēt NATO dalībvalstu militārās patruļlidmašīnas, kuras veic 3 Baltijas valstu gaisa telpas aizsardzības pasākumus.
2013.gadā Lielvārdē un 2015.gadā Ventspilī tika atklāti jauniegādāto radiolokatoru AN/TPS-77 posteņi, tādā veidā nodrošinot minimālās NATO prasības gaisa telpas novērošanas uzdevumu izpildei.
2014.gada 11.decembrī Latvijas Republika pievienojās ACCS (Air Command and Control System – Gaisa Vadības un kontroles sistēma) dalībvalstu pulkam, apņemoties ieviest Nacionālo ASBE (ACCS Software Based Element), jeb Gaisa komandvadības centru. Šī apakšvienība spēj nodrošināt tādas spējas kā militāro gaisa kuģu vadību un kontroli, atpazītās gaisa telpas ainas veidošanu, visu pieejamo radara datu apkopošanu un militārās gaisa telpas struktūras menedžmentu. Sistēma ir savietojama kopējā NATO komandķēdē.
2018.gadā tika iegādāti 3 mobilie AN/TPS-77 MRR radari, kuri uzlabos gaisa telpas novērošanas pārklājumu.