Bruņoto spēku mobilizācijas plānošana, sagatavošana un īstenošana

Mobilizācijas plānošanas sistēmas uzdevums ir veicināt Nacionālo bruņoto spēku izvēršanu daļējai vai pilnai kaujas gatavībai. 

Mobilizācijas plāni

Mobilizācijas plānu sistēma ietver Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plānu, Nacionālo bruņoto spēku veidu un vienību mobilizācijas plānus. 

Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plānu sagatavo izņēmuma stāvokļa vai kara laika gadījumam. Tas ietver Nacionālo bruņoto spēku izvēršanu daļējai vai pilnai kaujas gatavībai, nosaka mobilizācijas vadību, pienākumus, kārtību un materiāltehnisko nodrošinājumu. Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plānu izstrādā Aizsardzības ministrija un apstiprina Ministru kabinets. 

Ministru kabinets Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plānu apstiprināja 2019. gada 11. jūnijā. 

Nacionālo bruņoto spēku veidu un vienību mobilizācijas plāni ietver Nacionālo bruņoto spēku veidu un vienību izvēršanu daļējai vai pilnai kaujas gatavībai, nosaka mobilizācijas pienākumus, kārtību un materiāltehnisko nodrošinājumu. Nacionālo bruņoto spēku veidu un vienību mobilizācijas plānus apstiprina un precizē attiecīgā Nacionālo bruņoto spēku veida vai vienības komandieris.

Materiālo un finanšu resursu plānošana 

Mobilizācijai nepieciešamo materiālo un finanšu resursu plānošanu veic, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku vienības ar mobilizācijas resursiem.

Mobilizācijai plāno šādus resursus:
1) valsts institūciju un pašvaldību valdījumā esošos materiālos resursus;
2) materiālos resursus, kurus piegādā saskaņā ar atliktās piegādes līgumiem;
3) materiālos resursus, kurus Nacionālie bruņotie spēki pārņem turējumā saskaņā ar mobilizācijas pieprasījumiem.

Ja izsludināta mobilizācija, mobilizācijai paredzētos materiālos un finanšu resursus izmanto:
1) mobilizācijas plānos paredzēto uzdevumu izpildei;
2) mobilizācijas plānos neparedzētu uzdevumu izpildei, pamato¬joties uz Krīzes vadības padomes priekšsēdētāja norādījumiem.

Aizsardzības ministrija ir atbildīga par Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas jautājumu risināšanu, plāno Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijai nepieciešamos materiālos un finanšu resursus un koordinē to izmantošanu, ja izsludināta mobilizācija.

Mobilizācijas sagatavošana un īstenošana

Mobilizācijas sagatavošana ietver:
1) mobilizāciju reglamentējošo normatīvo aktu izstrādi;
2) mobilizācijas plānu un citu Ministru kabineta noteikto dokumentu izstrādi;
3) mobilizācijas vadības sistēmas sagatavošanu darbam mobilizācijas gadījumā;
4) Nacionālo bruņoto spēku sagatavošanu mobilizācijai;
5) Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijai nepieciešamo mobilizācijas resursu izveidošanu.

Mobilizācijas īstenošana ietver:
1) Nacionālo bruņoto spēku mobilizāciju;
2) Nacionālo bruņoto spēku nodrošināšanu ar energoresursiem valsts apdraudējuma gadījumā.

Mobilizācijai nepieciešamās institucionālās struktūras

Lai nodrošinātu mobilizācijas plānošanu, sagatavošanu un īstenošanu, var izveidot mobilizācijas struktūrvienības vai norīkot mobilizācijas darbiniekus. 2017. gada 1. janvārī Nacionālajos bruņotajos spēkos tika izveidota Apvienotā štāba Mobilizācijas un rekrutēšanas pārvalde. 

Mobilizācijas struktūrvienībām vai mobilizācijas darbiniekiem ir šādi uzdevumi:
1) plānot nepieciešamos mobilizācijas resursus, lai risinātu ar nacionālo drošību un valsts aizsardzību saistītos uzdevumus, kā arī likvidētu ārkārtējās situācijas un to sekas;
2) nodrošināt nepieciešamo mobilizācijas resursu iesaisti ar nacionālo drošību un valsts aizsardzību saistīto uzdevumu risināšanā, kā arī ārkārtēju situāciju un to seku likvidēšanā.

Mobilizācijas struktūrvienībām vai mobilizācijas darbiniekiem ir šādi pienākumi:
1) izstrādāt mobilizācijas plānu projektus;
2) izveidot un uzturēt datu bāzi par mobilizācijas resursiem mobilizā¬cijas plānos noteikto uzdevumu izpildei;
3) gatavot mobilizācijas pieprasījumus, kontrolēt Latvijas Republikā reģistrētu juridisko personu gatavību pildīt mobilizācijas pieprasījumā noteikto uzdevumu izpildi;
4) gatavot priekšlikumus līgumu slēgšanai par atliktajām piegādēm;
5) nodrošināt institūcijas vai pašvaldības sadarbību ar citām valsts insti-tūcijām un pašvaldībām mobilizācijas plānošanas, sagatavošanas un īstenošanas laikā;
6) plānot mobilizācijas mācības un mobilizācijas gatavības pārbaudes un piedalīties tajās;
7) izstrādāt mobilizācijas darbību reglamentējošos normatīvo aktu pro¬jektus vai piedalīties to izstrādē;
8) gatavot pārskatus par gatavību mobilizācijai;
9) pētīt un analizēt Ziemeļatlantijas līguma dalībvalstu un Eiropas Savienības valstu pieredzi mobilizācijas jautājumos.

Mobilizācijas struktūrvienībām un mobilizācijas darbiniekiem ir tiesības pieprasīt no fiziskajām un Latvijas Republikā reģistrētām juridiskajām personām mobilizācijas plānošanai un īstenošanai nepieciešamo informāciju. Fiziskajām un Latvijas Republikā reģistrētām juridiskajām personām ir pienākums 30 dienu laikā sniegt pieprasīto informāciju.

Aizsardzības ministrija koordinē Nacionālo bruņoto spēku sadarbību ar citām valsts institūcijām un pašvaldībām mobilizācijas sagatavošanas jautājumos un mobilizācijas izsludināšanas gadījumā.