Latvijas armijas bojāeja | Nacionālie bruņotie spēki

Latvijas armijas bojāeja

1939.gada 23.augustā Maskavā, PSRS Ārlietu tautas komisārs Vjačeslavs Molotovs un Vācijas Ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops parakstija "Neuzbrukšanas līgumu starp Vāciju un PSRS" (Molotova - Rībentropa pakts). Uz kā pamata vēlāk Baltijas valstīs tika izvietoti Padomju Savienības militārie spēki un tika būvētas Padomju Savienības armijas bāzes. Šīs bāzes tika izvietotas Baltijas valstu teritorijās tā, lai Baltijas valstīs militārie spēki būtu saskaldīti un izkliedēti starp Padomju Savienības armijas bāzēm, kā arī Baltijas valstu armijas nespētu vajadzības gadījumā militāri sadarboties.

1939.gada.1.septembris – Ar Vācijas uzbrukumu Polijai Eiropā sākas 2.Pasaules karš.

Baltijas valstis bija nonākušas absolūtā izolācijā. Vācija tās izmantoja saimnieciskos mērķos, bet Padomju Savienība - militāros un ideoloģiskos nolūkos. Spēku samērs starp Baltijas valstīm un Padomju Savienību bija 1:30, bet bruņoto spēku maksimālā lieluma samēri bija 600 000:18 000 000.

1939.gada 28.septembris - Igaunijas valdība ir spiesta parakstīt savstarpējās palīdzības līgumu ar Padomju Savienību, kas paredzēja 25 000 padomju karavīru ienākšanu Igaunijas bruņoto spēku bāzēs un nenotektu Jūras spēku vienību daudzuma izvietošanu Igaunijas teritorijā.

1939.gada 25.oktobris - līdzīgu līgumu, 28.septembrī parakstītajam Igaunijas - Padomju Savienības līgumam, parakstīja arī Latvija. Latvijas - Padomju Savienības līgums paredzēja 25 000 karavīru izvietošanu sauszemes bāzēs Kurzemē un vairākos lidlaukos citās Latvijas teritorijās, kā arī jūras spēku vienību ienākšanu Latvijas teritorijā.

Gan Igaunijas, gan Latvijas parakstītie līgumi ar Padomju Savienību tika noslēgti uz 10 gadiem.

Līdz 1940.gada 1.februārim Baltijas valstīs jau bija izvietoti 57 500 Padomju Savienības karavīru.

1940.gada 15.jūnijā padomju karaspēks savā kontrolē jau bija pārņēmis visu Lietuvu, bet 17.jūnijā - visu Latviju un Igauniju.

Visā šajā laika posmā vienīgā sadursme bija 80 padomju karavīriem uzbrūkot 3.Abrenes robežapsardzības bataljona 1.rotas 2.,3.sardzei 1940.gada naktī no 14.-15.jūniju, kad tika nošauti 3 latviešu robežsargi un viena sieviete, nāvīgi ievainota viena sieviete un bērns, kā arī sagūstīti un ar varu aizvesti 11 robežsargi un 32 civiliedzīvotāji.

1940.gada 21.jūnijā ģenerālis Roberts Dambītis kļuva par Kara ministru, viņš ministrijas augstākajiem darbiniekiem teica: ,,Latvijas likteni izšķīra 2.500 krievu tanki un 2.000 lidmašīnas." Viņam par Latvijas nākotni illūziju nebija nekādu.

Līdz jūlija mēnesim  atlaida 55 virsniekus, bet līdz 1941.gada jūlijam pavisam kopā atvaļināja 730 virsniekus.

1940.gada 25.jūnijā Latvijas armiju nosauca par Tautas armiju.

1940.gada 4.jūlijā Padomju Savienība izveidoja sevišķo politisko audzinātāju institūtu, kuru galvenais mērķis bija "pāraudzināt" latviešu Armijas karavīrus. Kopumā dažādās karaspēka daļās darbojās 76 politiskie audzinātāji - sociāldemokrāti un komunisti.

1940.gada 21.-22.jūlijā visās Baltijas valstīs vienlaicīgi, nelikumīgi "nelikumīgi" ievēlēja tikai viena bloka deputāti vienbalsīgi nobalsoja par Baltijas valstu piesaistīšanu Padomju Savienībai.

1940.gada 27.augustā Latvijas Tautas Saeima pieņēma lēmumu par Latvijas Tautas armijas pārveidošanu par Sarkanās Armijas teritoriālo korpusu. Latvijas kara floti iesaistīja padomju Baltijas kara flotē, kautgan Latvijas kara flotes vienībās karogi uz Baltijas kara flotes karogiem jau bija nomainīti 27.jūlijā. 

1940.gada 27.septembrī likvidēja Latvijas Kara ministra posteni.

1940.gada 9.oktobrī likvidēja Latvijas Tautas armijas komandiera amatu.

1941.gada 14.jūnijā deportēja apmēram 300 latviešu virsniekus un apmēram 28 instruktorus un kareivjus. Vairāk nekā 5 virsnieki izdarīja pašnāvību, ieskaitot Robežsargu brigādes komandieri ģenerāli Ludvigu Bolšteinu un Armijas Informācijas daļas vadītāju pulkvedi Frici Celmu-Celmiņu.

1940.-1941.gados arestēja aptuveni 800 Latvijas armijas virsnieku un instruktoru, no kuriem 682 krituši - 19 ģenerāļi, viens admirālis, 44 pulkveži, 109 pulkvežleitnanti, 195 kapteiņi, 145 virsleitnanti, 142 leitnanti - kopā okupācijas vara ieslodzīja koncentrācijas nometnēs 4665 latviešu karavīrus.