Latvijas armija no 1991.gada līdz mūsdienām

1989.gada 17.jūnijā Rīgā, Latvijas Valsts Universitātes Lielajā aulā, notika Latvijas strēlnieku apvienības dibināšanas konference.

Dažu nedēļu laikā Latvijas strēlnieku apvienībā iestājās vairāk nekā 500 bijušo karavīru. Rudenī izveidojās nodaļas un grupas Jelgavā, Tukumā, Liepājā, Bauskā, Balvos, Līvānos, Maskavā un cituviet.

1990.gada 1.martā sakarā ar to, ka PSRS Bruņoto spēku sastāvā dienošajiem Latviešu karavīriem dienesta apstākļi bija praktiski neizturami, tika izstrādāts un apstiprināts likums "Par alternatīvo (darba) dienestu".

1990.gada 20.aprīlī apstiprināja nolikumu "Par alternatīvā (darba) dienesta pildīšanas kārtību".

Šajā nolikumā bija paredzēts, ka jāizveido alternatīvā (darba) dienesta nodaļas, kurām jānodarbojas ar to jauniesaucamo un rezervistu uzskaiti, kuri rakstveidā iesnieguši lūgumu uzņemt alternatīvajā (darba) dienestā.

Šis likums deva iespēju atteikties no dienesta Padomju armijā, tā vietā 36 mēnešus pildot alternatīvo (darba) dienestu strādājot mazkvalificētu darbu komunālajā saimniecībā un dabas aizsardzībā.

Augstskolu absolventiem šis dienesta laiks tika samazināts līdz 18 mēnešiem.

Bet tikai neliela daļa jauniešu pieteicās alternatīvajam dienestam, jo prokomunistiskās izpildkomitejas kopā ar padomju iestāžu un uzņēmumu vadītājiem sagādāja maz atalgotu un pat jauniešiem apkaunojošu darbu.

1990.gada 4.maijā pieņem deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu".

1990.gada 2.augustā pieņem lēmumu "Par darba grupas izveidošanu robežapsardzības koncepcijas un attiecīga likumprojekta izstrādāšanai".

1990.gada 11.oktobrī   pieņem lēmumu "Par LR Robežapsardzības departamentu".

1990.gada ziemā tika izveidota Reglamentu izstrādāšanas komisija, kas izstrādāja pirmos reglamentus, dokumentus un rokasgrāmatas, kā arī tika sagatavoti četri svarīgākie reglamenti, kas bija nepieciešami armijas izveidei - Iekārtas, Militārās disciplīnas, Garnizona un Sardzes dienesta un Ierindas reglamenti.

1990.gada 26.novembrī tiek dibināts Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests.

1990.gada 20.decembrī pieņem likumu "Par Latvijas Republikas valsts robežu".

1991.gada 12.janvārī Latvijas Tautas Frontes Dome izsludina Vislatvijas tautas manifestāciju lai 13. janvārī atbalstītu likumīgi ievēlēto valdību. Kā arī pieņēma lēmumu apsargāt stratēģiski svarīgākos objektus.

1991.gada 13.janvāra naktī tanki ielenc Lietuvas Augstāko Padomi, ieņem TV, radio, telegrāfu. Nogalina 14 un ievaino 110 cilvēkus.

Vēlāk ap plkst. 4.00 Dainis Īvāns, Latvijas Augstākas Padomes priekšsēdētāja vietnieks, Latvijas Tautas frontes loceklis, Latvijas radio uzrunā Latvijas tautu aicinot būt gataviem uz visļaunāko un pulcēties Doma laukumā Augstākās Padomes un citu stratēģiski svarīgu objektu aizstāvībai.

Plkst. 12.00 - notiek Latvijas Republikas Augstākās Padomes plenārsēde par aizsardzības jautājumiem.

Plkst. 14.00 - sākas vislatvijas tautas manifestācija Rīgā, Daugavmalā. Piedalās apmēram 700 000 cilvēku. Helikopteri kaisa brīdinājuma skrejlapas. Latvijas Tautas Frontes priekšsēdētājs R. Ražuks aicina celt barikādes, Ministru Padomes ministri un darbinieki dod norādes organizēt smago lauksaimniecības un celtniecības tehniku, automašīnas ar baļķiem barikāžu celšanai Rīgā. Naktī sākas šo norādījumu izpilde.

Barikādes tiek celtas ne tikai Rīgā, bet arī Liepājā un Kuldīgā.

Tallinā tiekas Krievijas Federācijas, Igaunijas un Latvijas Augstāko Padomju priekšsēdētāji. Paraksta paziņojumu, kurā nosoda pret Baltiju vērstās bruņotās akcijas.

Baltijas Augstāko Padomju priekšsēdētāju aicinājums ANO ģenerālsekretāram sasaukt Drošības padomes ārkārtas sēdi un Baltijas problemātikai veltītu starptautisku konferenci.

1991.gada 14.janvārī  M. Gorbačovs PSRS Augstākās Padomes sēdē atkārto PSRS iekšlietu ministra B. Pugo viedokli, ka armija Viļņā rīkojusies pareizi.

Plkst. 14.50 - OMON uzbrūk Vecmīlgrāvja tilta sargiem. Atklāj uguni uz barikāžu dalībnieku mašīnām, piekauj cilvēkus, draud ar ieročiem, salauž un atņem cilvēku personīgās mantas.

Plkst. 18.45 notiek OMON uzbrukums pie Brasas tilta, tiek apmētātas mašīnas ar degmaisījuma pudelēm, izraisot vairākus ugunsgrēkus.

Plkst. 20.00 OMON atkārtoti uzbrūk Vecmīlgrāvī.

Šīs dienas laikā tika nodedzinātas 17 mašīnas.

1991.gada 15.janvāra naktī notika divi OMON uzbrukumi Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8., tika piekauti kursanti, izdemolētas telpas, nolaupīti ieroči.

1991.gada 16.janvārī tika rīkota Sēru diena Viļņā, 13. janvāra upuru bēres.

Plkst. 16.45 - Vecmīlgrāvī pie tilta tika nošauts R. Mūrnieks, ievainoti A. Dreimanis, A. Podnieks.

Plkst. 18.30 - OMON uzbrukums pie Brasas tilta, tika ievainots I. Gudrais.

1991.gada 17.janvārī sākas operācija "Tuksneša vētra" - ASV uzsāk Kuveitas atbrīvošanu, tajā pat laikā uz barikādēm izsludināts trauksmes stāvoklis.

Rīgā ierodas PSRS Augstākās Padomes  deputātu delegācija A. Deņisova vadībā. Atgriežoties Maskavā, tā paziņo, ka Latvija atbalstot PSRS Prezidenta pārvaldes ieviešanu.   FOTO: Gunārs Binde

1991.gada 18.janvārī Latvijas Republikas Augstākā Padome nolēma izveidot vienotu valsts pašaizsardzības komisiju.

1991.gada 19.janvārī notiek Tautas manifestācija, kā arī 16.janvārī nošautā R. Mūrnieka bērēs.

Naktī OMON aiztur un piekauj piecus Īpašo tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienības dalībniekus.

1991.gada 20.janvārī notiek demonstrācijas Maskavā Baltijas aizstāvībai, tajās piedalās ap 100 000 cilvēku. Tiek izvirzīta prasība pēc M. Gorbačova, D. Jazova, B. Pugo, VDK priekšsēdētāja V. Krjučkova demisijas sakarā ar Viļņas upuriem.

Plkst. 21.07 notiek OMON un nezināmu kaujas grupu uzbrukums Latvijas Republiaks Iekšlietu Ministrijai. Kaujā nogalināti milicijas darbinieki V. Gomanovičs, S. Konoņenko. Šautu ievainojumu rezultātā mirst kinooperatori A. Slapiņš, G. Zvaigzne, skolnieks E. Riekstiņš. Ievainoti Bauskas milicijas darbinieki A. Simanavičus, R. Zaļais, J. Jasevičs, V.Markuns, kā arī barikāžu dalībnieki B. Dmitrenko, J. Zelčs, A. Senčenko, J. Mezaks, D. Ozols, Krievijas žurnālists V. Brežņevs, Ungārijas žurnālists I. Fedors.

Kritušie un ievainotie konstatēti arī uzbrucēju rindās.

1991.gada 20.janvāris vēlāk tiek izvēlēts, kā barikāžu aizstāvju atceres diena.

1991.gada 21.janvārī Latvijas Republikas Augstākās Padomes aicinājums jauniešiem stāties darbā Iekšlietu ministrijas sistēmā.

A. Gorbunovs dodas uz Maskavu, lai tiktos ar M. Gorbačovu un pārrunātu notiekošo Latvijā.

1991.gada 22.janvārī B. Pugo noliedz, ka devis rīkojumu OMON uzbrukumam Iekšlietu Ministijai.

Barikādēs iet bojā I. Grieziņš.

1991.gada 24.janvārī Latvijas Republikas  Ministru Padome izveido Sabiedrības drošības departamentu ar vienpadsmit štata vietām, lai pārņemtu barikāžu sargāšanu. Sabiedriskās drošības departamenta amatos bija vairāki Latvijas strēlnieku apvienības biedri. Viņu vadībā tika izstrādāti Robežsardzes formējumu amati, kas uzskatāmi par Aizsardzības spēku pirmsākumu.

1991.gada 25.janvārī tiek izsludināta Sēru diena un 20. janvāra upuru bēres.

Barikāžu aizstāvju vairākums dodas mājās.

1991.gada 3.maijā Sabiedrības drošības departamenta darbinieku skaitu palielināja līdz 38 darbiniekiem centrālajā aparātā un 142 darbiniekiem - pakļautajās organizācijās. Līdz ar štata vietu skaita palielināšanos Sabiedrības drošības departaments izstrādāja Robežapsardzības daļas štata projektu, kas paredzēja 5 štata vietas.

1991.gada 24.maijā pieņēma lēmumu "Par neatliekamiem pašaizsardzības pasākumiem sakarā ar PSRS bruņoto vienību vardarbīgajām akcijām LR teritorijā".

1991.gada 1.jūlijā Sabiedrības drošības departamenta sastāvā tika izveidota Robežsardzes daļa, 10 cilvēku sastāvā.

1991.gada 6.augustā tiek izdots rīkojums par Sabiedrības drošības pārvalžu izveidošanu rajonos, to sastāvā arī paredzot Pašaizsardzības nodaļas un Alternatīvā dienesta nodaļas. Tiek nolemts arī dibināt divus mācību centrus, kā arī tiek apstiprināts Mālpils mācību centra štats ar 61 štata vienību un darba samaksas fonds.

1991.gada 19.augustā tiek Sabiedrības drošības departaments saņem pretrunīgu informāciju par atsevišķu armijas vienību un OMON aktivitātēm. OMON un desantnieki ieņem Latvijas televīzijas centru Zaķusalā, Rīgas pilsētas iekšlietu pārvaldi.

1991.gada 20.augusts - turpinās armijas un OMON grupu atsevišķas akcijas Rīgā, OMON kaujinieki iebrūk Brīvprātīgo vienību štābā, izjaucot Sabiedrības drošības departamenta un Brīvprātīgo vienību štāba sanāksmi par rīcības analīzi un precizēšanu.

1991.gada 21.augustā bruņumašīnas ir iebraukušas Vecrīgā, bet tajā laikā Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu". Līdz ar to pārejas periods ir beidzies un Pučs Maskavā ir izgāzies.

1991.gada 29.augustā Sabiedrības drošības departaments uzsāk reģistrēt brīvprātīgos Latvijas Republikas Robežsardzes dienestam. Tiek parakstīts protokols par VDK darbības pārtraukšanu Latvijas Republikas teritorijā.

1991.gada 30.augustā Sabiedrības drošības departaments uzdod Sabiedrības drošības pārvaldēm rajonos, Brīvprātīgo vienību štābam un rajonu štābiem uzsākt kandidātu reģistrāciju robežapsardzības dienestam.

1991.gada 2.septembrī Mālpils mācību centra priekšnieks kopā ar vairākiem rezerves instruktoriem un virsniekiem gatavojas instruktoru apmācības sākšanai.

1991.gada 3.septembrī tiek izveidota Jūras robežas apsardzības daļa.

1991.gada 10.septembrī pieņem likumu "Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu".

1991.gada 1.oktobrī Sabiedrības drošības departamentā notiek izmaiņas štatu sarakstā, tiek izveidotas Apgādes pārvalde un Aviācijas daļa.

1991.gada 7.oktobrī Mālpils mācību centrā sākas pirmā robežsardzes instruktoru apmācība, 42 kursantu sastāvā.

Tiek izveidota militāro reglamentu un militārās apmācības līdzekļu komisija 9 cilvēku sastāvā.

1991.gada 9.oktobrī sakarā ar Policijas un Latvijas Republikas Zemessardzes izveidošanu, tiek likvidēts Latvijas Brīvprātīgo vienību štābs.

1991.gada 10.septembrī Latvijas Augstākā Padome pieņēma likumu par obligāto valsts dienestu. Tas noteica, ka Latvijas pilsoņiem, vīriešiem vecumā no 19 līdz 50 gadiem, ir jāpilda obligātais valsts dienests.  

1991.gada 11.septembrī Latviju uzņem Eiropas Drošības un sadarbības apspriedē.

1991.gada 18.septembrī Latvija kļūst par Apvienoto Nāciju Organizācijas pilntiesīgu locekli.

1991.gada 15.oktobrī tiek apstiprināti mācību centru štati:

- Vārves robežsargu mācību centrs - 84 štata vietas, kas paredzētas 500 kursantu apmācībai (štats tika ieviests 1.novembrī).

- Liepājas jūras robežsargu mācību centrs - 24 štata vietas, kas paredzētas 120 jūrnieku apmācībai (štats tika precizēts 8.novembrī).

- Rīgas robežsargu mācību centrs - 75 štata vietas, kas paredzētas komandanta vadam, autoparkam un 200 karavīru apmācībai (štats stājās spēkā 28.oktobrī).

1991.gada 7.novembrī Augstākās Padomes Prezidijs apstiprina Latvijas karavīra zvēresta tekstu un nolikumu par karavīra zvēresta došanas kārtību.

1991.gada 7.novembrī Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs apstiprināja „Nolikumu par Latvijas Republikas karavīra zvēresta došanas kārtību”

1991.gada 11.novembrī Brāļu kapos tiek dots pirmais karavīra zvērests pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.

1991.gada 13.novembrī deputātu vairākums nobalsoja par Aizsardzības ministrijas izveidošanu.

1991.gada 19.novembra sēdē par pirmo atjaunotās Latvijas Republikas Aizsardzības ministru iecēla Tālavu Jundzi.

1991.gada 28.novembrī Augstākā Padome pieņem lēmumu par LR Aizsardzības spēku karavīru dienesta pakāpēm un amatos iecelšanas kārtību.

Aizsardzības ministrija tika veidota uz Sabiedrības drošības departamenta bāzes, pārņemot visas materiālās vērtības un pieņemot darbā lielāko daļu departamenta darbinieku. Aizsardzības ministrijas tiešā pakļautībā nonāca arī šajā laikā organizēšanās stadijā esošie valsts Aizsardzības Spēki.

1991.gada 5.decembrī tiek pieņemts lēmums par Sabiedrības drošības departamenta likvidāciju un to, ka līdz gada beigām Aizsardzības ministrijai jāpārņem Sabiedrības drošības departamenta personāls, juridiskās saistības un materiālās vērtības.

1992.gada 20.janvārī tiek apstiprināts Aizsardzības spēku štāba štatu saraksts.

1992.gada 22.janvārī G.A.Zeibots tiek iecelts par Aizsardzības spēku Jūras spēku pārvaldes priekšnieku.

1992.gada 29.janvārī D.Turlais tiek iecelts par Aizsardzības spēku komandieri.

1992.gada 31.janvārī uz Rīgas mācību centra bāzes tika nolemts izveidot Aizsardzības spēku Štāba bataljonu, nododot visas materiālās vērtības un likvidējot Rīgas mācību centru. 

1992.gada 1.februārī PSRS un Latvijas Republikas valsts delegāciju līmenī panāk vienošanos par Krievijas karaspēka izvešanas uzsākšanu.

1992.gada 13.februārī Latvijas Republikas Ministru Padome pieņēma lēmumu "Par Latvijas Republikas Nacionālās aizsardzības akadēmijas dibināšanu".

Tā kā šajos gados ne Zemessardze, ne Drošības dienests nebija Aizsardzības spēku vai Aizsardzības ministrijas pakļautībā, visas šīs Latvijas Republikas militārās drošības struktūras vienoja Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija, kur tajā laikā atradās izglītotākie virsnieki, kuri izstrādāja Militārās apmācības koncepciju un gatavoja karavīrus gan Aizsardzības spēkiem, ieskaitot Robežsardzi, gan Zemessardzei, Drošības dienestam, Iekšlietu militārajiem formējumiem. Nacionālā Aizsardzības akadēmija bija NBS pirmā struktūra, kur karavīri kopā mācījās, kaut gan oficiāli vienotā struktūra vēl nebija izveidota.

1992.gada 24.februārī Aizsardzības spēku štābā tika izveidota Gaisa un pretgaisa aizsardzības pārvalde, kas vēlāk tika pārveidota par Gaisa spēku štābu.

1992.gada 19.martā sākas Krievijas karaspēka izvešana no Latvijas.

1992.gada 1.aprīlī sākas iesaukums Latvijas Republikas aizsardzības spēkos.

1992.gada 11.aprīlī tiek izveidoti Aizsardzības spēku Jūras spēki.

1992.gada 30.aprīlī tiek izveidots Sauszemes spēku 1.kājnieku bataljons.

1992.gada 2.maijā Aizsardzības spēku štāba bataljonā izveidota Goda sardzes rota. 

1992.gada 17.jūnijā aizsardzības ministrs parakstīja pavēli par Gaisa spēku atjaunošanu.  

1993.gada 24. un 25.martā notika Latvijas Republikas militāro spēku štābu treniņš ar mērķi izstrādāt vienotas NBS vadības pamatprincipus, vadības orgānu struktūru un uzdevumus. Izveidoja arī darba grupu  no bruņoto spēku sastāvdaļu pārstāvjiem "Galvenā štāba" struktūras un funkciju izstrādei.

Šajā treniņā tika secināts, ka, pirmkārt, dažādu valstu Bruņoto spēku pakļautība un vadības struktūra miera un kara laikā īpaši neatšķiras, otrkārt, jebkura veida militarizētie policijas un teritoriālie formējumi visās valstīs jau miera laikā atrodas, kā minimums, Bruņoto spēku štāba un Aizsardzības ministrijas pakļautībā, treškārt, Nacionālo bruņoto spēku galvenie štābi ir pakļauti aizsardzības ministrijām. Savukārt kopīgas struktūras un plānu neesamība ievērojami mazina LR bruņoto spēku kaujas spējas.

1994.gadā Krievijas karaspēks izvests no Latvijas, Krievijas kontrolē paliek tikai Skrundas radiolokācijas stacija, kuru likvidē 1998.gadā.

1994.gada 15.aprīlī tiek dibināts NBS Sporta klubs.

Lai apvienotu visus bruņotos spēkus vienā struktūrā, ar vienu vadību, koncepciju, stratēģiju un taktiku, 1994. gada rudenī tika likvidēts Aizsardzības Spēku komandiera amats un Aizsardzības Spēku štābs, bet izveidots NBS štābs, kas uzsāka NBS veidošanas praktisko darbu. Par NBS komandieri 1994. gada 25. oktobrī iecēla Zemessardzes pulkvežleitnantu Juri Dalbiņu, vienlaikus saglabājot Zemessardzes komandiera amatu un Zemessardzes štābu.

1994.gada 24.novembrī apvienojot Aizsardzības spēkus un Zemessardzi, izveidoti Nacionālie bruņotie spēki.

1995.gada 10.februārī Latvija tiek uzņemta Eiropas Padomē.

1995.gada 2.maijā Latvija pievienojās Starptautiskajai militārajai sporta asociācijai (CISM).

1995.gada 6.jūnijā tiek dibināts NBS Jūras spēku orķestris. 

1995.gada 15.augustā izveidojot Jūras spēku Krasta apsardzes kuģu divizionu, sākās atjaunotās Latvijas jūras robežu aizsardzība.  

1997.gada 1.jūlijā tiek izveidota NBS Militārā policija.

1999.gada 20.jūlijā tiek izveidota Gaisa spēku Aviācijas eskadriļa.

2000.gada 1.martā tiek dibināts Gaisa spēku Pretgaisa aizsardzības divizions.

2000.gada 1.novembrī tiek dibināta NBS Instruktoru skola.

2001.gada 19.janvārī tiek izveidots Nacionālo bruņoto spēku Rekrutēšanas un atlases centrs.

2001.gada 1.februārī tiek izveidota Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecība.

2002.gada 1.aprīlī tiek dibināta NBS Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas skola. 

2002.gada 7.augustā tiek dibināts Sauszemes spēku 2. kājnieku bataljons.  

2002.gada 1.decembrī tiek izveidota Mācību vadības pavēlniecība. 

2003.gada 1.janvārī tiek izveidota Nacionālo bruņoto spēku valodu skola.

2003.gada 20.martā tika pieņemts lēmums par Nacionālo bruņoto spēku vienību nosūtīšanu uz starptautisko miera uzturēšanas operāciju Irākas atjaunošanas un demokrātijas veicināšanai.

2003.gada 18.maijā tika nosūtīts pirmais Latvijas kontingents uz starptautisko operāciju Irākā (OIF).

2004.gada 20.martā tiek atjaunots Viestura ordenis.

2004.gada 29.aprīlī tiek izveidots Sauszemes spēku Kājnieku brigādes štābs.

2004.gada 1.jūlijā tiek izveidotas Nodrošinājuma pavēlniecības un Jūras spēku vienības, izveidota Gaisa spēku Gaisa telpas novērošanas eskadriļa.

2004.gada 1.decembrī tika uzsākta starptautiskā operācija "ALTHEA" Bosnijā un Hercegovinā.

2006.gada 1.janvārī Sauszemes spēki, atdalot no Zemessardzes, izveidoti kā atsevišķs spēku veids.

2006.gada 1.jūlijā Latvija pirmo reizi piedalās NATO  Reaģēšanas spēkos — NRF, kur Latviju pārstāv 19 Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas vada karavīri. 

2006.gada 24.novembrī dienestu beidz pēdējie obligātā militārā dienesta karavīri.  

2007.gada 1.janvārī Nacionālie bruņotie spēki pilnībā pāriet uz profesionālo militāro dienestu.

2007.gada 8.februārī NBS Jūras spēku flotiles mīnu meklētāja kuģis «Namejs» šķērso Ziemeļu polāro loku.

2008.gada 7.novembrī Latvija pārtrauc dalību Koalīcijas spēku vadītajā operācijā OIF (Operation Iraq Freedom)

2009.gada 1.janvārī Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests iekļauts Militārās policijas sastāvā.

2009.gada 9.oktobrī Latvija pārtrauca dalību Eiropas Savienības militārajā operācijā "ALTHEA" Bosnijā un Hercegovinā.

2010.gada 1.janvārī Latvija pirmo reizi piedalās Eiropas Savienības Kaujas grupā. Latviju šajā Eiropas Savienības Kaujas grupā pārstāv 69 Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas, Militārās policijas  vienību karavīri.