Kas jāzina iedzīvotājiem par militārajiem objektiem

Nacionālo bruņoto spēku vienības izvieto militārajos objektos.

Militārais objekts ir Aizsardzības ministrijas valdījumā vai turējumā vai citas fiziskās vai juridiskās personas īpašumā, valdījumā vai turējumā esošs nekustamais īpašums (tā daļa), kas nodots lietošanā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, lai pildītu tiem noteiktos uzdevumus. 

Militārie objekti var tikt iekļauti kritiskās infrastruktūras kopumā. Kritiskā infrastruktūra ir objekti, sistēmas vai to daļas, kuras ir būtiskas svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanas, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai un kuru iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts funkciju īstenošanu.

Militāros objektus apsaimnieko Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs.

Par fiziskās vai juridiskās personas īpašumā, valdījumā vai turējumā esoša nekustamā īpašuma (tā daļas) nodošanu lietošanā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un tā izmantošanas nosacījumiem noslēdz rakstveida vienošanos starp Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un nekustamā īpašuma īpašnieku, valdītāju vai turētāju.
 

Militāro objektu informatīvās zīmes

Militāro objektu apzīmēšanai lieto speciālas informatīvās zīmes. Informatīvo zīmju paraugus, šo zīmju lietošanas un izvietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Zīme ir taisnstūra veida laukums baltā, baltā luminiscējošā vai baltā fluorescējošā krāsā ar uzrakstu lieliem burtiem melnā krāsā "MILITĀRAIS OBJEKTS".

Uzstādot zīmi dabā, to var papildināt ar informāciju (norādēm valsts valodā un, ja nepieciešams, svešvalodās un skaidrojošiem apzīmējumiem), piemēram, par aizliegumu fotografēt un filmēt konkrēto militāro objektu, ja tas noteikts normatīvajos aktos.

Militāro objektu apmeklēšana

Iedzīvotājiem ir tiesības Aizsardzības ministrijas noteiktajā kārtībā apmeklēt vienību izvietojumus (militāros objektus), iepazīstoties ar karavīru sadzīves apstākļiem, viņu materiāli tehnisko nodrošinājumu un militāro apmācību. 

Personai ir pienākums ievērot militārajā objektā noteikto uzturēšanās kārtību. Persona, kas to neievēro, var tikt izraidīta no militārā objekta.

Personai aizliegts bez atļaujas iekļūt militārajā objektā. 

Par patvaļīgu iekļūšanu militārajos objektos vai Militārās policijas apsargājamās teritorijās saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 194.3 pantu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit eiro. Savukārt par militāro objektu aprīkojuma bojāšanu uzliek naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit eiro.

Bezpilota gaisa kuģa lidojumi virs militārajiem objektiem

Bezpilota gaisa kuģa lidojumus veic ne tuvāk par 500 m no militārās infrastruktūras objektiem, kuri tiek izmantoti Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, izņemot gadījumu, kad lidojums ir saskaņots ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.  Militārās infrastruktūras objektus, virs kuriem un kuru tuvumā aizliegts veikt lidojumus, nosaka Ministru kabinets.

Bezpilota gaisa kuģa lidojumus veic ne tuvāk par 500 m no karakuģiem ostas akvatorijā un jūrā un neveic gaisa telpas aizliegtajās zonās, īslaicīgi rezervētajās zonās un īslaicīgi norobežotajās zonās, kas izveidotas Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, to aktīvās darbības laikā.

Bruņoto spēku tiesības pārtraukt lidojumus

Nacionālie bruņotie spēki ir tiesīgi pieprasīt pārtraukt lidojumu, ja netiek ievērotas noteikumu prasības.

Lai novērstu kaitējumu valsts aizsardzības interesēm, Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai viņa pilnvarota persona var pieņemt lēmumu par bezpilota gaisa kuģu piespiedu nosēdināšanu vai iznīcināšanu vai tādu cita veida lidaparātu, kuri nav kvalificējami kā gaisa kuģi, piespiedu nosēdināšanu vai iznīcināšanu, pielietojot šaujamieročus vai speciālos līdzekļus, ja attiecīgais lidojums veikts, pārkāpjot normatīvajos aktos noteikto lidojumu aizliegumu virs militārajiem objektiem vai to tuvumā, virs karakuģiem, kā arī gaisa telpas aizliegtajās zonās, īslaicīgi rezervētajās zonās un īslaicīgi norobežotajās zonās, kas izveidotas Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, vai radot pamatotus draudus personām, kuru apsardze tiek veikta saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 6.1 panta otrās daļas 1., 2. un 3.punktu.

Bezpilota gaisa kuģu piespiedu nosēdināšanu vai iznīcināšanu vai tādu cita veida lidaparātu piespiedu nosēdināšanu vai iznīcināšanu, kuri nav kvalificējami kā gaisa kuģi, kā arī incidenta apstākļu noskaidrošanu veic Nacionālie bruņotie spēki sadarbībā ar kompetentajām valsts institūcijām atbilstoši kārtībai, kuru nosaka Ministru kabinets.

Militāro objektu aizsargjoslas

Ap valsts aizsardzības objektiem, valsts aizsardzības vajadzībām paredzētajiem navigācijas tehniskajiem līdzekļiem un militārajiem jūras novērošanas tehniskajiem līdzekļiem var tik izveidotas aizsargjoslas. 

Tās tiek noteiktas, lai:

- nodrošinātu valsts aizsardzības objektu drošību un ekspluatāciju, kā arī mazinātu šaušanas un spridzināšanas rezultātā radušos triecienviļņu un trokšņu negatīvo ietekmi uz cilvēkiem, mājdzīvniekiem un būvēm, kas atrodas valsts aizsardzības objekta tuvumā, un garantētu cilvēku un viņu īpašuma drošību ārkārtējos gadījumos;
- nodrošinātu, ka netiek apdraudēta valsts funkciju un uzdevumu izpilde valsts aizsardzības objektos.

Aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem minimālais platums ir 25 metri, skaitot no valsts aizsardzības objekta ārējām robežām, maksimālais platums — 600 metru. To valsts aizsardzības objektu sarakstu, ap kuriem tiek veidotas aizsargjoslas, un aizsargjoslas platumu ap katru valsts aizsardzības objektu, kā arī  darbību ierobežojumus aizsargjoslās nosaka Ministru kabinets.

Aizliegumi militāro objektu aizsargjoslās

Aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem bez saskaņošanas ar valsts aizsardzības objekta valdītāju ir aizliegts:

- ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas, kā arī celt teltis un kurt ugunskurus;
- rīkot publiskus pasākumus, to skaitā sapulces, gājienus un piketus;
- turēt dzīvniekus un nokraut materiālus;
- novietot mehāniskos transportlīdzekļus un traktortehniku vai citu tehniku, kas netiek izmantota valsts aizsardzības objektā izvietoto valsts pārvaldes institūciju funkciju nodrošināšanai. 

Papildus minētajiem ierobežojumiem bez saskaņošanas ar valsts aizsardzības objekta valdītāju ir aizliegts fotografēt, filmēt vai citādā veidā dokumentēt valsts aizsardzības objektu.

Aizsargjoslā ap bruņoto spēku aviācijas bāzi Ķeguma novada Rembates pagastā papildus minētajiem ierobežojumiem bez saskaņošanas ar valsts aizsardzības objekta valdītāju ir aizliegts audzēt kokus. 

Atbildība par aizliegumu neievērošanu militāro objektu aizsargjoslās

Par noteikto uzturēšanās ierobežojumu pārkāpšanu aizsargjoslā ap valsts aizsardzības objektu saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 194.4 pantu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz septiņsimt eiro, bet juridiskajām personām — no septiņdesmit līdz tūkstoš četrsimt eiro.  Savukārt par saimnieciskās darbības veikšanu aizsargjoslā ap valsts aizsardzības objektu bez saskaņošanas ar Aizsardzības ministriju uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz septiņsimt eiro, bet juridiskajām personām — no septiņdesmit līdz tūkstoš četrsimt eiro, bet par normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpšanu attiecībā uz aprobežojumiem aizsargjoslā ap valsts aizsardzības objektu uzliek naudas sodu amatpersonām no septiņdesmit līdz septiņsimt eiro.