Galvenie uzdevumi

Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir šādi uzdevumi: 
1) valsts sauszemes teritorijas aizsardzība un neaizskaramības nodrošināšana, kā arī valsts jūras akvatorijas un gaisa telpas aizsardzība un neaizskaramības nodrošināšana; 
2) piedalīšanās starptautiskajās operācijās likumos un starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā;
3) piedalīšanās valsts apdraudējuma situāciju novēršanā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 

Citu, neparedzētu uzdevumu veikšanā Nacionālo bruņoto spēku vienības (apakšvienības) drīkst iesaistīt ar Ministru kabineta rīkojumu. 

Pildot noteiktos uzdevumus, Nacionālie bruņotie spēki veic šādus pasākumus: 
1) nodrošina vienību kaujas un mobilizācijas gatavību; 
2) sagatavo personālsastāvu un vienības dalībai starptautiskajās operācijās, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas Savienības ātrās reaģēšanas spēkos; 
3) iznīcina sprādzienbīstamus priekšmetus; 
4) veic krasta apsardzi, koordinē un veic cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā, likvidē jūrā notikušo avāriju sekas, piedalās ekoloģiskajā uzraudzībā un kuģošanas režīma ievērošanas kontrolē; 
5) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts robežsardzi ar tehniskajiem līdzekļiem, peldlīdzekļiem un gaisakuģiem tās uzdevumu veikšanai jūrā; 
6) apmāca rezerves karavīrus; 
7) veic speciālās operācijas; 
8) saskaņā ar starptautisko līgumu noteikumiem veic klasificētās informācijas apmaiņu ar Latvijas valsts iestādēm un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības dalībvalstu institūcijām; 
9) veic gaisa telpas, teritoriālās jūras un iekšējo ūdeņu (izņemot upes un ezerus), kā arī ekskluzīvās ekonomiskās zonas novērošanu un kontroli; 
10) organizē Latvijas Republiku un Nacionālos bruņotos spēkus reprezentējošas militārās ceremonijas un nodrošina godasardzi;
11) veic militāro izlūkošanu operacionālajā un taktiskajā līmenī;
12) nodrošina Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas Savienības dalībvalstu bruņotos spēkus uzņemošās valsts atbalstu;
13) veic citus Valsts aizsardzības plānā noteiktos valsts apdraudējuma situāciju novēršanas un pārvarēšanas pasākumus.

Militārā policija veic šādus pasākumus: 
1) Valsts prezidenta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts prezidenta, viņa ģimenes locekļu, jaunievēlētā Valsts prezidenta (laikā no ievēlēšanas līdz svinīgā solījuma došanai), personas, kas ieņēma Valsts prezidenta amatu, Valsts prezidenta kancelejas un Valsts prezidenta rezidences aizsardzību (apsardzi); 
2) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi); 
3) aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā: 
     a) veic Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku komandiera uzaicināto ārvalstu amatpersonu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi), 
     b) veic aizsardzības ministra un Nacionālo bruņoto spēku komandiera noteikto objektu un amatpersonu aizsardzību (apsardzi), 
     c) pavada kolonnas un apsargā militārās kravas, regulē Nacionālo bruņoto spēku transportlīdzekļu kustību un veic tās kontroli (satiksmes uzraudzību), kā arī regulē citu transportlīdzekļu kustību un veic tās kontroli (satiksmes uzraudzību) Aizsardzības ministrijas valdījumā esošajos objektos, apsargājamos objektos un militāro pasākumu norises vietās, 
     d) gādā par drošību militāro pasākumu norises vietās; 
4) novērš un pārtrauc noziedzīgus nodarījumus, administratīvos pārkāpumus un citus likumpārkāpumus militārajās vienībās vai to dislokācijas vietās, apsargājamos objektos, apsargājamo personu uzturēšanās vietās un militāro pasākumu norises vietās, atbilstoši kompetencei noskaidro un aiztur likumpārkāpējus; 
5) izmeklē noziedzīgus nodarījumus militārajā dienestā, kā arī noziedzīgus nodarījumus, kuri izdarīti militārajās vienībās vai to dislokācijas vietās vai kurus izdarījis Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvs saistībā ar savu dienesta (amata) stāvokli vai dienesta pienākumu izpildi; 
6) atbilstoši kompetencei veic to personu meklēšanu, piespiedu atvešanu vai aizturēšanu, kuras izvairās no izmeklēšanas (piedalīšanās procesuālajās darbībās), tiesas vai soda izpildes vai ir bezvēsts prombūtnē;
7) nodrošina par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aizturēto personu pavadapsardzību (konvojēšanu) un apsardzi, ja noziedzīga nodarījuma pirmstiesas izmeklēšana ir Militārās policijas kompetencē un aizturētā persona izvesta no īslaicīgās aizturēšanas vietas, lai veiktu kriminālprocesuālās darbības. 

Pildot noteiktos uzdevumus, Nacionālie bruņotie spēki sniedz atbalstu: 
1) Drošības policijai — pretterorisma pasākumos, kā arī terorisma draudu novēršanas vai pārvarēšanas pasākumos;
2) civilās aizsardzības sistēmai — preventīvajos un reaģēšanas pasākumos, neatliekamos ārkārtējo situāciju izraisījušo notikumu seku likvidēšanas pasākumos, kā arī glābšanas un meklēšanas darbos;
3) Valsts policijai — sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā;
4) Valsts robežsardzei — valsts robežas neaizskaramības nodrošināšanā;
5) Jaunsardzes un informācijas centram — jaunsargu interešu izglītības programmas īstenošanā;
6) valsts drošības iestādēm - nacionālās drošības pasākumu veikšanā.

Negaidīta militāra iebrukuma gadījumā, ja valstī vai tās daļā iepriekš nav izsludināts izņēmuma stāvoklis:
1) katras Nacionālo bruņoto spēku vienības komandieris saskaņā ar Valsts aizsardzības operatīvo plānu uzsāk militārās aizsardzības pasākumus, negaidot atsevišķu lēmumu par to;
2) Nacionālo bruņoto spēku komandieris saskaņā ar Valsts aizsardzības operatīvo plānu nekavējoties uzsāk organizētas militārās aizsardzības darbības un informē par to aizsardzības ministru;
3) aizsardzības ministrs saskaņā ar Valsts aizsardzības plānu nekavējoties uzsāk organizētas valsts aizsardzības darbības un informē par to Valsts prezidentu, Saeimas Prezidiju un Ministru prezidentu.
Kara laikā nedrīkst aizliegt izrādīt bruņotu pretestību.

Ja likumīgās valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijas likvidētas nedemokrātiskā veidā vai citas valsts militāra iebrukuma rezultātā, tad neatkarības saglabāšanas vai atjaunošanas interesēs:
1) Nacionālie bruņotie spēki, kā arī citas valsts institūcijas rīkojas saskaņā ar īpašu, situācijai atbilstošu Nacionālās drošības plānā un Valsts aizsardzības plānā noteiktu kārtību;
2) pilsoņi un sabiedrība vērš iespējamos pretošanās pasākumus pret nelikumīgajām pārvaldes institūcijām.

Valstij pieteikta kara vai militāra iebrukuma gadījumā Valsts prezidents nekavējoties:
1) rīkojas saskaņā ar Valsts aizsardzības plāna noteikumiem, izdod pavēles un rīkojumus Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, valsts, pašvaldību institūcijām un valsts iedzīvotājiem;
2) sasauc Saeimu lēmuma pieņemšanai par kara pasludināšanu un uzsākšanu.

Ja noticis militārs uzbrukums, Valsts prezidents nekavējoties pieprasa Ziemeļatlantijas līguma organizācijas kolektīvās aizsardzības atbalstu un pilnvaro Ziemeļatlantijas līguma organizāciju veikt pasākumus, kurus tā uzskata par nepieciešamiem, ieskaitot bruņota spēka pielietošanu, lai saglabātu un atjaunotu Latvijas Republikas suverenitāti un teritoriālo nedalāmību (1949.gada 4.aprīļa Ziemeļatlantijas līguma 5.panta ietvaros). Ministru kabinets lemj par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas Savienības dalībvalstu bruņoto spēku atbalsta nepieciešamību ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā, kā arī valsts drošības un aizsardzības spēju pastiprināšanai miera laikā.

Aizsardzības ministrs galējas nepieciešamības gadījumā, lai novērstu kaitējumu nacionālās drošības interesēm, un ja ir pamats uzskatīt, ka gaisa kuģis tiek izmantots kā ierocis cilvēku iznīcināšanai, pieņem lēmumu par kaujas darbību veikšanu vai neveikšanu pret gaisa kuģi Latvijas Republikas teritorijā.

Valsts apdraudējuma gadījumā Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt lēmumu par Nacionālo bruņoto spēku iesaistīšanu sabiedriskās kārtības uzturēšanā un apdraudējuma izraisīto seku likvidēšanā.

Slēpta militārā apdraudējuma pārvarēšanai miera laikā, ja tiek lietoti militāri līdzekļi, Ministru kabinets var uzdot Aizsardzības ministrijai saskaņā ar Valsts aizsardzības plānu vadīt apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus ierobežotā teritorijā. Ja Ministru kabinets ir aizkavēts pildīt savas funkcijas, par to lemj Ministru prezidents. Ja Ministru prezidents ir aizkavēts pildīt savu amatu, par to lemj aizsardzības ministrs.