Jūras spēku orķestra vēsture

Atjaunotās Latvijas laikā no 1992. gada Liepājā pastāvēja obligātā militārā dienesta matrožu orķestris, kuru vadīja bocmanis Vilnis Mellums. Matroži muzicēja no dienesta brīvajā laikā, un šī orķestra sastāvs bija ļoti mainīgs. Katru gadu obligātajā militārajā dienestā esošo mūziķu sastāvs nomainījās gandrīz pilnīgi, tomēr viņi spēja nodrošināt vienkāršākās ceremonijas Liepājā, Ventspilī un dažreiz pat Rīgā: nospēlēt dažādu valstu himnas, ceremoniju maršus u.c.

Nākamais nopietnais solis Latvijas militāro orķestru attīstībā saistās ar 1995. gada 1. jūniju. Šajā dienā aizsardzības ministrs apstiprināja Jūras spēku orķestra štatu. Pēc profesionālā orķestra nodibināšanas 1995. gadā daļa no matrožiem pārgāja virsdienestā, un tā pamazām izveidojās 35 cilvēku liela spēcīga profesionāla vienība Liepājā. 1995. gada 6. jūniju var uzskatīt par Latvijas Republikas Jūras spēku orķestra dzimšanas dienu.

Jūras spēku orķestris veidoja Jūras spēku militāro ceremoniju muzikālo noformējumu, piedaloties ārvalstu Bruņoto spēku komandieru, karakuģu sagaidīšanas un pavadīšanas ceremonijās, kā arī popularizēja LR Jūras spēkus ar aktīvu profesionālo koncertdarbību un līdzdalību starptautiskos militāro un profesionālo pūtēju orķestru festivālos.

Piemēram, 2006. gada martā starptautiskajā pūšamo instrumentu orķestru konkursā Panevēžā (Lietuvā) orķestris ieguvis balvu par labāko obligātā skaņdarba interpretāciju, kā arī balvu par labāko solo izpildījumu ar orķestri (soliste Ilze Paegle no pūtēju orķestra “Rīga”) un “Grand Prix”.

2004. gadā visus trīs orķestrus, proti, NBS Štāba orķestri Rīgā, Jūras spēku orķestri Liepājā un Sauszemes spēku orķestri Daugavpilī, iekļāva vienā struktūrā — Orķestru pārvaldē, kuru savukārt pakļāva Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Nodrošinājuma pavēlniecībai.

Tāda struktūra pastāvēja līdz 2009. gadam, kad finansiālu iemeslu dēļ notika liela reorganizācija: likvidēja Sauszemes spēku orķestri, bet NBS Štāba orķestri un Jūras spēku orķestri apvienoja, izveidojot divas orķestru grupas Rīgā un Liepājā, kuras attiecīgi nosauca par Sauszemes spēku grupu Rīgā un Jūras spēku grupu Liepājā. Šobrīd Rīgā ir pūtēju orķestra sastāvs, kas vairāk atbild par ceremoniju nodrošināšanu, bet Liepājā — bigbends, kas vairāk nodarbojas ar koncertdarbību.

NBS bigbenda kodolu veido mūziķi no bijušā Sauszemes spēku orķestra un Jūras spēku orķestra. NBS bigbends ir sagatavojis vairākas koncertprogrammas, kuras atskaņotas gan dažādās Latvijas pilsētās, gan ārpus valsts robežām. Bigbends aktīvi piedalās dažādos festivālos.

2019. gadā NBS Bigbends atgriežas Jūras spēkos, kā Jūras spēku orķestris. Orķestris nodrošina militārās ceremonijas un iestudē koncerta programmas. Orķestrī aktīvi muzicē dažādu sastāvu ansambļi : Trombonu kvartets, saksofonu kvartets, metālu kvintets u.c.

Paralēli orķestrim izveidojās 7 karavīru (mūziķu) grupa “VAIROGS”, kurš caur latviešu un citu tautu komponistu dziesmu atskaņojumiem, rada drosmīga, bezbailīga un savu zemi mīloša latviešu karavīra tēlu. Tas viss ar neiztrūkstošā “Liepājas roka” tradīcijās koptajām vērtībām un krāšņumu.