KFOR | Nacionālie bruņotie spēki

KFOR

KFORNATO vadītā KFOR (Kosovo Force) operācija

Dienvidslāvijas Federācijas sabrukuma rezultātā Kosovas albāņi uzsāka cīņu par Kosovas neatkarību. Ar to nebija mierā serbu kopiena ar prezidentu S.Miloševiču priekšgalā. 1998.-1999.gadā bijušās Dienvidslāvijas armija izvērta nežēlīgu etniskās tīrīšanas kampaņu pret albāņiem Kosovas teritorijā. 1998.gadā Eiropas Drošības un sadarbības organizācija Kosovā izveidoja pārbaudes misiju, kuras uzdevumi bija novērot, vai bijušās Dienvidslāvijas vadība ievēro ANO Drošības padomes rezolūciju prasības, novērot uguns pārtraukšanas vienošanās ievērošanu un spēku pārvietošanos, kā arī sniegt atbalstu cilvēktiesību un demokrātijas veidošanā Kosovā. Šīs misijas sastāvā 1999.gada sākumā piedalījās arī 6 Nacionālo bruņoto spēku virsnieki, bet mūsu virsnieku dienests Kosovā nebija ilgs, lai apstādinātu pieaugošo humāno katastrofu un novērstu Ruandas vai Bosnijas un Hercegovinas genocīda atkārtošanos, NATO 1999.gada 24.martā uzsāka plašu 78 dienu uzlidojumu kampaņu bijušai Dienvidslāvijai. EDSO atsauca savus pārstāvjus, ieskaitot Nacionālo bruņoto spēku karavīrus no Kosovas.

Kad tā paša gada jūnijā S.Miloševičs piekrita pieņemt NATO nosacījumus un pārtraukt asinsizliešanu, Kosovā sākās NATO vadītā KFOR (Kosovo Force) operācija.

Sākotnējais operācijas mērķis bija novērst atkārtotus vardarbības uzliesmojumus, kā arī serbu un dienvidslāvu spēku draudus Kosovai, izveidot drošu vidi un nodrošināt sabiedrisko kārtību, atbruņot Kosovas Atbrīvošanas armiju, atbalstīt starptautiskās humanitārās palīdzības aktivitātes, kā arī sniegt atbalstu starptautiskajai civilo spēku klātbūtnei Kosovā.

KFOR uzdevumos ietilpa arī pārvietoto personu un bēgļu pārvietošana un atgriešana savās mājvietās, atjaunošanas un atmīnēšanas darbi, drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšana, etnisko minoritāšu drošības nodrošināšana, mantoto īpašumu aizsardzība, robežu aizsargāšana, ieroču kontrabandas novēršana, ieroču, munīcijas un sprāgstvielu amnestijas programmas ieviešana visā Kosovas teritorijā, ieroču iznīcināšana, kā arī atbalsta sniegšana civilām institūcijām sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, tiesiskās un sodu sistēmas ieviešanā, vēlēšanu procesu nodrošināšanā un citos šīs provinces ekonomiskās un sociālās dzīves aspektos.

KFOR sastāvēja no NATO un Partnership for Peace valstu bruņoto spēku karavīriem. 1999.gada 8.jūlijā arī Latvijas Republikas Saeima pieņēma lēmumu par Latvijas karavīru nosūtīšanu dalībai miera operācijā Kosovā.

2000.gads

Februārī 10 Nacionālo buņoto spēku karavīri (1 sakaru virsnieks, 4 militārie policisti un 5 mediķi) Lielbritānijas kontingenta sastāvā pievienojās šajai starptautiskajai operācijai. Mūsu karavīru dislokācijas vieta bija Lielbritānijas vadītās daudznacionālās divīzijas “Centrs” izvietojumā Prištinā. Militārie policisti tika iekļauti Lielbritānijas Militārās policijas vienības sastāvā, bet mediķi uzsāka vietējo iedzīvotāju aprūpi sadarbībā ar beļģu mediķiem. Šādā sastāvā Nacionālie bruņotie spēki nodrošināja mūsu karavīru rotāciju Kosovā līdz 2002.gada vasarai, kad vienībai pievienojās vēl 3 mediķi un 5 nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas speciālisti. Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas speciālisti veiksmīgi iekļāvās Norvēģu bruņoto spēku Inženiertehniskā bataljona sastāvā un turpināja dienestu Kosovā līdz 2003.gada jūlijam, kad Norvēģijas bataljons no operācijas Kosovā tika atsaukts.

2003.gads

KFOR operācijā Kosovā dienestu pilda 8 Nacionālo bruņoto spēku karavīri (3 štāba virsnieki un 5 militārie policisti). Tajā pat laikā 100 Latvijas karavīri atrodas pirmsmisijas apmācībā, lai uzsāktu savu dienestu Kosovā 2004.gada februārī. 

2003.gadā sākumā pārstrukturizācija ieviesa nozīmīgas pārmaiņas arī Latvijas karavīru dalībā miera operācijās Balkānos. Janvārī no Bosnijas un Hercogovinas uz Kosovu pārdislocējās Dānijas bataljons, kurā dienestu pildīja arī Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienība BALTSQN-6 99 karavīru sastāvā. Šī vienība tika izvietota Francijas vadītās Daudznacionālās brigādes (Ziemeļi-Austrumi) atbildības rajonā netālu no Mitrovicas pilsētas. Saskaņā ar Kosovas attīstības plāniem vietējo iedzīvotāju aprūpe pakāpeniski tika nodota vietējo institūciju rokās, tādēļ februārī mēnesī, beidzoties kārtējam līguma termiņam, no operācijas Kosovā tika atsaukti NBS mediķi. 2003.gada maijā daudznacionālās brigādes “Centrs” vadību no Lielbritānijas pārņēma Somija, un Latvija kļuva par patstāvīgu un pilntiesīgu šīs brigādes locekli.

2004.gads

KFOR operācijā Kosovā kopā piedalās 111 karavīri. (22 KFOR štābā, Daudznacionālā brigādē „Centrs” brigādes štābā un Militārā policijas vienībā, un 91 karavīrs - "BALSTQN-9" dāņu bataljona sastāvā KFOR Daudznacionālajā brigādē ”Ziemeļaustrumi”).

2005.gads

KFOR operācijā Kosovā kopā piedalās 118 karavīri (19 KFOR Štābā, Daudznacionālā brigādē „Centrs” Brigādes štābā un Militārā policijas vienībā un 99 Latvijas kontingenta karavīri - BALSTQN-12 dāņu bataljona sastāvā). 

Ar 2005.gada aprīli KFOR Latvijas kontingents samazināja par 2 autovadītājiem.

2006.gads

KFOR operācijā  Kosovā kopā piedalījās 20 karavīri KFOR galvenajā štābā, Daudznacionālās brigādes  „Centrs” štābā, Militārā policijas vienībā.

2007.gads

KFOR operācijā Kosovā piedalās 29 karavīri KFOR Štābā, Daudznacionālo operatīvo spēku „Centrs„ štābā, Militārā policijas vienībā, LMT vienībā.

Kosova ANO pārvaldībā (protektorāts) kopš 1999. gada. 
1999. gada 12. jūnijā KFOR ieiet Kosovā (ANO mandāts). 
Latvija KFOR piedalījās kopš 2000. gada februāra, – līdz 2009. gada 14. augustam.