"Baltic Region Training Event (BRTE)" 2010 | Nacionālie bruņotie spēki

"Baltic Region Training Event (BRTE)" 2010

Uzbrukums konvojam Ādažos: šāda bija viena no NATO instruktoru izdomātām situācijām treniņlidojumiem Baltijas gaisa telpā (Baltic Region Training Event VI – BRTE VI) 2010.gadā, lai apmācītu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas gaisa atbalsta kontrolierus militārajā poligonā Latvijā, Ādažos, tādējādi demonstrējot sabiedroto atbalstu un pilnveidojot gaisa un sauszemes operāciju spēju savstarpējo integrāciju.

BRTE VI bija kārtējie, sestie, treniņlidojumi Baltijas gaisa telpā, kurus Gaisa spēku pavēlniecības štābs Ramšteinā sāka jau 2008.gada nogalē, lai vēlreiz apliecinātu NATO saistības un solidaritāti attiecībā uz Baltijas valstīm un viestu skaidrību par reģiona drošību. 

Apvienojot spēkus ar NATO iznīcinātājiem – Polijas Gaisa spēku „F-16 Fighting Falcon” no Aviācijas bāzes Kžesinā un Lietuvas “L-39 Albatros” no lidlauka Šauļos –, NATO Gaisa spēku štāba Ramšteinā gaisa atbalsta kontrolieru apmācības daļa un ASV Eiropas Gaisa spēku Gaisa un sauszemes operāciju skola (AGOS), kā arī gaisa vadības un kontroles centri Vācijā, Latvijā un Lietuvā vadīja kopēju vingrinājumu pēc reālām situācijām pietuvināta scenārija. Tādējādi Ādažu poligonā pirmo reizi tika izmantoti arī NATO dalībvalstu iznīcinātāji.

„Ir ļoti būtiski gaisa atbalsta kontrolierus apmācīt ar reālām situācijām pietuvinātām metodēm, lietojot modernu NATO apbruņojumu,” mil.lv sacīja pulkvežleitnants Miroslavs Svoboda (Miroslaw Svoboda) no Čehijas, NATO Gaisa spēku štāba Ramšteinā gaisa atbalsta kontrolieru apmācības daļas priekšnieks: „Igaunijas, Latvijas un Lietuvas gaisa atbalsta kontrolieri apmācību Ādažos sāka ar teorijas apguvi un tad to turpināja praktiski pēc reālām situācijām pietuvināta scenārija. Tas ir apmācību princips „no vienkāršākā uz sarežģītāko”, ar to saprotot, ka ar katru apmācības posmu palielināsies izaicinājumi.” 

Baltijas valstu bruņoto spēku gaisa atbalsta kontrolieru apmācība Ādažu bāzē, lai sagatavotu viņus dalībai starptautiskajā operācijā Afganistānā, sākās 20.jūlijā AGOS instruktora vadībā, bet 21. un 22.jūlijā tā turpinājās praktiski Ādažu poligonā, tajā iesaistot ne tikai sabiedroto lidmašīnas, bet arī nākamā Latvijas kontingenta Afganistānā Mobilās novērošanas vienību.

Latvijas karavīri Norvēģijas vadītājā Provinču atjaunošanas vienībā (PRT), kas izvietota Farjābas provinces pilsētā Meimenā, veido divas Mobilās novērošanas vienības, kuru uzdevums ir patrulēt atbildības rajonos un runāt ar vietējiem iedzīvotājiem un ciemu vecākajiem, lai skaidrotu viņiem PRT draudzīgos mērķus viņu zemē, kā arī lai iegūtu informāciju par Taliban un nemiernieku grupējumiem. Šo vienību karavīri uzdevumu izpildē sadarbojas ar vietējiem drošības spēkiem - Afganistānas Nacionālo armiju, policiju, robežpoliciju un citiem drošības spēkiem. 

Pēdējā laikā Farjābas provincē Taliban un nemiernieku grupējumi īpaši aktīvi veic novērošanas vienību traucējošas darbības, veicot automašīnu kolonnu apšaudi vai mīnējot ceļus, lai kavētu to darbību, tādējādi šīm vienībām var būt nepieciešams tūlītējs gaisa atbalsts, ko nodrošina gaisa atbalsta kontrolētāji. 

Ceļā uz Latviju Polijas iznīcinātāju piloti gaisā veica lidmašīnu uzpildīšanu no ASV degvielas uzpildes lidmašīnas „KC-135 Stratotanker”, kurš bāzējas Lielbritānijas Karalisko Gaisa spēku bāzē Mildenholā. Nonākot virs Ādažu poligona, iznīcinātāji sniedza gaisa atbalstu tajā izvietotajām vienībām. Ar šo brīdi gaisa atbalsta kontrolieru uzdevums bija kontaktēties ar NATO gaisa vadības un kontroles centru un civilajām gaisa kontroles amatpersonām Latvijā un Lietuvā, lai lidmašīnas nonāktu vietā, kur tās ir nepieciešamas. 

„Šī apmācība mums bija ļoti veiksmīga, jo BRTE VI laikā ar ievērojamu Polijas un Lietuvas Gaisa spēku atbalstu mēs sagatavojām Baltijas gaisa atbalsta kontrolierus, kas būs gatavi dienestam starptautiskās operācijās,” mil.lv sacīja majors Edmunds Svenčs, atbildīgais par apmācību: „šeit Alianse parādīja sevi no vislabākās puses: apmācīja tieši tā, kā ir jādarbojas operācijā.” 

„Šodien ir lieliska sajūta”, vingrinājuma noslēgumā atzina aizsardzības ministrs Imants Lieģis: „vispirms tā ir būtiska sadarbības un solidaritātes zīme, kas, kā mēs zinām, ir vitāli svarīgi Aliansei. Es vēlos izteikt sirsnīgu pateicību visiem mūsu sabiedrotajiem par apmācībā saņemto atbalstu. Mūsu karavīri ļoti veiksmīgi ir kļuvuši par profesionāliem gaisa atbalsta kontrolieriem. Esmu lepns par Latvijas karavīriem, jo es zinu, ka šī spēja ir ārkārtīgi svarīga operāciju laikā, un mēs esam spējīgi to dot mūsu sabiedrotajiem Afganistānā. Esam ļoti apmierināti, ka šīs veiksmīgais vingrinājums notika Latvijas teritorijā,” piebilda ministrs Lieģis. 

2008.gadā, gatavojot pirmo Operacionālās sadarbības padomnieku grupu dienestam Afganistānā, Latvijas bruņotie spēki savā rīcībā ieguva pirmos gaisa atbalsta kontrolierus, bet turpmākajos gados to skaits tika pastāvīgi palielināts. Latvijas gaisa atbalsta programma tiek realizēta ar ASV Mičiganas Nacionālās gvardes un ASV Militārās pārstāvniecības Latvijā atbalstu. Sākot ar 2009.gadu Latvijas gaisa atbalsta kontrolieri aktīvi atbalsta Polijas Bruņotos spēkus, kas gaisa atbalsta programmas attīstīšanu sāka 2007.gadā. 

Laikam ritot, tika noteikti jauni standarti un prasības, īpaši pievēršot uzmanību valodas zināšanām, personīgai pieredzei un ekipējumam, ko kontrolieris izmanto. Papildus jauniem standartiem noteica kārtību regulārai mācību programmu pārbaudei un ieviesa centralizētus eksāmenus un sertifikātu izsniegšanas sistēmu. Tieši šī striktā sistēma krasi samazināja negadījumu skaitu un kopējiem standartiem piesaistīja vairākas NATO valstis. Šos standartus definēja un iekļāva Apvienotajā Gaisa Atbalsta Saprašanās memorandā, ko ir parakstījušas vairāk nekā desmit NATO valstis. Latvija kā sestā valsts šo memorandu parakstīja 2009.gada aprīlī.