"Ziema" 2013
2013.gada ziemā divu nedēļu garumā Sauszemes spēku kājnieku brigādes karavīri veica instruktoru apmācību ar nosaukumu «Ziema».
Šāda veida mācības notiek kopš 2008. gada, kad tās bija Sauszemes spēku 1. kājnieku bataljona (1. KB) mācības. Instruktori savas zināšanas, kas iegūtas ziemeļvalstu — Norvēģijas un Zviedrijas — ziemas kursos, sniedza sava bataljona karavīriem. Izveidojoties brigādei, katrs bataljons atsevišķi rīkoja šādas ziemas apmācības, taču šogad tajās piedalījās visu trīs bataljonu — 1. KB, 2. KB un Kaujas atbalsta bataljona — karavīri.
Sauszemes spēku kājnieku brigādes (SzS KBde) štāba plānošanas daļas virsnieks, kas bija mācību «Ziema 2013» projekta virsnieks, kapteinis Ēriks Keisters sarunā ar «Tēvijas Sargu» atzina, ka iepriekš, organizējot šādas mācības, nebija vienotas metodikas, katrs izvirzītos mērķus izprata citādi, izmantoja dažādus resursus. Tāpēc arī radās nepieciešamība novienādot bataljonu apmācību līmeni.
«Šogad piedalās instruktori no visiem trim bataljoniem. Viņi tiek apmācīti, kā pareizi organizēt un vadīt nodarbības, kādi resursi ir jāizvēlas, lai turpmāk katrs bataljons patstāvīgi varētu rīkot savas apmācības, taču tās būs ar vienotu metodiku.
Mācībās ir iesaistīti gan kareivju, gan instruktoru sastāvi, kuri apgūst nodarbību vadīšanu — to, kādiem jābūt mērķiem un izpildes kritērijiem. Topošajiem instruktoriem ir iespēja ne vien mācīties, bet arī pašiem pasniegt nodarbības, kļūstot par kādas aktivitātes atbildīgajām personām.
Mācībās tiek apgūtas zināšanas karadarbībai ziemas apstākļos individuālā līmenī — kā karavīram pareizi apģērbties, kā jāslēpo, kā jāveic darbības ar ieročiem slēpojot, kā rīkoties, ielūstot ledū.
Domāju, ka grūtākais izaicinājums karavīriem ir pieņemt un darboties pēc vienotas metodikas, jo zināšanu nodošana tālāk nākamajam karavīram vienmēr var būt saistīta ar karavīra personīgo interpretāciju, kaut kas tiek izlaists vai ne līdz galam izprasts, tāpēc konkrētas lietas ir precīzi jādefinē vienotā dokumentā.
Ir visai maz karavīru, kuriem ir pieredze izdzīvošanā ziemas apstākļos, tāpēc karavīri ar izpratni izturas pret vienotām apmācībām, kurās apgūst karadarbības ziemas specifiku,» savās atziņās dalījās kapteinis Ēriks Keisters.
Karavīriem šajās mācībās nācās izpildīt uzdevumus reālos ziemas apstākļos — par to pārliecinājās arī «Tēvijas Sargs». Piemēram, SzS KBde Kaujas atbalsta bataljona Militārās izlūkošanas rotas virsnieku kapteini Agri Robežnieku sagaidījām Ādažu poligona apvidū atslēpojam kopā ar mācību dalībniekiem.
«Karavīriem šo mācību ietvaros ir pārbaudījums vairākas dienas dzīvot ziemas apstākļos mežā, kā arī izpildīt noteiktus uzdevumus par uzdotajām tēmām. Karavīri aktīvi un ar interesi pilda uzdevumus, jo viņi labi apzinās, ka jau nākamgad viņi paši veidos apmācības savās vienībās, kur visa atbildība būs pašiem jāuzņemas. Viņiem ir atšķirīga dienesta pieredze, tie, kuri ir apguvuši kursus Cēsu Instruktoru skolā ir labāk sagatavoti, citiem tā ir pirmā pieredze šādās ziemas mācībās. «Ziemā 2013» karavīriem bija nodarbības nodaļas līmeņa taktikā, bīstamo šķēršļu pārvarēšanā, savstarpējā atbalsta sniegšanā negadījumu, apsaldējumu un traumu kontrolē un novēršanā, kā arī jāapgūst rīcība pēc ielūšanas ledū — āliņģī.
Uzskatu, ka karavīriem lielākais izaicinājums ir sevi morāli pārvarēt un pieņemt ziemas apstākļus, sniegu un aukstumu,» paskaidroja kapteinis Agris Robežnieks.
«Karavīriem šogad sniedzam pamatzināšanas izdzīvošanas taktikā ziemas apstākļos, neņemot vērā katra indivīda priekšzināšanas, jo mūsu uzdevums ir apmācīt instruktorus, kā nodot tālāk pašu apgūtās karavīra iemaņas. Viens no grūtākajiem uzdevumiem bija slēpojums pilnā ekipējumā pa noteikto maršrutu. Arī ūdensšķēršļu pārvarēšana un kara-vīru saskaņotā darbība nelaimes gadījumā bija vieni no nopietnākajiem pārbaudījumiem,» pastāstīja SzS 1. KB 1. kājnieku rotas komandiera vietnieks virsleitnants Eduards Šinkūns, kas visas apmācību dienas bija līdzās karavīriem viņu uzdevumos.