"Trident Juncture" 2015
Gandrīz 300 Latvijas karavīri piedalījās desmitgades lielākajās NATO mācībās «Trident Juncture 2015», kas no 3. oktobra līdz 6. novembrim norisinājās galvenokārt Spānijā, Itālijā, Portugālē un šo valstu teritoriālajos ūdeņos.
Kopumā mācības pulcēja ap 36 000 karavīru no NATO dalībvalstīm un organizācijas sabiedrotajiem. Mācībās līdzdarbojās visu trīs spēku veidu pārstāvji — no gaisa, jūras un sauszemes spēku vienībām. Latvija mācībās piedalījās ar 230 Sauszemes spēku kājnieku brigādes vienības un 50 Jūras spēku flotiles karavīriem, aptuveni 60 militārās tehnikas vienībām (MB 240 GD automašīnām un «Scania» kravas mašīnām) un pretmīnu kuģi M-06 «Tālivaldis». Daļa no mācībās iesaistītajiem Latvijas pārstāvjiem darbojās dažādu vadības līmeņu štābos, daļa īstenoja tehnisko nodrošinājumu. Savukārt vairākums karavīru pildīja kaujas uzdevumus atbilstoši mācību scenārijam.
Šīs bija pēdējo desmit gadu vērienīgākās NATO mācības, un to mērķis bija pārbaudīt tik lielu un daudznacionālu bruņoto spēku spēju darboties vienoti, lai pildītu kopīgus uzdevumus. Mācībās tika vērtēta NATO Reaģēšanas spēku un 2014. gadā izveidotās Sevišķi ātras reaģēšanas vienības gatavība rīkoties bruņota konflikta apstākļos.
«Šīs mācības noteikti nav kara priekšvēstnesis — tieši otrādi. Neprognozējamu pretinieku, valsti vai līderi iespējams apturēt vienīgi ar vienotību — NATO spēku profesionālu un politisku vienotību,» — tā «Trident Juncture 2015» mācību nozīmi vērtē Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.
Informācijai
• NATO Reaģēšanas spēkos (NRF) ir ap 40 000 karavīru.
• NATO Sevišķi ātras reaģēšanas vienībā (VJTF)— 5000. Gatavība — 48 stundas.
Trident Juncture 2015Latvijas karavīri Reaģēšanas spēku dalībnieki
Latvijas kontingents, kas Baltijas bataljona sastāvā piedalījās mācībās, tika iekļauts Reaģēšanas spēku Spānijas brigādē, kam konflikta zonā ar savu bruņojumu, tehniku un sakaru nodrošinājumu jāierodas 60 dienu laikā. Latvijas karavīri, kuri piedalījās mācībās, ir sertificēti sevišķi ātras reaģēšanas vienību dalībnieki. Šo vienību uzdevums ir nepieciešamības gadījumā pirmajiem doties uz bruņota konflikta zonu — neatkarīgi no vietas vai apstākļiem. Savukārt Latvijas pretmīnu kuģim M-06 «Tālivaldis», kas kopš šī gada jūlija līdz gada nogalei ir NATO Reaģēšanas spēku pretmīnu kuģu SNMCMG1 (Standing NATO Mine Counter Measures Group-1/Pirmā NATO pastāvīgā pretmīnu darbības grupa) grupas sastāvā, — jāspēj reaģēt desmit dienu laikā. Nacionālie bruņotie spēki dalībai šajā vienībā NATO uzdevumu veikšanai nozīmē vienu pretmīnu kuģi katru gadu, vismaz uz sešiem mēnešiem.
Informācijai
«Trident Juncture 2015» skaitļos Vairāk nekā 36 000 karavīru 140 lidaparāti 70 kuģi Pārstāvētas — 37 valstis (NATO dalībvalstis un sabiedrotie) 18 valstu, tai skaitā Krievijas, novērotāji Mācības norisinājās galvenokārt trīs valstu sauszemes teritorijās un Vidusjūrā, kopumā 16 dažādās vietās.
Gatavošanās NATO mācībām
Tieši gatavošanās mācībām un militārās tehnikas nogāde bija pirmais no trim mācību posmiem, kuru mūsu karavīri novērtēja kā vienu no organizatoriski sarežģītākajiem, bet iegūto pieredzi — kā ļoti vērtīgu.
«Kopīgi ar kaimiņiem — igauņiem un lietuviešiem — Latvijas sauszemes spēki ne vien darbojās kā kopīga vienība — Baltijas bataljons, bet tieši šo mācību ietvaros veica Baltijas valstu vēsturē sarežģītāko militārās tehnikas loģistikas operāciju. Tās ietvaros uz viena kuģa sagrupējām visu trīs Baltijas valstu tehniku un nogādājām mācību zonā,» sagatavošanās posmu raksturo ģenerālleitnants Raimonds Graube.
Latvijas Jūras spēku flotilei (JSF) atsevišķu sagatavošanās posmu mācībām «Trident Juncture 2015» nevar izdalīt, jo kuģim M-06 «Tālivaldis» un tā komandai, pildot uzdevumus NATO pastāvīgās pretmīnu grupas sastāvā, mācības notiek gandrīz nepārtraukti, un kuģis pastāvīgi ir kaujas gatavībā. Toties priekšdarbi pusgada dalībai Reaģēšanas spēku grupā aizņem gandrīz gadu — gatavojot kuģi, komandu, apmācot to un izturot kuģa kaujas gatavības pārbaudi.
Kuģim M-06 «Tālivaldis» un tā komandai pirmais «Trident Juncture 2015» mācību posms risinājās Baltijas jūrā, NATO pretmīnu grupas sastāvā piedaloties mācībās «Northern Coast 2015». Apliecinot savu profesionalitāti un teicamo sagatavotību, M-06 «Tālivaldis» mācību laikā Vācijas ūdeņos atrada ne tikai mācību mīnas, bet četras Otrā pasaules karā nesprāgušas jūras grunts mīnas un divas aviobumbas.
«Sadarbība Baltijas līmenī Latvijas Jūras spēku flotilei rit jau nepilnus 20 gadus. Esam BALTRON (Baltijas valstu jūras eskadra) sastāvā un ik gadu, gatavojot kuģus dalībai NATO pastāvīgajā pretmīnu kuģu grupā un ātras reaģēšanas vienības dežūrām, mācības notiek ciešā sadarbībā ar kaimiņvalstīm. Latvijas JSF kuģu komandas jau ierasti strādā starptautiskā apritē un regulāri piedalās dažādu līmeņu mācībās. Mūsu kuģu komandu sagatavotību, prasmes un iemaņas vairākkārt augstu novērtējuši partnervalstu kolēģi — tas gandarī un nemitīgi motivē turpmākai attīstībai. «Trident Juncture 2015» mācības, lai arī savā mērogā patiesi bija lielas, Latvijas Jūras spēkiem ir pazīstama vide un apstākļi, kas nepārsteidz, bet ļauj pilnveidot praksē specifiskas iemaņas,» ar lepnumu saka Jūras spēku flotiles štāba priekšnieks komandkapteinis Valdis Stranka.
Mācību iesildīšanās posms
Otrais «Trident Juncture 2015» mācību posms ietvēra praktisko mācību sākumu. Latvijas sauszemes karavīriem šī mācību sadaļa sākās pēc ierašanās mācību vietā «San Gregorio» militāro mācību poligonā Spānijā, netālu no Saragosas. Sauszemes spēkiem šis bija patstāvīgu mācību posms, kad dažādi kara apstākļu scenāriji tika ģenerēti vai nu Baltijas bataljona, vai atsevišķu rotu ietvaros šim nolūkam speciāli atvēlētā poligona rajonā.
Savukārt Latvijas Jūras spēku flotiles kuģis «Trident Juncture 2015» integrācijas posmā kopīgi ar citiem dalībvalstu un sabiedroto kuģiem īstenoja mīnu meklēšanas mācības Vidusjūrā, Spānijas teritoriālajos ūdeņos, pie Kartahenas, lai pielāgotu kuģa mīnu meklēšanas sistēmu un specifiku šim kuģošanas reģionam. Tāpat tika pilnveidota NATO jūras operāciju procedūru veikšana kuģu grupas sastāvā. Kuģiem ieejot Kartahenas ostā, noritēja mācības kopā ar Čehijas Bruņoto spēku ķīmisko ieroču iznīcinā- šanas komandu.
Trešajā jeb noslēdzošajā mācību posmā, Latvijas karavīri piedalījās plašā mācību scenārija izpildē. Kuģa M-06 «Tālivaldis» uzdevums, veicot pretmīnu darbības, bija sagatavot jūras koridoru līdz krastam amfībijas spēku desantēšanai.
«Latvijas kuģiem neizdodas bieži būt Vidusjūras ūdeņos, tādēļ viens no šo mācību vērtīgiem ieguvumiem ir jaunas akvatorijas iepazīšana, kurā ir atšķirīga apkārtējā vide un apstākļi: ūdens temperatūra, sāļums un ūdens noslāņojums. Tas viss ietekmē mīnu meklēšanu,» norādīja Latvijas Jūras spēku flotiles štāba kuģa A-53 «Virsaitis» komandieris komandleitnants Gvido Ļaudups, viens no diviem Latvijas virsniekiem, kas Saragosā darbojās MARCOMEXCON koordinācijas komandas sastāvā, kura koordinēja mācībās iesaistīto 70 NATO kuģu uzdevumus. Jāpiebilst, ka tieši štāba un ap-gādes kuģim A-53 «Virsaitis» un JSF štābam 2017. gadā uzticēts pārņemt NATO pretmīnu kuģu grupas SNMCMG1 vadību — tas apliecina Latvijas Jūras spēku flotiles augsto sagatavotību.
Sauszemes operācijās mācību «Trident Juncture 2015» trešajā posmā mūsu karavīri piedalījās vērienīga bruņota konflikta ierobežošanā uz sauszemes, sadarbojoties gan ar gaisa, gan jūras spēkiem.
Vērtējot dalību «Trident Juncture 2015» sauszemes operācijās, 2. bataljona, 2. rotas komandieris kapteinis Arnis Mežals secina: «Apvidus īpatnību iepazīšana arī mums ir būtisks šo mācību ieguvums. Spānijā apvidus bija paugurains, un tas ļāva izzināt un trenēt iemaņas, kuras nevaram apgūt Latvijā vai Baltijā. Praktisko mācību norise līdzās ļoti daudzveidīgai kara tehnikai deva iespēju gan izpētīt un izprast tās darbību, gan izvērtēt iespējas, kā ar tādu cīnīties.»
«Trident Juncture 2015» viesu dienā, 4. novembrī, kad koncentrētu tehnikas un stratēģiskās darbības izspēli sauszemes un gaisa spēku karavīri demonstrēja NATO un sadarbības valstu bruņoto spēku vadībai un medijiem, ģenerālleitnants Raimonds Graube īpaši izcēla ASV gaisa desanta paraugdemonstrējumus. Lidmašīnas bija mērojušas sešu stundu garo ceļu no Ziemeļkalifornijas, lai 500 izpletņlēcēji nosēstos paraugdemon-strējumu laukumā, karadarbības izspēles noslēgumā. «Šīs vienības uzskatāmi apliecināja, ka spēj sniegt ātru atbalstu krīzes gadījumā jebkurā Eiropas vietā,» atzīmēja Raimonds Graube.
Trident Juncture 2015NATO — profesionālāk apmācītie karavīri pasaulē
Noslēdzoties vērienīgajām NATO mācībām, Latvijas Jūras spēku flotiles kuģis M-06 «Tālivaldis» turpina darbību pēc SNMCMG1 plāna. Trīs Latvijas Jūras spēku flotiles virsnieki, kuri bija iesaistīti mācību koordinēšanā un vadībā, atgriezās savās ierastajās gaitās un uzdevumos. Sauszemes spēku karavīri nosacīti piedzīvoja ceturto mācību posmu, kurā notika kara tehnikas sagatavošana nogādāšanai mājās.
Vērtējot pēdējo desmit gadu vērienīgāko NATO mācību nozīmi, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs norādīja, ka NATO ir profesionālāk apmācītie karavīri pasaulē. Savukārt NATO mācības tiek organizētas maksimāli paredzami un pārredzami. Turklāt NATO ir gatava aizstāvēt ikvienu no savām dalībvalstīm, viņš uzsvēra, un mācības «Trident Juncture 2015», kuru ietvaros vērtēja arī reaģēšanas un sevišķi ātras reaģēšanas vienību gatavību un savstarpējo sadarbību, apliecināja šo spēju.
2015. gadā NATO rīko ap 280 dažāda lieluma militārās mācība, Krievija — ap 4000.
Saskaņā ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas 1975. gadā noslēgto vienošanos tās dalībvalstīm (arī Krievijai) 42 dienas iepriekš jāinformē par militārām mācībām, kurās dalībnieku skaits pārsniedz 9000. Savukārt starptautisko novērotāju klātbūtne nepieciešama mācībās, kur karavīru skaits pārsniedz 13 000. Ņemot vērā faktu, ka Krievija regulāri pārkāpj šo vienošanos, neinformējot par vērienīgām mācībām un nepieaicinot starptautiskos novērotājus, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzsvēra, ka pirms 40 gadiem noslēgtā vienošanās ir jāpārskata. Pretējā gadījumā iekšējā spriedze un militārā kontingenta klātbūtne Eiropā arvien pieaugs, savukārt rīcība, kas neatbildīs sākotnējās vienošanās prasībām, var radīt pārpratumus un neparedzamas sekas.
