"Summer Shield" 2015

Bruņoto spēku aktīvāko mācību sezonai uzņemot tempu, marta nogalē aizrībējušas daudznacionālās mācības «Summer Shield XII». Aizrībējušas vārdā tiešajā nozīmē, jo to laikā Latvijā pirmo reizi tika šauts ar 155 mm haubicēm, kas Ādažu poligonā ieradušās no ASV. Tā gan nebija vienīgā novitāte, kas tika piedzīvota šo mācību laikā.

Izmanto visus spēku veidus
Mācības «Summer Shield» norisinājās jau divpadsmito reizi — pirmo reizi mācības notika 2004. gadā. Šogad mācībās no 2015.gada 22. līdz 31. martam tika pārbaudītas un trenētas visu spēku veidu spējas sadarboties gan savstarpēji, gan ar partneriem no citām valstīm. «Summer Shield XII» līdzdarbojās vairāk nekā 1100 karavīru no Latvijas, Lietuvas, ASV, Vācijas, Kanādas un Luksemburgas. Latvijas bruņotos spēkus mācībās pārstāvēja visi spēku veidi — Sauszemes spēku kājnieku brigādes  un Zemessardzes vienības, Jūras spēku flotiles kuģis «Varonis», kas tika izmantots karavīru desantēšanas vingrinājumā,  kā arī Gaisa spēku aviācijas bāzes helikopteri.

Būtiskākais mācību uzdevums bija integrēt un koordinēt uguns atbalstu kājnieku vienību operācijās, izmantojot vairākus kaujas atbalsta elementus — izlūkošanu,
artilēriju, aviāciju, aizsardzību pret masu iznīcināšanas ieročiem, inženieru atbalstu vienotā operācijā ar šķēršļu pārvarēšanu, uzdevumu izpildē iesaistot arī apvienotā uguns atbalsta priekšējos novērotājus un tuvā gaisa atbalsta kontrolierus.

Var saprasties jau no pusvārda
«Mācībās jau trešo gadu darbojamies ar apvienotu uguns vadību, taču šīs mācības atšķīrās no iepriekšējām ar to, ka pirmo reizi tajās piedalījās sešas valstis,» uzsvēra majors Ģirts Savins, Kaujas atbalsta bataljona komandieris, mācību «Summer Shield 2015»  direktors. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, «Summer Shield» bija arī citi jaunumi. No ASV atvestās 155 mm haubices tika izmantotas operācijās uguns nodrošināšanai, un pirmo reizi vienuviet tika izvietotas sešas šaušanas vienības.

«Pirmo reizi mācībās piedalījās arī ārvalstu vienības aizsardzībai no masu iznīcināšanas ieročiem, kas tre­- nējās cilvēku un ekipējuma attīrīšanā no ķīmiskā piesārņojuma vai radioaktīvām vielām. Savukārt Luksemburgas bruņoto spēku pārstāvji ar savām ūdens attīrīšanas iekārtām nodrošināja ar dzeramo ūdeni visus mācību dalībniekus,» sacīja Ģ. Savins.

Mācības norisinājās divās daļās — pirmajā fāzē karavīri strādāja nelielās grupās, trenējoties savā vidē un apgūstot dažādu valstu darbības ar dažādiem ieročiem un ieroču sistēmām. Otrajā mācību fāzē norisinājās lauka taktiskās mācības. «Šo vingrinājumu mēs veicām ar saviem priekšējiem novērotājiem, ar gaisa atbalsta kontrolieriem un apvienotās uguns kontrolieriem. Pilnveidojām tieši apvienotās uguns vadību.»

Ģ. Savins arī atzina, ka mācību laikā karavīriem nācies sastapties ar daudziem izaicinājumiem, un tas ir saprotams, jo vajadzēja strādāt izteikti multinacionālā vidē. «Bija valodas barjeras, kas gan tika droši pārvarētas. Ja ar vienām un tām pašām ieroču sistēmām strādā dažādās valstīs, cilvēki jau no pusvārda saprot, ko dara citas valsts karavīrs,» paskaidroja mācību direktors.

Dzeramais ūdens no Kadagas ezera
30. martā Ādažu poligonu, mācību «Summer Shield XII» norises vietu, apmeklēja valsts augstākās amatpersonas, tostarp Valsts prezidents un bruņoto spēku virspavēlnieks Andris Bērziņš, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube,  ārvalstu diplomāti un militārie atašeji, kā arī mediju pārstāvji. Viesiem bija iespēja iepazīties ar mācību norises gaitu un klātienē vērot vairākus vingrinājumus, tostarp ASV un Latvijas artilēristu šau­šanas vingrinājumu, izmantojot minētās 155 mm haubices. Lai gan šāda veida bruņojums pagaidām nav mūsu armijas rīcībā, mācību norises laikā Zemessardzes 34. bataljona karavīri apguva nepieciešamās iemaņas, lai apkalpotu haubices iekārtu — vingrinājuma laikā vienu no sešām haubicēm darbināja tikai karavīri no Latvijas.

Būtiska loma šajās mācībās tika atvēlēta dažādu valstu speciālistu sadarbības vingrināšanai, darbojoties ķīmiskā piesārņojuma likvidēšanā un ūdens attīrīšanā lauka apstākļos. Šie vingrinājumi tika veikti sadarbībā ar Vācijas un Luksemburgas bruņoto spēku speciālistiem. Ar pārvietojamo attīrīšanas iekārtu palīdzību, kuru bija izvērsuši Vācijas pārstāvji, karavīri veica bruņumašīnu attīrīšanu no ķīmiskā piesārņojuma, kas atbilstoši scenārijam iegūts nosacītās operācijas izpildes gaitā. Transports tika tīrīts gan ar ūdeni, gan īpašām ķimikālijām. Līdzās notika arī «ievainoto» karavīru attīrīšana, pirms viņi tika nodoti tālākai medicīniskai aprūpei. Šeit aktīvi darbojās Latvijas pārstāvji. Uzdevumu izpildei nepieciešamo ūdeni nodrošināja Luksemburgas bruņoto spēku ūdens attīrīšanas stacija, kas spēja sagatavot gan tehnisko, gan dzeramo ūdeni.

«Uzdevumu laikā mēs pilnveidojām ūdens apgādi operācijās, kur dzeramais ūdens nav pieejams,» skaidroja kapteinis Eduards Kurpnieks, ZS 31. aizsardzības no masu iznīcināšanas ieročiem bataljona 1. AMII rotas komandieris. Ūdeni attīrīja ar īpašiem filtriem un ar ultravioletā starojuma palīdzību. Mācību laikā Luksemburgas bruņoto spēku ūdens attīrīšanas stacija bija izvietota pie Kadagas ezera, no kura arī tika ņemts ūdens. Ar šīs stacijas palīdzību var sagatavot 1,6 t dzeramā ūdens stundā, ko nepieciešamības gadījumā var safasēt 0,25 l paciņās, kas karavīriem ir ērti izmantojamas kaujas uzdevumu izpildes laikā.

Galvenais uzdevums bijis Latvijas, Vācijas un Luksemburgas karavīru un tehniskā ekipējuma savietojamības pārbaude. Secinājums pēc vingrinājumu pabeigšanas — esam pilnīgi savietojami, un nav šķēršļu, kas mums traucētu darboties kopā, paskaidroja E. Kurpnieks.

Mācību viesiem bija iespēja vērot arī lauka taktiskās mācības, kuru laikā bataljons nodrošināja savu pozīciju aizsardzību, izmantojot mācību norisē pieejamo bruņojumu un taktiskos risinājumus.

Latvijas karavīri ir unikāli
Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube mācību norisi vērtēja ļoti atzinīgi, uzsverot, ka Latvijai un tās partnervalstīm šīs mācības bijušas ļoti nozīmīgas. To laikā karavīriem bijusi iespēja vingrināties vairākās prasmēs, kas mūsdienās ir ļoti svarīgas. Piemēram, mācību laikā apgūtā spēja cīnīties ar ķīmisko piesārņojumu ir ļoti aktuāla, jo teroristu organizācijas un radikālie islāmistu kaujinieki izmanto arī ķīmiskos ieročus. Savukārt darbs ar haubicēm ļāvis iepazīt tādas aizsardzības spējas, kādu pašlaik vēl nav mūsu bruņoto spēku rīcībā. «Taču tā ir ļoti nozīmīga spēja, ja runājam par mūsu bruņoto spēku attīstību nākotnē,» uzsvēra R. Graube. «Summer Shield XII» bijušas nozīmīgas arī tāpēc, ka pirmo reizi Latvijā darbojās Luksemburgas bruņoto spēku pārstāvji.

R. Graube atzina, ka Latvijas karavīri ir parādījuši ārkārtīgi augstu sagatavotības līmeni un profesionalitāti, īpaši, ja runā par priekšējo novērotāju sagatavošanu. «ASV pavisam ir īstenojušas 351 šādu kursu ar priekšējiem novērotājiem, un tikai astoņus no šiem kursiem ir pabeiguši pilnīgi visi, kas to iesākuši. Mums Latvijā ir otrais šāds kurss, mācījās divas reizes pa 24 karavīriem, un neviens nav izkritis. Tātad no astoņiem ideāli pabeigtiem kursiem visā pasaulē divi ir Latvijas kursi — tas ir unikāls fakts, par ko ir pārsteigti arī paši amerikāņi. Viņi man prasa — kā tas tā var būt, es atbildu — tādi mēs visi esam.»