"Saber Strike" 2017

Sekmīgi aizvadītas starptautiskās mācības «Saber Strike 2017», kas šogad pulcēja vairāk nekā 2200  karavīru no astoņām valstīm. Tās no iepriekšējos gados notikušajām mācībām atšķīrās ar to, ka sniedzās pāri Ādažu poligona robežām, mācību aktivitātēm notiekot arī vairākos citos Latvijas pagastos.

Mācības visā Latvijā
Šīs bija jau septītās ikgadējās mācības «Saber Strike»; pirmās notika 2010. gadā, un, pieaugot starptautiskajam saspīlējumam un iespējamās agresijas draudiem no Krievijas puses, mācības gadu no gada kļuvušas arvien vērienīgākas, piesaistot vairāk dalībvalstu un dažādojot izpildāmos vingrinājumus un izmantojamo ieroču veidus. Šogad mācības notika no 3. līdz 15. jūnijam visā Latvijas teritorijā. Tajās piedalījās vairāk nekā 2200 karavīru no Latvijas, Lietuvas, Itālijas, Norvēģijas, Lielbritānijas, Polijas, Slovākijas un ASV. Mācību svarīgākie uzdevumi bija to dalībvalstu sadarbības prasmju un kaujas spēju uzlabošana, kā arī sabiedroto operatīvās reaģēšanas un spēku pārvietošanas spēju demonstrēšana visā valsts teritorijā. Kā katru gadu «Saber Strike» uzdevums ir koordinēt un sinhronizēt sauszemes un gaisa spēku kopīgo manevru, šogad tam izmantojot artilēriju, mīnmetējus, inženierus, tankus, divu veidu meha­nizētās vienības un kājniekus.

Lielākā daļa mācību vingrinājumu un norišu notika Ādažu poligonā, taču šogad no 9. līdz 14. jūnijam mācību norises bija vērojamas arī citās vietās Latvijā — Amatas, Mālpils, Ogres, Ropažu, Salaspils un Stopiņu novadā, kur bataljona līmeņa vienības ar bruņutehnikas palīdzību veica mācību uzdevumus teritorijās, par kuru izmantošanu bruņotie spēki iepriekš bija vienojušies ar šo zemju īpašniekiem. Kopumā pirms mācību norises ir uzrunāti ap 100 zemju īpašnieki, ar kuriem noslēgti līgumi un saņemtas atļaujas par viņu zemju un ceļu izmantošanu mācību vajadzībām.

Demonstrē vienotību un apņemšanos cīnīties pret agresiju
Atklājot mācības, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Leonīds Kalniņš uzsvēra — mācības «Saber Strike» notiek īstajā laikā, kad NATO dalībvalstis ir nolēmušas demonstrēt stingru apņemšanos būt gatavas cīnīties pret jebkādiem drau­diem pasaulē. Runājot par mācību uzde­vumiem un mērķiem, L. Kalniņš atzina, ka šāda līmeņa mācības sniedz lielisku iespēju dažādu valstu karavīriem mācīties efektīvi sadarboties, dalīties pieredzē un sekmēt jaunu domāšanas veidu, kas atbilst mūsdienu pasaules draudiem un izaicinājumiem.

Šogad notikušajās mācībās svarīgākie uzdevumi bija uzlabot Sauszemes, Jūras un Gaisa spēku vienību integrācijas kaujas spējas, kā arī aktīvi iesaistīt un apmācīt NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu, teica NBS komandieris. Viņš ļoti atzinīgi vērtē šāda mēroga daudznacionālu mācību nozīmi, norādot, ka tās attīsta mūsu un mūsu sabiedroto un partnervalstu karavīru profesionālās attiecības un spējas sadarboties un uzlabo vispārējo koordināciju krīzes situācijās.

Lai neatkārtotos baigie gadi
Kā jau minēts, šogad mācības «Saber Strike» sniedzās pāri Ādažu poligona robežām un norisinājās arī vairākos citos Latvijas pagastos, iepriekš saskaņojot to ar mā­cībām izmantojamo zemju īpašniekiem. Ka­zimirs Mežajevs ir viens no viņiem. Viņš atzīst, ka ilgi nav domājis un piekritis lūgumam izmantot savu zemi, jo nav vēlējies, lai citiem cilvēkiem būtu jāpiedzīvo tāds liktenis, kādu savulaik nācies piedzīvot viņam. K. Mežajevs kopā ar visu ģimeni ticis izsūtīts uz Sibīriju 1949. gada 25. martā un bijis spiests tur aizvadīt septiņus savas dzīves gadus. «Šīs mācības man dod nelielu gan­darījumu. Mēs nevaram pārcelties citur, un tāds kaimiņš austrumos ir un būs mūžīgi. Lai mēs varētu dzīvot droši, es kaut arī nelielu, tomēr došu savu artavu aizsardzībā — uz manas zemes varēs trenēties mūsu karavīri kara mākslā, un tas būs mans devums Dzimtenes drošībai. Man nebija nekādu šaubu par savu lēmumu tieši 1949. gada notikumu dēļ — lai tas neatkārtotos, ir jāaizstāv sava valsts, jāstiprina kara spējas,» uzsver K. Mežajevs.

Lielākā daļa iedzīvotāju ir apmierināti ar mācību norisi un labprāt vēro bruņoto spēku aktivitātes un iepazīstas ar izmantoto tehniku un ieročiem. Zigmārs Zeimuls, Salaspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks un arī zemessargs, saka: «Personīgi es un arī lielākā daļa Salaspils iedzīvotāju atbalsta sabiedroto bruņoto spēku kaujas vienību pārvietošanos mūsu novada teritorijā. Mums jau ilgus gadus ir sadarbība ar bruņotajiem spēkiem. Es domāju, ka šāda sadarbība tikai uzlabo vienību kaujas spējas.» Viņš atzinīgi vērtē pirms mācībām notikušo komunikāciju ar aizsardzības jomas pārstāvjiem — bijušas gan oficiālas vēstules, gan telefona zvani, faktiski saziņa par visām mācību norisēm notikusi visu laiku. Viņš gan atzīst, ka militārās tehnikas pārvietošanās pa koplietošanas ceļiem Salaspils iedzīvotājiem bijis zināms apgrūtinājums, taču lielākā daļa iedzīvotāju to saprot un pilnībā atbalsta.

Savukārt z/s «Brieži» īpašnieks Andris Ronis domā, ka turpmāk ārpus Ādažu poligona notiekošo mācību norišu plānošana varētu būt vēl savlaicīgāka. «Vajadzētu arī plānot ne tikai uz papīra, bet apzināt visu ainu dabā — vai konkrētais lauks ir apstrādāts vai ne. Ja tā zeme tobrīd ir ar krūmiem aizaugusi, tad nevienam nekādu pretenziju nebūs. Arī ziemas laikā šie lauki noteikti būtu pieejami mācībām. Normāli būtu plānot kādu gadu iepriekš — nav jau kara laiks,» viņš uzsver.

Arī mācību vadītājs no Latvijas puses pulkvedis Gunārs Kauliņš atzīst, ka viena no atziņām, kas gūta šogad, ir tāda, ka zemju īpašnieki uzrunāti pārāk vēlu. «Zemnieki savus laukus jau ir apsējuši. Mums bija sarunas ar zemju īpašniekiem, kuri teica — būtu mani informējuši pirms gada, es savu zemi būtu apsaimniekojis citādāk un noteikti ļautu izmantot, bet pašlaik jau aug labība.»

Divkāršs izaicinājums
Runājot par pašu mācību norisi, pulk­vedis G. Kauliņš atzīst, ka to rīkošanā un norises laikā ir uzkrāta ievērojama pieredze. Kā zināms, ASV vadītās starpnacionālās mācības «Saber Strike» notiek jau no 2010. gada, un ik pa trīs gadiem katra no Baltijas valstīm tās uzņem un nodrošina visu mācību sekmīgai norisei nepieciešamo, kā arī koordinē mācību mērķu izpildi. Šogad mācības uzņem Latvija.

«Latvijai šogad ir lieli izaicinājumi, jo tik liela mēroga mācības noris paralēli ar Kanādas vadītās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas ienākšanu. Mēs abos gadījumos galvenokārt nodrošinām uzņemošās valsts atbalstu. Mūsu uzdevums ir palīdzēt un nodrošināt visu nepieciešamo, kā arī piedalīties ar savām vienībām, lai šo mācību mērķi tiktu sasniegti. Viens no galvenajiem izaicinājumiem ir saistīts ar Ādažu bāzi — lielāka tā nekļūst, taču skaitliski pašlaik tajā esošais personāls ir uz pusi lielāks nekā ikdienā. Taču arī tas ir risināms jautājums,» atzīst pulkvedis G. Kauliņš.

Jauni ieroči ļauj «pasveicināt» pretinieku lielākā attālumā
«Saber Strike 2017» iezīmējas arī ar jaunu ieroču veidu izmantošanu. Šogad tas ir augstas mobilitātes «zeme—zeme» raķešu komplekss HIMARS, kas mācībās tiek izmantots pirmo reizi. «Mācību laikā notika tā integrēšana taktiskajā vingrinājumā, kur sauszemes spēku brigādes vienības un mehanizētās vienības no sadarbības valstīm ar atbalstu no gaisa un dažāda veida artilērijas un mīnmetēju lietojumu veic uzdoto manevru.» Minētais raķešu komplekss ļauj vienībai ietekmēt savu pretinieku krietni tālākā distancē nekā līdz šim šajās mācībās izspēlētajos scenārijos. «Tas mūsu komandieriem un plānotājiem bija skaidrs jau plānošanas procesā, ka mums    pretinieks ir jāsāk ietekmēt jau stipri tālākā distancē. Tas ir drošības, operācijas plānošanas, informācijas apmaiņas un vienību darbību sinhronizācijas jautājums, ka vispirms ir tālā uguns, kas secīgi tiek turpināta līdz pat brīdim, kad kājnieku vienība jau nonāk kontaktā ar pretinieku,» paskaidro G. Kauliņš.

Raķešu sistēma HIMARS ir reaktīvās artilērijas transportlīdzeklis ar piecu tonnu šasiju, kas pielāgots, lai spētu ar GPS palīdzību noteikt mērķu atrašanās vietu tālās darbības vadāmajām raķetēm. «Kartē iegūtās attiecīgā mērķa koordinātas tiek nodotas mūsu artilērijas sistēmai, un rezultātā ir iespējams dot precīzu gaisa triecienu ikvienam mērķim, kas atrodas no 8 līdz 300 kilometru attālumā,» stāsta štāba seržants Braiens Merols.

Mācību vadītājs no ASV puses ģenerālmajors Nils Loidolts uzsver, ka «Saber Strike» šogad ir devušas iespēju pārbaudīt jaunas kaujas spējas. Piemēram, mācību norisē ir integrēts ASV Jūras kājnieku korpusa un ASV armijas Nacionālās gvardes personāls. Arī viņu tranzīts līdz mācību norises vietai, šķērsojot Baltijas valstis, ir kas jauns. «Šādas mācības sniedz labas iespējas pilnveidot mūsu valstu bruņoto spēku savietojamību un mūsu kopīgās kaujas spējas dažādās jomās. Šeit mēs redzam, ka, piemēram, Polijas tanku rota ar ASV Jūras kājnieku rotu piedalās kopīgās mācībās, izmantojot kaujas munīciju, un viņiem atbalstu nodrošina ASV Kolorādo pavalsts armijas Nacionālās gvardes HIMARS artilērijas raķešu sistēmas bataljons un ASV Jūras kājnieku korpusa lauka artilērijas bataljons,» stāsta ģenerālmajors N. Loidolts.

Noguruši, bet apmierināti
Pēc divām smagām mācību nedēļām to dalībnieki ir noguruši un gandarīt — plānotie uzdevumi ir izpildīti, turklāt mācības, neskatoties uz to apjomu un sarežģītību, ir noritējušas droši un bez starp­ga­dījumiem. Mācību noslēguma pasākumā NBS komandieris ģenerālmajors L. Kalniņš izteica pārliecību, ka mācību dalībnieki paņems līdzi uz mājām pilnveidotās militārās prasmes un dalīsies ar tām ar dienesta biedriem savās vienībās. Viņš izteica pateicību karavīriem par viņu dienestu un aicināja viņus atgriezties uz mācībām arī nākamajā gadā, jo mūs visus vieno līdzīgas vērtības un izpratne par kopīgajiem mērķiem NATO.

Ģenerālmajors N. Loidolts izteica lielu pateicību Latvijas pusei par infrastruktūru, lieliskajiem mācību poligoniem, kā arī sniegto atbalstu māc ību norisei. Uzrunājot karavīrus, viņš teica: «Jūs esat parādījuši savas individuālās un arī kolektīvās prasmes. Un jūs esat pierādījuši, ka mēs patiesi varam sadarboties šādā kopīgā daudznacionālā un dažādu ieroču šķiru savietojamā vidē.»