Pēc Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atgūšanas 1991. gadā par vienu no tās galvenajiem ārpolitikas mērķiem kļuva integrācijaa Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO). Lai to sasniegtu, valsts aizsardzības sistēmas veidošanas un attīstības procesā bija jāņem vērā NATO prasības. Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) struktūras pielīdzināšana NATO standartiem prasīja izveidot atsevišķu militāru vienību – Militāro policiju (MP), kas veiktu bruņoto spēku atbalsta uzdevumus miera laikā un kaujas atbalsta uzdevumus kara apstākļos.
Vienības
Militārās policijas uzdevumi:
-
nodrošina Valsts prezidenta un viņa ģimenes locekļu, Valsts prezidenta kancelejas un Valsts prezidenta rezidences aizsardzību (apsardzi);
-
nodrošina Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi);
-
veic Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku komandiera uzaicināto ārvalstu amatpersonu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi);
-
veic aizsardzības ministra un Nacionālo bruņoto spēku komandiera noteikto objektu un amatpersonu aizsardzību (apsardzi);
pavada kolonnas un apsargā militārās kravas; -
gādā par drošību militāro pasākumu norises vietās;
-
novērš un pārtrauc noziedzīgus nodarījumus, administratīvos pārkāpumus un citus likumpārkāpumus militārajās vienībās vai to dislokācijas vietās, apsargājamos objektos, apsargājamo personu uzturēšanās vietās un militāro pasākumu norises vietās;
-
izmeklē noziedzīgus nodarījumus militārajā dienestā;
-
sniedz atbalstu: Drošības policijai, civilās aizsardzības sistēmai, Valsts policijai, Valsts robežsardzei, valsts drošības iestādēm.
Tālis Majors
Katru darba dienu no plkst. 08:30 – līdz 17:00 tikai ar iepriekšēju saskaņošanu pa telefonu 67368320
Aktualitātes
Militārās policijas Personiskās apsardzes karavīrs – viena no specialitātēm Nacionālajos bruņotajos spēkos
Vēsture un simbolika
Lai pielīdzinātu Latvijas Republkas Nacionālo bruņoto spēku struktūru NATO standartiem bija nepieciešams izveidot militāru vienību, kas veiktu bruņoto spēku atbalsta uzdevumus miera laikā un kaujas atbalsta uzdevumus kara laikā.
Saskaņā ar aizsardzības ministra pavēli 1997. gada 1.jūlijā tika atvērta pirmā NBS Militārās policijas štata vienība – MP priekšnieks (tagad – MP komandieris).
Krūšu zīmes piešķiršanas kārtību, nēsāšanas tiesības un noteikumus nosaka apstiprināta LR aizsardzības ministra 2002.gada 7.novembra pavēle Nr.271 par MP krūšu zīmes nolikumu.
Sadarbība
Patlaban daudznacionālo kaujas grupu Latvijā vada Kanāda, un to veido vairāk nekā 1300 karavīru no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Polijas, Kanādas, Slovākijas, Slovēnijas un Spānijas, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā, piedaloties mācībās ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.
2018. gada 27.aprīlī apritēja 25 gadi, kopš Latvijas un Mičiganas Nacionālā gvarde iesaistījās partnerattiecību programmā. Pirmie programmas mērķi bija palīdzēt Latvijai pēc neatkarības atgūšanas attīstīt Latvijas Bruņotos spēkus, īpaši Zemessardzi. Sākotnējā sadarbības fāzē Mičiganas Nacionālā gvarde sniedza ieguldījumu, veidojot Zemessardzes struktūru, izstrādājot apmācības programmas, aicinot zemessargus gūt pieredzi militārajās mācībās ASV.
