Sadarbība | Nacionālie bruņotie spēki

Sadarbība

Nacionālie bruņotie spēki sadarbojas ar valsts, pašvaldību un privātajām institūcijām likumā noteiktajā kārtībā. Sadarbības pamatā ir civilmilitārā sadarbība, kas ir plānota un saskaņota valsts pārvaldes iestāžu, sabiedrības un Nacionālo bruņoto spēku darbība valsts apdraudējuma pārvarēšanai.

Pildot noteiktos uzdevumus, Nacionālie bruņotie spēki sniedz atbalstu: 

1) Drošības policijai — pretterorisma pasākumos, kā arī terorisma draudu novēršanas vai pārvarēšanas pasākumos;

2) civilās aizsardzības sistēmai — preventīvajos un reaģēšanas pasākumos, neatliekamos ārkārtējo situāciju izraisījušo notikumu seku likvidēšanas pasākumos, kā arī glābšanas un meklēšanas darbos;

3) Valsts policijai — sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā;

4) Valsts robežsardzei — valsts robežas neaizskaramības nodrošināšanā;

5) Jaunsardzes centrs — jaunsargu interešu izglītības programmas īstenošanā;

6) valsts drošības iestādēm - nacionālās drošības pasākumu veikšanā.

Terorisma draudu gadījumā aizsardzības ministrs pēc iekšlietu ministra pieprasījuma uzdod Nacionālo bruņoto spēku komandierim sniegt atbalstu Drošības policijas vadītajos terorisma draudu novēršanas vai to pārvarēšanas pasākumos, nosakot veicamos uzdevumus, laiku un vietu. Minēto pasākumu vadītājs ir atbildīgs par pavēlēm, kas izdotas terorisma draudu novēršanas vai to pārvarēšanas pasākumos iesaistītajām Nacionālo bruņoto spēku vienībām.

Ārkārtējā situācijā Nacionālo bruņoto spēku vienību iesaistīšana palīdzības sniegšanā civilās aizsardzības sistēmai notiek ar aizsardzības ministra pavēli.

Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Nacionālie bruņotie spēki piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī neatliekamos ārkārtējo situāciju izraisījušo notikumu seku likvidēšanas pasākumos. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Nacionālie bruņotie spēki tiek iesaistīti sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanā vai spridzināšanas darbu veikšanā sauszemes teritorijā miera laikā.

Valsts apdraudējuma gadījumā Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt lēmumu par Nacionālo bruņoto spēku iesaistīšanu sabiedriskās kārtības uzturēšanā un apdraudējuma izraisīto seku likvidēšanā.

Nacionālās drošības sistēmas darbība balstās uz civilmilitāro sadarbību.

Civilmilitārās sadarbības pamatprincipi ir efektīva savstarpējās sadarbības koordinācija, vienota izpratne par kopējiem mērķiem un dalīta atbildība par mērķu sasniegšanas rezultātiem.

Civilmilitārās sadarbības pamatprincipi:

-       koordinācijas princips - civilmilitāro sadarbību koordinē (valsts pārvaldes iestāžu, sabiedrības un Nacionālo bruņoto spēku darbības saskaņošana) gan plānošanas posmā, gan pasākumu īstenošanas laikā, lai atbilstoši apdraudējuma veidam nodrošinātu mērķu sasniegšanu; -       vienotas izpratnes princips - plānojot un organizējot civilmilitārās sadarbības pasākumu izpildi, nosaka konkrētus un saprotamus mērķus un to sasniegšanas rezultātus; -       dalītas atbildības princips - atbildību par civilmilitārās sadarbības mērķu sasniegšanas rezultātiem civilmilitārās sadarbības plānošanas un pasākumu izpildes laikā nodala pa vadības līmeņiem un atbildības jomām; -       resursu pieejamības princips - civilmilitārās sadarbības pasākumus plāno tikai atbilstoši rīcībā esošajiem resursiem, kas ir abpusēji pieejami visu veidu apdraudējumu gadījumos (militārie resursi civilā apdraudējuma gadījumā un civilie resursi militāra apdraudējuma gadījumā), kā arī izmantojot resursu piesaisti civilmilitārās sadarbības īstenošanā; -       efektivitātes princips - plānojot un īstenojot civilmilitārās sadarbības pasākumus, paredz vairākus risinājuma variantus, taču attiecīgajā situācijā īsteno tikai atbilstošāko un efektīvāko risinājuma variantu; -       sabiedrības atbalsta princips - sabiedrībai jāsaņem informācija par civilmilitārās sadarbības nozīmi un valsts pārvaldes iestāžu plānoto rīcību visu veidu apdraudējumu novēršanā un to radīto seku pārvarēšanā, kā arī informācija par civilmilitārās sadarbības nozīmi, piedaloties starptautiskajās operācijās. Sabiedriskās domas veidošanai šajā jomā jāveicina saskaņota sabiedrības, valsts pārvaldes iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku sadarbība.

Civilmilitāro sadarbību plāno, organizē un īsteno šādos rīcības virzienos:

-       valsts nemilitāra apdraudējuma gadījumā; -       veicot glābšanas darbus un sniedzot neatliekamo medicīnisko palīdzību; -       valsts militāra apdraudējuma gadījumā līdz NATO militārās palīdzības saņemšanai, kā arī nodrošinot uzņemošās valsts atbalsta uzdevumu izpildi un pildot valsts aizsardzības uzdevumus sadarbībā ar NATO valstu bruņotajiem spēkiem; -       piedaloties NATO militārajās operācijās kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros un citu starptautisko organizāciju vadītajās operācijās; -       piedaloties citu starptautisko krīžu pārvarēšanas operāciju plānošanā, īstenošanā, kā arī pēckrīzes stabilizācijas un rekonstrukcijas laikā.

Civilmilitārās sadarbības sistēmai ir šādi mērķi:

-       nodrošināt saskaņotu valsts pārvaldes iestāžu, Nacionālo bruņoto spēku un sabiedrības darbību un to rīcībā esošo resursu mērķtiecīgu izmantošanu nemilitāra valsts apdraudējuma gadījumā, kā arī militāra apdraudējuma gadījumā (līdz NATO militārās palīdzības saņemšanai, kā arī pēc NATO militārās palīdzības saņemšanas) atbilstoši Valsts aizsardzības plānam, Valsts aizsardzības operatīvajam plānam, Tautsaimniecības mobilizācijas plānam (pēc tā izstrādes un apstiprināšanas Ministru kabinetā), Valsts civilās aizsardzības plānam, kā arī ar republikas pilsētu, rajonu civilās aizsardzības plāniem, Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plānam un Uzņemošās valsts atbalsta plānam; -       nodrošināt operatīvu un ticamu informācijas apriti par uzdevumiem un rīcībā esošajiem resursiem un resursu izlietojumu valsts apdraudējuma gadījumā valsts, pašvaldību un Nacionālo bruņoto spēku līmenī, lai apdraudējuma pārvarēšanā iesaistītās institūcijas varētu nodrošināt apdraudējuma novēršanas, pārvarēšanas un seku likvidācijas plānos noteikto pasākumu izpildi; -       nodrošināt Latvijas gatavību un spēju pildīt civilmilitārās sadarbības un civilmilitārās koordinācijas uzdevumus starptautiskajās operācijās proporcionāli nacionālajam kontingentam attiecīgajā operācijā; -       nodrošināt valsts pārvaldes iestāžu, Nacionālo bruņoto spēku un sabiedrības sadarbību apmācībā, kvalifikācijas paaugstināšanā un kopējās mācībās.

Civilmilitārā sadarbība ir plānota un saskaņota valsts pārvaldes iestāžu, sabiedrības un Nacionālo bruņoto spēku darbība valsts apdraudējuma pārvarēšanai.  Valsts apdraudējuma gadījumā Krīzes vadības padome koordinē civilmilitāro sadarbību un valsts pārvaldes institūciju operatīvos pasākumus valsts apdraudējuma pārvarēšanai.