Latvijas kontingents uzsāk dežūru Eiropas Savienības Kaujas grupā | Nacionālie bruņotie spēki

Latvijas kontingents uzsāk dežūru Eiropas Savienības Kaujas grupā

03.07.2020
Dienesta gaita
Aizsardzības politika
Informāciju sagatavoja
Preses nodaļa

Jūlijā Latvijas kontingents uzsāk sešu mēnešu dežūru Vācijas vadītajā Eiropas Savienības (ES) Kaujas grupā, kurā piedalās arī Austrija, Čehija, Horvātija, Īrija, Nīderlande, Somija un Zviedrija. 

ES Kaujas grupā Latviju pārstāv deviņi zemessargi, kas integrēti Vācijas Bruņoto spēku vienībā taktisko uzdevumu izpildei. 

ES Kaujas grupas tika izveidotas 2004.gadā, kad ES Militārā komiteja apstiprināja Eiropas Savienības Kaujas grupu koncepciju. Tā paredz izveidot daudznacionālās kaujas vienības ar atbalsta elementiem, kuras būtu spējīgas desmit dienu laikā uzsākt militāro operāciju, kā arī uzturēt sevi vismaz 30 dienas bez papildu apgādes, bet līdz 120 dienām – ar papildu apgādi. Katra kaujas grupa sastāv aptuveni no 1500 karavīriem – bataljona lieluma vienības ar kaujas atbalsta vienībām, vadības un atbalsta dienestiem. Tā ir minimāli nepieciešamā kaujas vienība, kas spējīga patstāvīgi darboties operācijas rajonā. ES Kaujas grupas pilnu kaujas gatavību sasniedza 2007.gada sākumā. 

To galvenais uzdevums ir sniegt palīdzību ES dalībvalstīm un citām valstīm, kas lūdz palīdzību, un kurās izraisās krīze, kuru nav iespējams atrisināt diplomātiskā ceļā, vai arī, ja izceļas ārēji vai iekšēji militāri draudi, nemieri un konflikti. 

Eiropas Savienības Padomes lēmumu par kaujas grupas iesaisti militārās palīdzības sniegšanā pieņem saskaņā ar ES Padomes izstrādāto krīzes vadības koncepciju piecu dienu laikā. Pēc lēmuma pieņemšanas kaujas grupai jāizbrauc uz operācijas rajonu piecu līdz desmit dienu laikā. 

Latvija dalību ES Kaujas grupā uzsāka 2010. gada pirmajā pusgadā, kad tika iekļauta daudznacionālajā Militārās policijas rotā, kuru vadīja Polijas bruņoto spēku Militārā policija. Bez Militārās policijas vada 2010. gada pirmajā pusgadā ES Kaujas grupā piedalījās arī Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas vienība un Nacionālā atbalsta grupa, kā arī štāba personāls. 

2013. gada otrajā pusgadā ES Kaujas grupā, kuru vadīja Lielbritānija, dežurēja Zemessardzes kājnieku rota un štāba personāls. Tā bija pirmā reize, kad zemessargi piedalījās ES Kaujas grupas dežūrā, un tas kalpoja par nozīmīgu zemessargu spēju apliecinājumu un attīstības iezīmi, tādējādi ceļot Zemessardzes profesionalitāti.
2015. gada pirmajā pusgadā Latvijas karavīri veica kaujas dežūru Zviedrijas vadītajā ES Kaujas grupā, dienesta pienākumus pildot ātrās reaģēšanas vienībā.  Latviju šajā kaujas grupā pārstāvēja aptuveni 160 karavīru – kājnieku rota ar kaujas atbalsta elementiem un štāba personāls. 

Savukārt 2016. gada otrajā pusgadā Latvija ar aptuveni 100 karavīru un zemessargu lielu kontingentu dežūrēja Lielbritānijas vadītājā ES kaujas grupā. 

Informāciju sagatavoja:
AM Militāri publisko attiecību departamenta
Preses nodaļas vecākā referente
Majore Mairita Senkevicina
Tālrunis: 67335067
E-pasts: mairita.senkevicina@mod.gov.lv