Bruņoto spēku mobilizācijas pieprasījumi tautsaimniecības resursu saņemšanai | Nacionālie bruņotie spēki

Bruņoto spēku mobilizācijas pieprasījumi tautsaimniecības resursu saņemšanai

Mobilizācijas pieprasījums ir dokuments, kurā izteikta prasība pēc mobilizācijas, izvirzīts mobilizācijas uzdevums, pienākums un kurš izsaka Nacionālo bruņoto spēku un  civilās aizsardzības sistēmas vajadzības pēc mobilizācijas resursiem valsts apdraudējuma gadījumā. 

Mobilizācijas pieprasījumus plāno, lai valsts apdraudējuma gadījumā nodrošinātu Nacionālos bruņotos spēkus ar materiāltehniskajiem līdzekļiem un pakalpojumiem, kas nepieciešami, pildot valsts militārās aizsardzības uzdevumus un sniedzot atbalstu civilajai aizsardzībai. 

Mobilizācijas pieprasījumus plāno, pamatojoties uz Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plānu. 

Mobilizācijas pieprasījumus juridiskām un fiziskām personām iesniedz mobilizācijas plānošanas un sagatavošanas posmā. 

Mobilizācijas pieprasījumu veidi

1) mobilizācijas pieprasījumi, kas dod uzdevumu Latvijas Republikā reģistrētām juridiskām personām: - pēc mobilizācijas izsludināšanas ražot noteikta veida preces Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām; - pēc mobilizācijas izsludināšanas sniegt noteikta veida pakalpojumus Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem; 2) mobilizācijas pieprasījumi, kas uzliek par pienākumu juridiskām personām un iedzīvotājiem pēc mobilizācijas izsludināšanas nodot Nacionālo bruņoto spēku turējumā mobilizācijas pieprasījumā noteikto īpašumu. 

Noteikta veida preču ražošana

Mobilizācijas pieprasījumus par noteikta veida preču ražošanu plāno, ja nav izveidotas Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas rezerves, kā arī nav noslēgti līgumi par šo preču atliktajām piegādēm.

Noteikta veida pakalpojumu sniegšana

Mobilizācijas pieprasījumus par noteikta veida pakalpojumu sniegšanu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem plāno, ja nav iespējams vai nav ekonomiski lietderīgi veidot un pastāvīgi uzturēt Nacionālajos bruņotajos spēkos struktūras nepieciešamo pakalpojumu sniegšanai valsts apdraudējuma gadījumā.

Īpašuma nodošana Nacionālo bruņoto spēku turējumā

Mobilizācijas pieprasījumus par īpašuma nodošanu Nacionālo bruņoto spēku turējumā plāno tikai tādā gadījumā, ja nav iespējams slēgt līgumu par īpašuma izmantošanu, īpašumu nopirkt, uzturēt īpašumu Nacionālo bruņoto spēku rezervēs un valsts materiālajās rezervēs, kuras izmanto arī militāra apdraudējuma pārvarēšanas pasākumos. 

Pēc mobilizācijas izsludināšanas Nacionālie bruņotie spēki var pārņemt turējumā jebkuru īpašumu, izņemot:

1) uzņēmumu līdzekļus un ierīces, kas paredzēti Nacionālo bruņoto spēku, valsts civilās aizsardzības, Valsts policijas, Drošības policijas, Satversmes aizsardzības biroja, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un ārstniecības iestāžu, to skaitā neatliekamās medicīniskās palīdzības iestāžu un citu Veselības ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu un kapitālsabiedrību, kurās Veselības ministrija ir kapitāla daļu turētāja, uzdevumu izpildes nodrošināšanai; 2) uzņēmumu līdzekļus un ierīces, kas paredzēti mobilizācijas pieprasījumos noteikta veida preču ražošanai un pakalpojumu sniegšanai; 3) ārvalstu juridisku un fizisku personu transportlīdzekļus, kamēr šie transportlīdzekļi nav reģistrēti Latvijas Republikā. Mobilizācijas izsludināšanas gadījumā, pildot mobilizācijas pieprasījumus, valsts un pašvaldību institūcijām un privāto tiesību juridiskajām personām ir pienākums nodot Nacionālo bruņoto spēku vienību turējumā mobilizācijas pieprasījumā noteikto īpašumu. Pēc demobilizācijas izsludināšanas minēto īpašumu atdod tā īpašniekam. Īpašniekam atlīdzina faktiskos zaudējumus, kas nodarīti īpašumam. Zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtību pēc demobilizācijas izsludināšanas nosaka Ministru kabinets. Privāto tiesību juridiskajām personām nav tiesību atteikties pildīt mobilizācijas pieprasījumus, ja tie atbilst attiecīgajam darbības profilam vai ir iespējama darbības pārprofilēšana. Izdevumus un zaudējumus, kas radušies, pildot mobilizācijas pieprasījumus, sedz no valsts budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Mobilizācijas izsludināšanas gadījumā, pildot mobilizācijas pieprasījumus, iedzīvotājiem ir pienākums nodot Nacionālo bruņoto spēku vienību turējumā mobilizācijas pieprasījumā noteikto īpašumu. Pēc demobilizācijas izsludināšanas minēto īpašumu atdod tā īpašniekam vai (īpašnieka nāves gadījumā) viņa mantiniekiem. Īpašniekam vai (īpašnieka nāves gadījumā) viņa mantiniekiem atlīdzina faktiskos zaudējumus, kas nodarīti īpašumam. Zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtību pēc demobilizācijas izsludināšanas nosaka Ministru kabinets.

Atliktās piegādes

Atliktās piegādes ir preces, materiāli un pakalpojumi, kuru nepieciešamība tiek iepriekš plānota un par kuru piegādi un sniegšanu tiek noslēgti attiecīgi līgumi, bet kuri reāli tiek saņemti vienīgi mobilizācijas gadījumā.

Atliktās piegādes plāno, ja

1) nav izveidotas valsts materiālās rezerves vai nav ekonomiski lietderīgi tās veidot; 2) valsts tautsaimniecība nevar nodrošināt Nacionālos bruņotos spēkus ar nepieciešamajiem materiālajiem resursiem un pakalpojumiem. Materiālo resursu un pakalpojumu veidus atliktajām piegādēm plāno, pamatojoties uz apdraudējuma novēršanas, pārvarēšanas un iespējamo seku likvidācijas plāniem, kas izstrādāti, ņemot vērā ministriju kompetencē esošo nozaru apdraudējuma prognozi. Aizsardzības ministrija nodrošina līgumu slēgšanu: 1) par Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu izpildei nepieciešamajiem materiāltehniskajiem līdzekļiem; 2) par pakalpojumiem, kas saistīti ar Nacionālo bruņoto spēku personāla sadzīves un vienību darbības nodrošināšanu.

Mobilizācijas pieprasījumu izpildes kārtībā

Saņemot mobilizācijas pieprasījumu par noteikta veida preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, juridiskas personas: 1) mobilizācijas pieprasījumā noteiktajos termiņos veic aprēķinus par nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem un materiālajiem resursiem mobilizācijas pieprasījumā noteiktā uzdevuma izpildei pēc mobilizācijas izsludināšanas; 2) ja ir notikušas juridiska rakstura izmaiņas vai darbības pār¬profilēšana, kas var traucēt mobilizācijas pieprasījumā noteiktā uzdevuma iz¬pildi, — nekavējoties informē par to iestādi, kura noteikusi mobilizācijas pieprasījumu. Turējumā nododamā īpašuma īpašnieks, saņemot mobilizācijas pieprasījumu: 1) uztur tehniskā kārtībā un lietošanas gatavībā īpašumu, kas norādīts mobilizācijas pieprasījumā; 2). informē iestādi vai pašvaldību, kas noteikusi mobilizācijas pieprasījumu, par izmaiņām saistībā ar īpašuma tehnisko stāvokli vai tiesisko statusu. Īpašnieks vai tā pilnvarotā persona, nododot īpašumu turējumā pēc mobilizācijas izsludināšanas: 1) nogādā turējumā nododamo īpašumu mobilizācijas pieprasījumā noteiktajā vietā un laikā vai arī tur to gatavībā nodošanai turējumā īpašuma atrašanās vietā; 2) ir klāt, kad tiek novērtēts turējumā nododamais īpašums un sastādīts protokols par tā pārņemšanu Nacionālo bruņoto spēku vienību turējumā; 3) nododot īpašumu turējumā, informē par īpašuma tehnisko stāvokli un izmaiņām, kas radušās kopš sākotnējās novērtēšanas. Protokolu par īpašuma pārņemšanu turējumā sastāda Nacionālo bruņoto spēku vienības komandieris (priekšnieks) un turējumā pārņemamā īpašuma īpašnieks vai tā pilnvarota persona. Ja turējumā pārņemtais īpašums vairs nav nepieciešams Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu izpildei, kā arī ja tiek izsludināta demobilizācija: 1) īpašumu atdod tā īpašniekam; 2) īpašnieka klātbūtnē sastāda protokolu par īpašuma novērtēšanu, amortizāciju un atdošanu; 3) ja nepieciešams, salabo īpašumu vai veic tehnisko apkopi. Īpa¬šumu labo vai tā tehnisko apkopi veic personāls, kas apmācīts izpildāmajiem darbiem atbilstošā profesijā.

Radušos izdevumu un zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtība

Katrai juridiskajai personai, kas pilda mobilizācijas pieprasījumu par noteikta veida preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, ir tiesības saņemt zaudējumu atlīdzību par izdevumiem un zaudējumiem, kas radušies: 1) veicot sagatavošanas darbus mobilizācijas pieprasījumā noteiktā uzdevuma izpildei; 2) izpildot mobilizācijas pieprasījumā noteikto uzdevumu pēc mo¬bilizācijas izsludināšanas. Katrai fiziskajai un juridiskai personai, kuras īpašums atbilstoši mobilizācijas pieprasījumam nodots turējumā, ir tiesības saņemt: 1) atlīdzību par īpašuma izmantošanu; 2) atlīdzību par izmaksām, kas radušās saistībā ar īpašuma nodošanu un saņemšanu; 3) atlīdzību par īpašuma vērtības samazināšanos vai īpašuma vērtības pilnīgu zaudējumu. Zaudējumu atlīdzību: 1) pamatojoties uz novērtēšanas dokumentiem, aprēķina iestāde vai pašvaldība, kura noteikusi mobilizācijas pieprasījumu; 2) izmaksā pēc demobilizācijas izsludināšanas un īpašuma atdošanas. Iestāde, kura noteikusi mobilizācijas pieprasījumu, izmaksā zaudējumu atlīdzību ne vēlāk kā 30 dienas pēc demobilizācijas — atkarībā no valsts rīcībā esošo budžeta līdzekļu apmēra.

Atbildība

Par izvairīšanos no mobilizācijas, mobilizācijas darbību tīšu kavēšanu, mobilizācijas pieprasījumu tīšu neizpildīšanu vainīgās personas saucamas pie atbildības saskaņā ar likumu. Krimināllikuma 282.1. pants nosaka atbildību par tīšu izvairīšanos no mobilizācijas, ja to izdarījis rezerves karavīrs vai rezervists, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu. Krimināllikuma 282.2. pants nosaka atbildību par mobilizācijas darbību kavēšanu un mobilizācijas pieprasījuma neizpildīšanu. Par kompetentas valsts iestādes rīkojuma izpildes tīšu kavēšanu mobilizācijas laikā vai par  pašvaldības rīkojuma izpildes tīšu kavēšanu, veicot civilās aizsardzības pasākumus, vai par citu mobilizācijas darbību vai mobilizācijas pieprasījuma tīšu neizpildīšanu soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu. Par tādām pašām darbībām, ja ar tām radīts būtisks kaitējums, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.