Vadība

Nacionālajos bruņotajos spēkos ievēro vienvadības principu.

Nacionālo bruņoto spēku augstākā vadoņa pienākumus veic Valsts prezidents.

Nacionālo bruņoto spēku vadību īsteno Nacionālo bruņoto spēku komandieris, kas ir pakļauts aizsardzības ministram. Nacionālo bruņoto spēku komandieris ir valsts augstākā militārā amatpersona. Nacionālo bruņoto spēku komandieri apstiprina amatā uz četriem gadiem un atbrīvo no amata Saeima pēc Valsts prezidenta priekšlikuma.

Nacionālo bruņoto spēku komandierim ir vietnieks, kas komandiera prombūtnes laikā pilda viņa pienākumus. Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietnieks ir Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks. Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs ir Nacionālo bruņoto spēku komandiera institūcija, kas nodrošina komandierim iespēju realizēt nepārtrauktu vadību, kā arī sadarbības organizāciju kaujas operāciju apstākļos.

Nacionālo bruņoto spēku komandieris:

1) atbild par Nacionālo bruņoto spēku militāro sagatavotību, kaujas un mobilizācijas gatavību, kā arī gatavību noteikto uzdevumu izpildei;
2) nodrošina Nacionālo bruņoto spēku nepārtrauktu vadību, uzdevumu plānošanu un to izpildes kontroli;
3) atbild par Valsts aizsardzības operatīvā plāna un Nacionālo bruņoto spēku gatavību valsts aizsardzībai reglamentējošo dokumentu izstrādi un to izpildes nodrošināšanu;
4) atbild par Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva, materiāltehnisko un finanšu resursu pieprasījuma savlaicīgu iesniegšanu aizsardzības ministram un šo resursu lietderīgu izmantošanu;
5) nosaka Nacionālo bruņoto spēku vienību uzdevumus.

Nacionālo bruņoto spēku darbības iekšējo kontroli veic Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

Kara vai izņēmuma stāvokļa laikā Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai viņa pilnvarota persona piedalās Ministru kabineta sēdēs ar padomdevēja tiesībām.

Negaidīta militāra iebrukuma gadījumā, ja valstī vai tās daļā iepriekš nav izsludināts izņēmuma stāvoklis, Nacionālo bruņoto spēku komandieris saskaņā ar Valsts aizsardzības operatīvo plānu nekavējoties uzsāk organizētas militārās aizsardzības darbības un informē par to aizsardzības ministru. 

Lai nodrošinātu ar dalību Ziemeļatlantijas līguma organizācijā un Eiropas Savienībā saistīto uzdevumu izpildi, Nacionālo bruņoto spēku komandieris, saskaņojot ar aizsardzības ministru un ņemot vērā normatīvajos aktos noteikto Nacionālo bruņoto spēku vadības sistēmu un citu institūciju un amatpersonu kompetenci, var deleģēt Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas Savienības dalībvalstu bruņoto spēku, kā arī to izveidoto kopējo militāro vienību militārajai vadībai atsevišķu Nacionālo bruņoto spēku vienību vai atsevišķu karavīru vadīšanu.