Latvija NATO samitā Ankarā pievienojas vairākām iniciatīvām alianses un Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanai

Otrdien, 7. jūlijā, NATO samita Ankarā laikā Latvija pievienojās vairākām daudznacionālām iniciatīvām, kuru mērķis ir stiprināt NATO atturēšanas un aizsardzības spējas, veicināt sabiedroto militāro mobilitāti, attīstīt aizsardzības industrijas sadarbību un sekmēt kopīgus militārā aprīkojuma iepirkumus. 

“Drošības vide prasa, lai sabiedrotie ciešāk sadarbojas ne tikai militārajā plānošanā, bet arī aizsardzības industrijas attīstībā un spēju iepirkumos. Latvija aktīvi iesaistās kopīgos projektos, kas stiprina NATO atturēšanas spējas, paātrina modernu tehnoloģiju ieviešanu un vienlaikus veicina Eiropas aizsardzības industrijas izaugsmi,” uzsver aizsardzības ministrs Raivis Melnis. 

NATO samitā aizsardzības ministrs R. Melnis kopā ar Dānijas aizsardzības ministru Jeppi Brūsu Kristensenu (Jeppe Bruus Christensen), Norvēģijas aizsardzības ministru Tori O. Sandviku (Tore O. Sandvik) un Somijas aizsardzības ministru Anti Hēkanenu (Antti Häkkänen) parakstīja nodoma vēstuli par sadarbību militārās mobilitātes spēju attīstīšanā Arktikas un citos sarežģītos apstākļos. 

Iniciatīvas mērķis ir izveidot koordinētu sadarbības modeli kopīgu militārās mobilitātes spēju attīstībai un iespējamiem kopīgiem iepirkumiem, sākot no 2027. gada. Programma paredz koordinētu pārvaldību, kopīgu plānošanu un iepirkumu organizēšanu starp iesaistītajām valstīm. Tā vienlaikus stiprinās NATO un Eiropas Savienības spējas, atbalstot NATO Aizsardzības plānošanas procesa un Eiropas Savienības spēju attīstības plāna prioritāšu īstenošanu. Iniciatīva balstās arī uz Eiropas Aizsardzības fonda programmas “FAMOUS” ietvaros izstrādātajiem risinājumiem un paredz ciešu sasaisti ar citiem Eiropas Savienības finanšu instrumentiem. 

Samitā parakstīta arī nodoma vēstule par sadarbību jaunās paaudzes kāpurķēžu bruņumašīnas “Patria TRACKX” attīstībā. Latvijas, Somijas un Norvēģijas parakstītā nodoma vēstule paredz dalīšanos ar izmēģinājumu rezultātiem un tehnisko informāciju, kā arī kopīgu transportlīdzekļu attīstības un iepirkuma iespēju izvērtēšanu. Eiropas Aizsardzības fonda līdzfinansētās “FAMOUS” programmas ietvaros izstrādāto transportlīdzekli paredzēts sagatavot iespējamiem kopīgiem sērijveida iepirkumiem, sākot no 2027. gada. 

NATO samita laikā Latvija kopā ar vēl 18 NATO sabiedrotajiem parakstīja arī kopīgu nodoma vēstuli par iepirkumu koalīciju veidošanu aizsardzības industrijas jaudu palielināšanai un kritiski nepieciešamo spēju attīstībai. Iniciatīvas mērķis ir paātrināt daudznacionālu iepirkumu īstenošanu, sekmēt ciešāku sadarbību ar aizsardzības industriju un izstrādāt ilgtermiņa kopīgus iepirkumu risinājumus, kas palīdzētu ātrāk novērst NATO spēju iztrūkumus un palielināt sabiedroto aizsardzības ražošanas kapacitāti. Šīs nodoma vēstules ietvaros paredzēts veidot tematiskas iepirkumu koalīcijas atsevišķu spēju attīstībai, nodrošinot ātrāku lēmumu pieņemšanu un efektīvāku sadarbību starp sabiedrotajiem un aizsardzības industriju. 

Papildus tam Amerikas Savienotās Valstis, Polija, Igaunija un Latvija parakstīja nodoma vēstuli par jauna transatlantiskās aizsardzības industrijas sadarbības modeļa izveidi. Iniciatīvas mērķis ir stiprināt NATO austrumu flanga atturēšanas spējas, attīstot kopīgu pieprasījumu pēc modernām precīzo triecienu sistēmām un paplašinot to ražošanas jaudas Eiropā. Projekts veicinās ciešāku sadarbību starp Eiropas un ASV aizsardzības industriju, sekmēs sabiedroto sloga sadali un stiprinās NATO kolektīvās aizsardzības spējas. 

Tāpat NATO Aizsardzības industrijas foruma laikā Latvija kopā ar vēl desmit sabiedrotajām valstīm pievienojās kopīgam paziņojumam par Zviedrijas aizsardzības tehnoloģiju uzņēmuma “Saab” agrīnās brīdināšanas un kontroles lidmašīnas “GlobalEye” daudznacionālu iepirkumu NATO vajadzībām. Jaunā sistēma pakāpeniski aizstās daļu no alianses esošajām “Boeing E-3” lidmašīnām, nodrošinot daudzdimensionālu situācijas pārraudzību gaisa, sauszemes un jūras vidē. 

“GlobalEye” gaisa kuģis būtiski uzlabos NATO spēju savlaicīgi atklāt un izsekot sarežģītus apdraudējumus, tostarp bezpilota lidaparātu spietus, ballistiskās un spārnotās raķetes, vienlaikus stiprinot alianses situācijas izpratni un operacionālās spējas. 

NATO Aizsardzības industrijas forumā sabiedrotie vienojās tuvāko piecu gadu laikā investēt vairāk nekā 40 miljardus ASV dolāru pretdronu spēju attīstībā un līdz 2027. gada beigām pieckāršot bezpilota lidaparātu operatoru sagatavošanas apjomu. 

Jau ziņots, ka no 7. līdz 9. jūlijam Ankarā, Turcijā norisinās NATO samits. Ziemeļatlantijas padomes dienaskārtības galvenie jautājumi saistīti ar aizsardzības investīciju palielināšanu aliansē, militāro spēju attīstību un aizsardzības industrijas kapacitātes stiprināšanu. 

Informāciju sagatavoja: 
AM Militāri publisko attiecību departamenta
Preses nodaļa
Tālrunis: 67335210
E-pasts: prese@mod.gov.lv