Pakāpju piešķiršana | Nacionālie bruņotie spēki

Pakāpju piešķiršana

Aktīvajā dienestā iesauktajai vai pieņemtajai personai reizē ar ieskaitīšanu vienības personālsastāvā piešķir pirmo dienesta pakāpi – kareivis (matrozis). Aktīvajā dienestā pieņemtajam vai iesauktajam rezerves karavīram un rezervistam saglabā jau esošo dienesta pakāpi neatkarīgi no ieņemamā amata.

Dienesta pakāpes karavīriem piešķir:

1) virsnieku dienesta pakāpes — Valsts prezidents pēc aizsardzības ministra ieteikuma, ja karavīra atbilstību likumā noteiktajām prasībām ir izvērtējusi un dienesta pakāpes piešķiršanu atbalstījusi Augstākā atestācijas komisija; 2) augstāko instruktoru dienesta pakāpes — Nacionālo bruņoto spēku komandieris; 3) uz civilu valsts iestādi vai valsts drošības iestādi pārvietoto vai uz starptautisku organizāciju, kuras dalībvalsts ir Latvijas Republika vai ar kuru sadarbojas Latvijas Republika, vai uz šādas starptautiskas organizācijas dalībvalsts institūciju norīkoto jaunāko un vecāko instruktoru dienesta pakāpes — Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks pēc attiecīgās iestādes vadītāja ieteikuma, bet pārējo instruktoru un kareivju dienesta pakāpes — vienības komandieris (priekšnieks) pēc apakšvienības komandiera ieteikuma.

Karavīrs iegūst tiesības uz nākamās dienesta pakāpes piešķiršanu, ja viņš saņēmis pozitīvu atestācijas vērtējumu un atbilst visām prasībām, kas noteiktas kārtējās dienesta pakāpes piešķiršanai vispār un katrai dienesta pakāpei atsevišķi, tām fiziskās sagatavotības prasībām, kuras noteicis aizsardzības ministrs, un viņam nav nenoņemtu (nedzēstu) sodu.

Karavīram kārtējās dienesta pakāpes piešķir pakāpeniski, izņemot kaprāļa un leitnanta dienesta pakāpi, kā arī instruktoru un virsnieku speciālistu dienesta pakāpes likumā noteiktajos gadījumos. 

Kārtējo dienesta pakāpi karavīram var piešķirt:

1) pēc noteiktā laika nodienēšanas esošajā dienesta pakāpē, ja ieņemamajā amatā paredzēta augstāka dienesta pakāpe; 2) par kaujas un citiem nopelniem — izcilu varonību, drošsirdību vai panākumiem kaujas un citu uzdevumu izpildē — pirms noteiktā izdienas laika esošajā dienesta pakāpē vai citu likumā noteikto prasību izpildes — kā apbalvojumu; 3) uz valsts drošības iestādi pārvietotam karavīram — pēc noteiktā laika nodienēšanas esošajā dienesta pakāpē, ja karavīrs ieņem atbilstošu amatu valsts drošības iestādē.

Karavīram miera laikā kārtējo dienesta pakāpi piešķir šādā secībā:

Pakāpe:

Piešķiršanas secība, noteikumi:

dižkareivis (dižmatrozis) kareivim (matrozim) ne agrāk kā pēc triju mēnešu militārā dienesta vai kā apbalvojumu
kaprālis kareivim (matrozim) un dižkareivim (dižmatrozim) ar vismaz vidējo izglītību pēc jaunākā instruktora kursa pabeigšanas
seržants kaprālim pēc instruktora kursa pabeigšanas un četru gadu nodienēšanas kaprāļa pakāpē
virsseržants (bocmanis) seržantam pēc vecākā instruktora kursa pabeigšanas un piecu gadu nodienēšanas seržanta pakāpē
štāba virsseržants (štāba bocmanis) virsseržantam (bocmanim) pēc vecākā instruktora kursa pabeigšanas un piecu gadu nodienēšanas virsseržanta (bocmaņa) pakāpē
galvenais virsseržants (galvenais bocmanis) augstākā instruktora kursu beigušam štāba virsseržantam (štāba bocmanim) ar vismaz pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību pēc triju gadu nodienēšanas štāba virsseržanta (štāba bocmaņa) pakāpē 
augstākais virsseržants (augstākais bocmanis) augstākā instruktora kursu beigušam galvenajam virsseržantam (galvenajam bocmanim) ar vismaz pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību pēc triju gadu nodienēšanas galvenā virsseržanta (galvenā bocmaņa) pakāpē
leitnants karavīram pēc virsnieku sagatavošanas militārās izglītības iestādes absolvēšanas un karavīram ar augstāko izglītību pēc virsnieka pamatkursa pabeigšanas
virsleitnants virsnieku sagatavošanas militārās izglītības iestādi absolvējušam leitnantam vai virsnieka pamatkursu beigušam leitnantam ar augstāko izglītību pēc divu gadu nodienēšanas leitnanta pakāpē;
kapteinis (kapteiņleitnants) virsleitnantam pēc jaunākā štāba virsnieka kursa vai cita tam pielīdzināta kursa pabeigšanas un triju gadu nodienēšanas virsleitnanta pakāpē
majors (komandleitnants) jaunākā štāba virsnieka kursu vai citu tam pielīdzinātu kursu beigušam kapteinim (kapteiņleitnantam) ar augstāko izglītību pēc piecu gadu nodienēšanas kapteiņa (kapteiņleitnanta) pakāpē
pulkvežleitnants (komandkapteinis) majoram (komandleitnantam) ar augstāko izglītību pēc vecākā štāba virsnieka kursa vai cita tam pielīdzināta kursa pabeigšanas un piecu gadu nodienēšanas majora (komandleitnanta) pakāpē
pulkvedis (jūras kapteinis) vecākā štāba virsnieka kursu vai citu tam pielīdzinātu kursu beigušam pulkvežleitnantam (komandkapteinim) ar augstāko izglītību pēc piecu gadu nodienēšanas pulkvežleitnanta (komandkapteiņa) pakāpē
brigādes ģenerālis (flotiles admirālis) pulkvedim (jūras kapteinim) ar augstāko izglītību pēc augstākā komandējošā sastāva kursa vai cita tam pielīdzināta kursa pabeigšanas un triju gadu nodienēšanas pulkveža (jūras kapteiņa) pakāpē
ģenerālmajors (kontradmirālis) brigādes ģenerālim (flotiles admirālim) ar augstāko izglītību pēc augstākā komandējošā sastāva kursa vai tam pielīdzināta kursa pabeigšanas un triju gadu nodienēšanas brigādes ģenerāļa (flotiles admirāļa) pakāpē
ģenerālleitnants (viceadmirālis) ģenerālmajoram (kontradmirālim), ja viņš iecelts par Nacionālo bruņoto spēku komandieri

Virsnieku dienesta pakāpes piešķir tikai tiem karavīriem, kuri prot vismaz vienu no Ziemeļatlantijas līguma organizācijas oficiālajām valodām. Valodu prasmi pārbauda aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

Pulkveža pakāpi un augstāku dienesta pakāpi piešķir karavīram, kas ir nodienējis vienību komandējošā sastāva amatos ne mazāk kā trīs gadus. Šī prasība neattiecas uz virsniekiem speciālistiem.

Ja karavīrs ir pabeidzis militārās izglītības kursu, kas nav norādīts likumā, viņa vienības komandieris (priekšnieks) pieprasa, lai īpaša komisija aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā izvērtē karavīra militārās izglītības atbilstību piešķiramai dienesta pakāpei.

Aktīvajā dienestā pieņemtajam vai iesauktajam bijušajam specializētā valsts civildienesta ierēdnim, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, valsts drošības un prokuratūras iestādēs un ārvalsts bruņotajos spēkos dienējušam Latvijas pilsonim pielīdzināšanas kārtībā var piešķirt viņa dokumentāri pierādītajai dienesta (speciālajai) pakāpei līdzīgu un militārajai sagatavotībai atbilstošu karavīra dienesta pakāpi šajā likumā noteiktajā kārtībā, bet ne augstāku par dokumentāri pierādīto pakāpi.

Nacionālo bruņoto spēku komandieris virsniekam dienesta laikā starptautiskajā operācijā, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības militārajā un šo organizāciju dalībvalstu daudznacionālajā štābā var piešķirt tiesības lietot pagaidu dienesta pakāpi, kas ir vienu dienesta pakāpi augstāka par virsniekam piešķirto dienesta pakāpi, lai nodrošinātu virsnieka dienesta pakāpes atbilstību starptautisko operāciju un štābu štatu amatam noteiktajai dienesta pakāpei. Pagaidu dienesta pakāpe nedrīkst būt augstāka par tam amatam atbilstošo dienesta pakāpi, kurā paredzēts iecelt virsnieku šajā pantā noteikto dienesta uzdevumu izpildei.

Pagaidu dienesta pakāpes lietošanas laikā virsnieks likumā noteiktās sociālās un citas garantijas saņem atbilstoši tai dienesta pakāpei, kuru likumā noteiktajā kārtībā viņam piešķīris Valsts prezidents. 

Pagaidu dienesta pakāpes lietošanas tiesību piešķiršanas kārtību, kā arī pagaidu dienesta pakāpes lietošanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.