Kara flotes vēsture

Latvija atrodas Baltijas jūras krastā, tādēļ latviešu tautas likteņi vienmēr bijuši cieši saistīti ar kuģošanu pa jūru. Jau leģendām bagātajā pirmsvēsturiskajā periodā pazīstami kuršu sirotāji un viņu kara laivas. Liela aktivitāte kuģošanā atsākas Kurzemes un Zemgales hercogistes ziedu laikā. Hercogam Jēkabam piederējuši 30-40 kuģi, kuri devās tāljūras ekspedīcijās uz Rietumindiju, Āfriku un Dienvidameriku. 

Bet oficiāli par Kara Flotes dibināšanas dienu pieņēma 1919.gada 10.augustu, kad pie Latvijas armijas Virspavēlnieka štāba tika nodibināta Jūras nodaļa. Brīvības cīņu laikā (1918-1920) īpaši spilgti parādījās nepieciešamība izveidot jaunajai Latvijas valstij pašai savu Kara Floti. Kara darbībā  tika iesaistīti privāti tirdzniecības kuģi, kuteri, tvaikoņi un velkoņi.  

1921.gada 12.jūnijā ūdenī tika nolaists pirmais Latvijas Kara Flotes kuģis VIRSAITIS, kas vēlāk pildīja flagkuģa funkcijas.  Saskaņā ar Tautu Savienības 1920. gada oktobra nosacījumiem, Latvijai tika atļauts izveidot un uzturēt Kara floti. Tomēr valsts finansiālais stāvoklis neļāva turpināt Kara flotes veidošanu. Jūras pārvaldi likvidējot, pie  galvenā štāba priekšnieka tika saglabāts viens sevišķu uzdevumu virsnieks jūras lietās. Šajā amatā iecēla jūras kapteini grāfu Arčibaldu Keizerlingu (admirālis kopš 1927.g.). 

1924. gadā ar Valsts prezidenta pavēli atsevišķās flotes vienības tika pārdēvētas par Jūras krastu aizsardzības eskadru, par kuras komandieri iecēla jūras kapteini A.Keizerlingu. 

1922. gada 1. decembrī pie Aviācijas diviziona izveidoja Jūras aviācijas nodaļu, bet 1923. gadā to atdalīja un pakļāva sevišķu uzdevumu virsniekam jūras lietās pie Galvenā Štāba un vēlāk Krastu aizsardzības eskadras komandierim. 

1926. gadā 1. maijā izveidoja atsevišķu Jūras aviācijas divizionu. 

Kara flote bija dārgākā Latvijas bruņoto spēku vienība, toties tai bija ne tikai valsts aizsardzības, bet arī starptautiska prestiža nozīme. 

1931.gadā admirāli A.Keizerlingu atvaļināja un par komandieri iecēla jūras kapteini Teodoru Spādi. A.Keizerlings nodibināja Latvijas kara floti, bet T.Spāde tajā nostiprināja latvisko garu.

1938.gadā aizsardzības eskadru pārdēvēja par Latvijas Kara floti un 15. jūlijā Kara ministrs ģenerālis J. Balodis tai svinīgi pasniedza flotes karogu ar devīzi: ”Mūs vieno Latvijas svētais vārds”.

Latvijas kara flote sāka veidoties Atbrīvošanās kara laikā, kad kļuva skaidrs, ka valstij ar 496 kilometru garu piekrastes robežu nepieciešami spēki tās aizsardzībai. 

Kara flotes galvenie uzdevumi bija- aizsargāt piekrasti ar mīnām, kustīgu piekrastes artilēriju, zemūdenēm, lidmašīnām, torpēdām un ar viegliem ātršāvēju lielgabaliem bruņotiem nelieliem ātrgaitas kara kuģiem. Latvijas kara flotes bojā eja sākās 1940. gada vasarā pēc Latvijas varmācīgas iekļaušanas PSRS sastāvā. Lielākā daļa Latvijas kara flotes kuģu un zemūdeņu tika iznīcināta vai arī aizgāja bojā Otrā pasaules kara laikā. 

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gadā, domājot par savas valsts drošību un aizsardzību, daudzi patriotiski noskaņoti latviešu izcelsmes bijušās PSRS virsnieki un instruktori uzsāka Latvijas Jūras spēku veidošanu. Līdz 1999.gada 1.jūlijam Jūras spēku sastāvā bija Dienvidu rajons (Liepājā), Centrālais rajons (Rīgā), Krasta apsardzes bataljons (Ventspilī) un Mācību centrs (Liepājā). 

1991. gada 1. oktobrī Liepājas Jūras Koledžā tika izveidots Jūras spēku mācību centrs, kur mācības uzsāka jūras robežsargi. Tas bija pirmais solis atjaunoto Jūras spēku veidošanā, un tā bija pirmā Jūras spēku apakšvienība. 1992. gadā pavasarī Liepājā tika izveidots Jūras spēku divizions, kura sastāvā iekļāva arī Mācību centru. 

Juridiski patstāvīgas struktūras statusu Mācību centrs ieguva 1994. gadā 1. septembrī. Tā galvenais uzdevums Jūras spēku apakšvienību nodrošināšana ar labi sagatavotiem, profesionāliem jūras speciālistiem, tāpēc Mācību centrā notiek Jūras spēku virsnieku un instruktoru kvalifikācijas celšana un personālsastāva svešvalodu apmācība. JS virsnieki kvalifikācijas celšanas kursos apgūst jūras likumdošanu, kuģu taktiku un organizāciju, sakaru sistēmas, kuģu uzbūvi un enerģētiskās sistēmas, kuģu dzīvotspējas jautājumus, aizsardzību no masu iznīcināšanas  ieročiem, kā arī aizsardzības spēku reglamentus, štāba  darba plānošanu un vadību. Obligātā  dienesta karavīri mēneša laikā apgūst nepieciešamās pamatzināšanas dažādās specialitātēs – kuģu mehāniķi motoristi, elektriķi, stūresvīri signālisti, sakarnieki, pavāri, radiolokācijas staciju operatori un komandori. 

Jūras spēku Dienvidu rajons 1992. gada 4. februārī tika izveidots kā Liepājas Jūras spēku divizions. Savā atbildības zonā - no robežas ar Lietuvas Republiku līdz robežai ar Igaunijas Republiku- Dienvidu rajons kontrolēja valsts Ekskluzīvo ekonomisko zonu Baltijas jūrā, kā arī apsargāja teritoriālos ūdeņus. Kopš 1999. gada 1. jūlija šī vienība reorganizēta un uz tās bāzes izveidota Kara kuģu flotile, un Jūras spēku Atbalsta bāze. 

Pēc Liepājas Jūras spēku diviziona izveidošanas, Latvijas Jūras spēkiem tika piešķirti trīs zivju inspekcijas kuģi, kurus piemēroja krasta apsardzības vajadzībām. Vissvarīgākais notikums Jūras spēkos kopš Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas bija karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās flotes kuģa “ Sams” 1992. gadā 11. aprīlī. Turpmāk šī diena tiek uzskatītā par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu. 

Kopš 1992. gada 20. maija panākta regulāra valsts jūras robežas kontrole, kuru veica trīs kuģi. Laika gaitā Latvijas Jūras spēki ieguva arī vairākus citus kuģus no Zviedrijas, Vācijas, Polijas un Norvēģijas. 1995. gada 11. aprīlīsvinīgos apstākļos Latvijas Jūras spēkiem tiek atdots 1940. gadā pazudušais, taču brīnumainā kārtā saglabātais un atrastais Latvijas Kara flotes karogs. 

Nenoliedzami viens no svarīgākajiem ikvienas kara flotes uzdevumiem ir valsts starptautiskā prestiža veidošana un nostiprināšana, tādēļ arī Latvijas Republikas karakuģi vairākkārt draudzības vizītes apmeklējuši ārvalstis un uzņēmuši citi valstu kara kuģus un militāros pārstāvjus Latvijā. Jūras spēku Dienvidu rajona kuģi šajos gados piedalījušies dažādās starptautiskajās mācības (US BALTOPS, “Cooperative Jaguar’’, “Amber Sea’’, “Open Spirit’’, “Cooperative Venture”, “Baltic Challenge” u. c.), kuras notikušas atbilstoši NATO standartiem, turklāt mācības paredzētie uzdevumi izpildīti sekmīgi, tādējādi iemantota militāro speciālistu atzinība. Sevišķi nozīmīgas Latvijas Jūras spēkiem bija mācības”Cooperative Jaguar 98 ”, kurās mācību raķeškuteru grupu komandēja Dienvidu rajona karakuģu diviziona komandieris JS kapteinis Andrejs Zvaigzne. 

Viens no nozīmīgākajiem pasākumiem Baltijas valstu sadarbībā ir apvienotas Igaunijas-Latvijas- Lietuvas kuģu vienības BALTRON izveide 1998. gadā, par kuras pirmo komandieri tika nozīmēts Dienvidu rajona komandieris jūras kapteinis Ilmārs Lešinskis, kurš kopš 1999. gada 17. septembra ir Jūras spēku komandieris. 

1993. gada 12. janvāris uzskatāms par Jūras spēku Centrālā rajona izveides sākumu. 

Sadarbībā ar Zviedrijas krasta apsardzi, 1993. gada februārī Centrālais rajons saņēma pirmo krasta apsardzes kuteri KA-01, kam piešķīra un iesvētīja “Kristapa” vārdu. Vēlāk tika saņemti šā paša krasta apsardzes tipa kuteri KA-06 “Gaisma”, KA-09 “Klints”, KA-07 ”Ausma” un KA-08 “Saule”. Pēc daļējas pārbūves ierindā stājās arī bruņukuteris P-301 jeb KA-05 “Gauja” un reida kuteris KA-10. 

Navigācijas sezonas laikā krasta apsardzes kuģi piedalās vairākās starptautiskās meklēšanas un glābšanas mācībās Rīgas līcī un Baltijas jūrā. Katru vasaru sadarbībā ar Vācijas kara floti krasta apsardzes kuģi piedalās mīnu meklēšanas un iznīcināšanas operācijās Rīgas līcī, veicot patrulēšanu un operācijas norises vietas apsardzi. 1999.gadā uz Centrālā rajona bāzes izveidota Krasta apsardzes kuģu flotile, kura pilda Valsts Krasta apsardzes funkcijas.

1992. gada februārī Ventspils rajona Tārgales pagasta Miķeļtorņa ciemā izveidoja pirmo reālo karaspēka daļu, bet 18. aprīlī mastā uzvijās pirmais Latvijas Republikas robežapsardzības karaspēka karogs. Tā bija pirmā Latvijas robežsargu vienība Kurzemē, kas jau reāli veica robežapsardzības dienestu. Augustā un septembrī tika izveidoti posteņi Rojā, Kolkā, Miķeļtornī, Jaunciemā, Ovišos, Staldzenē, Ozoliņos, Užavā, Silmalās un Labragā, kas izveidoja 7. Robežsardzes bataljonu, kurš bija Aizsardzības (bruņoto) spēku sastāvdaļa. 

1992.gada februārī Kurzemes piekrastē izveidotais 7. Ventspils robežsardzes bataljons tika iekļauts Jūras spēku sastāvā 1993. gadā. Gada beigās to pārformēja un izveidoja Krasta apsardzes bataljonu. Kopš reorganizācijas 1999.gada 1. jūlijā, šī vienība pārveidota par Radiotehnisko bataljonu, kurš nodrošina Jūras novērošanas sistēmas un Jūras spēku komandvadības sistēmas funkcionēšanu.