Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri izplata kopīgu paziņojumu, reaģējot uz pēdējo dienu dronu incidentiem Baltijas gaisa telpā.
“Mēs, Latvija, Igaunija un Lietuva, speram apņēmīgus soļus, kā prioritāti izvirzot pretgaisa aizsardzības attīstību. Tomēr nesenie incidenti, ko veicinājis Krievijas īstenotais karš Ukrainā, apliecina nepieciešamību turpināt stiprināt daudzslāņainu pretgaisa aizsardzību.
Šonedēļ vairāki ārvalstu bezpilota lidaparāti ir šķērsojuši NATO gaisa telpu Baltijas valstīs, skarot mūsu teritoriju. Par laimi, neviens civiliedzīvotājs nav cietis, un arī infrastruktūrai nodarītie bojājumi ir minimāli. Mēs augstu vērtējam sabiedroto profesionalitāti NATO Baltijas Gaisa telpas patrulēšanas misijas ietvaros, palīdzot nodrošināt Baltijas valstu gaisa telpas aizsardzību.
Kamēr notiek izmeklēšana, lai noskaidrotu svarīgākās detaļas un incidentu apstākļus, mēs paliekam nelokāmi savā atbalstā Ukrainas aizsardzības operācijām pret Krieviju un Ukrainas likumīgajām tiesībām uz pašaizsardzību.
Pēdējo dienu incidenti apliecina nepieciešamību turpināt uzlabot mūsu gatavību un ieguldīt aizsardzības spējās. Baltijas valstis jau šobrīd aizsardzībā iegulda vismaz 5% no iekšzemes kopprodukta, par prioritāti izvirzot pretgaisa aizsardzības spējas, dronu un pret-dronu sistēmas, kā arī akustisko sensoru attīstību.
Augstu vērtējam veiksmīgo informācijas apmaiņu starp visām iesaistītajām pusēm, un mēs turpinām savstarpējo koordināciju visaugstākajā līmenī.
Lai gan NATO īstenotā misija “Austrumu Sardze” ir skaidri apliecinājusi savu nozīmīgumu, alianses centieni stiprināt pretgaisa aizsardzību, tostarp pretdarboties droniem, ir jāpaātrina. Sabiedrotajiem steidzami jāstiprina spējas, kas nepieciešamas efektīvai dronu identificēšanai un pārtveršanai. Pašreizējā NATO lidaparātu un pretgaisa aizsardzības sistēmu klātbūtne Baltijas valstīs ir jāsaglabā esošajā līmenī un jāpastiprina, lai novērstu visa veida apdraudējumu gaisā, tostarp bezpilota lidaparātu pārkāpumus.
Šie incidenti apliecina, ka būtisks ir Baltijas valstu pieteikums Eiropas Kopējo interešu aizsardzības projektu finansējumam. Mēs uzsveram nepieciešamību būtiski palielināt un ilgtermiņā iezīmēt Eiropas Savienības aizsardzības finansējumu, tostarp tās austrumu robežas stiprināšanai, izmantojot tādas iniciatīvas kā “Eastern Flank Watch” un Eiropas dronu un pretdronu spēju projektu,” uzsver Baltijas valstu aizsardzības ministri.
Informāciju sagatavoja:
AM Militāri publisko attiecību departamenta
Preses nodaļa
Tālrunis: 67335067
E-pasts: prese@mod.gov.lv