Latvijas armija savas pastāvēšanas laikā
Līdz 1920.gada 20.maijam pastāvēja kājnieku un artilērijas karaskolas, bet līdz ar 1920.gada 28.augustu stājoties spēkā Apsardzības ministra pavēlei tika izveidota viena - Apvienotā karaskola, kas sevī ietvēra kājnieku, artilērijas, jātnieku un indženieru nodaļas. Darbību šī apvienotā karaskola uzsāka tikai 1920.gada 15.oktobrī.
1920. gada 16. decembrī armijas virspavēlnieks izdeva noteikumus par virsdienestu. Pateicoties šiem noteikumiem, bija iespējams labākos instruktorus pēc obligātā dienesta nokalpošanas atstāt virsdienestā, kas ievērojami atviegloja armijas apmācības darbu.
1921.gada vasarā pirmo reizi notika šaušanas vingrinājumi ar šautenēm, izmantojot kaujas patronas. Katram kareivim bija atļauts pavisam šaušanas vingrinājuma laikā izlietot 30 patronas.
1922.gada sākumā pirmo reizi notika šaušanas vingrinājumi ar patšautenēm un ložmetējiem izmantojot kaujas patronas. Šaušanas laikā tika izmantotas 1921.gadā izdotā "Ložmetēju šaušanas reglamenta" vingrinājumu tabulas.Šaušanas rezultāti tika vērtēti pēc trāpījumu skaita mērķī.
Lai pēc iespējas vairāk piesaistītu karavīru interesi šaušanai un motivētu censties sasniegt pēc iespējas labākus rezultātus, ik gadu karaspēku daļās tika rīkotas sacensības. Karavīrus kas izpildīja sacensību noteikumus un uzstādija vislabākos rezultātus apbalvoja ar īpašām akselbantēm, naudas un citām balvām.
Ar 1922.gadu Galvenais štābs sāka piesūtīt jaunkareivju apmācības programmas, vienādas visām karaspēka daļām, bet ar 1923. gadu jaunkareivjus karaspēka daļās sāka iedalīt noteiktos termiņos. Tā kā sekmīgai apmācībai paredzētais instruktoru skaits karaspēka daļās nebija pietiekošs, tad dažus mēnešus pirms jaunkareivju iesaukšanas karaspēka daļas izdalīja labākos no veckareivjiem, kurus sagatavoja par jaunkareivju apmācītājiem vai nu instruktoru rotās, vai specialās komandās. Jaunkareivju apmācības laiku noslēdzot, jaunkareivji deva valstij svinīgo solījumu, un tos pārdēvēja par kareivjiem. Līdzīga kārtība pastāv vēl šodien. Pirmā svinīgā solījuma došana notika 1922. gada 24. janvārī, kad solījumu deva ne vien jaunkareivji, bet arī visi karaspēka daļu virsnieki, instruktori un kareivji, kas līdz šai dienai bija uzņemti armijā.
1922.gada 24.janvārī pirmo reizi visi karaspēka daļu virsnieki, instruktori un kareivji, kā arī jaunkareivji deva valstij svinīgo solījumu, pēc kura došanas viņi tika pārdēvēti par kareivjiem.
1923.gadā nolēma, ka obligātajā dienstā iesauktie augstskolu un vidusskolu absolventi ir sagatavojami par virsnieku vietniekiem.
Pirmais kājnieku virsnieku vietnieku sagatavošanas kurss bija 1924. -1925.gada ziemas periodā.
1923.gada 17.jūlijā pieņēma karaklausības likumu. Šis likums regulē pilsoņu pienākumus un tiesības valsts aizsardzībā. Obligātā aktīvā kara dienesta ilgums ir 12 — 15 mēneši, bet kara ministram ir tiesības pagarināt to vēl par 6 mēnešiem. Pēc obligātā aktīvā kara dienesta izpildīšanas pilsoņi vēl 3 gadus atrodas kara ministra rīcībā, sastādot līdz turpmākam rīkojumam atvaļināto karavīru kategoriju.
1925.gadā šaušanas līdzekļu daudzums bija palielinājies gan skaita, gan dažādības ziņā, vingrinājumiem paredzēto patronu skaits pieauga. Daudz nopietnāk tika apmācīti karavīri ieroču teorijai, šaušanas teorijai. Daudz nopetnāk pievērsās pievērsās karavīru individuālajām iemaņām, tādām kā maskēšanās, taktika.
Tika ieviesti jauni šaušanas vingrinājumi, dažadojies arī bija mērķu figūriņu klāsts. Tika samazināti šaušanas attālumi, ņemot vērā ieroču neefektivitāti lielajās distancēs, bet samazinoties attālumiem līdz mērķim šaušanas vingrinājumi kļuva grūtāki izplidījuma ziņā. Auga arī prasības šaušanas sacensībās.
1925. gadā stājās spēkā "Kājnieku apmācības reglaments". Tai pašā laikā atcēla visus līdz tam kājnieku apmācībai izdotos priekšrakstus. 1925. gada "Kājnieku apmācības reglaments" saturēja kājnieku apmācības pamatnoteikumus.
1932.gadā tika izdoti jauni "Noteikumi virsnieku mācībām, karaspēlēm un manevriem", kas paredzēja virsnieku apmācību ne tikai karaspēka daļās, bet arī Armijas un divīziju štābos, kā arī pie dienestu priekšniekiem.
1936.gadā izdeva "Kaujas un lauka dienesta reglamentu".
1937.gadā izdeva "Kājnieku apmācības reglamentu".
1939.gadā izdeva "Šaušanas apmācības reglamentu".