Veselības aprūpe un atbalsts
Karavīriem un zemessargiem ir tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi.
Apmaksātās veselības aprūpes saņemšanas nosacījumus, apmaksājamo pakalpojumu veidus un apmaksas kārtību, kā arī veselības aprūpes pakalpojumus un neapmaksājamos izdevumus nosaka Ministru kabinets.
Izdevumus par minētajiem veselības aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem sedz Aizsardzības ministrija no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kas tai piešķirti saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam.
Izdevumus par veselības aprūpes pakalpojumiem sedz, ja tos ir saskaņojis un apstiprinājis Nacionālo bruņoto spēku vienības vai Zemessardzes vienības ārsts vai ārsta palīgs. Izdevumu pamatotību ārsts vai ārsta palīgs izvērtē pēc medicīniskajā dokumentācijā norādītās medicīniskās informācijas atbilstības maksājuma dokumentā norādītajam ārstniecības vai farmaceitiskajam pakalpojumam. Savukārt izdevumus par sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem sedz, ja Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks triju mēnešu laikā pēc karavīra atgriešanās no starptautiskās operācijas izdevis rīkojumu par viņa nosūtīšanu apmaksātu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai un karavīrs šos pakalpojumus ir izmantojis.
Karavīram izdevumus par veselības aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem sedz, ja tie saņemti:
1. saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādes ārstniecības personas nosūtījumu. 2. saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku līgumiestādes ārsta nosūtījumu, ja nav iespējams saņemt šo noteikumu 1. apakšpunktā minēto nosūtījumu; 3. saskaņā ar citas ārstniecības iestādes ārsta nosūtījumu, ja nav iespējams saņemt šo noteikumu 1.un 2. apakšpunktā minēto nosūtījumu. Ja karavīrs veselības aprūpes iestādei par viņam sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem ir samaksājis no personiskajiem līdzekļiem saskaņā ar šo punktu, Nacionālie bruņotie spēki viņam kompensē šos izdevumus. Lai saņemtu kompensāciju par samaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, karavīrs iesniedz Nacionālo bruņoto spēku komandierim iesniegumu par izdevumu atlīdzināšanu, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu un to samaksu apliecinošus veselības aprūpes iestādes (ārsta) izsniegtus dokumentus. Karavīrs iesniedz iesniegumu triju mēnešu laikā pēc izdevumus apliecinošu dokumentu izsniegšanas.
Karavīram apmaksā izdevumus par šādiem veselības aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem:
1. ambulatori un stacionāri sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi, kurus veselības aprūpes iestādei neapmaksā Nacionālais veselības dienests; 2. pacienta iemaksas un līdzmaksājumi par veselības aprūpes pakalpojumiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes finansēšanu; 3. farmaceitiskie pakalpojumi (medikamentu, medicīnisko ierīču un slimnieka kopšanai nepieciešamo preču iegāde); 4. medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi, pamatojoties uz Nacionālo bruņoto spēku Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas lēmumu un ņemot vērā ārstējošā ārsta rekomendācijas; 5. medicīniskās pārbaudes (ekspertīzes) laikā veselības aprūpes iestādē sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi; 6. visu veidu laboratoriskie un diagnostiskie izmeklējumi saskaņā ar medicīniskajām indikācijām; 7. fizikālās medicīnas un lāzerterapijas medicīniskie pakalpojumi; 8. zobu higiēnista sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi, zobu labošana un ekstrakcija; 9. sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, izmantojot ārstniecību (pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas). Nacionālo bruņoto spēku komandieris var noteikt apmaksājamo izdevumu limitu par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.
Karavīram neapmaksā izdevumus par šādiem veselības aprūpes pakalpojumiem:
1. zobu protezēšana, ja tā nav saistīta ar traumu, kas gūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus; 2. ortodontijas pakalpojumi; 3. kosmetoloģijas pakalpojumi un plastiskās operācijas, ja to nepieciešamība nav saistīta ar dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, gūtajām traumām, ievainojumiem un slimībām vai to sekām; 4. ekstremitāšu protezēšana, ja tā nav saistīta ar traumu, kas gūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus; 5. seksuāli transmisīvo slimību diagnosticēšana un ārstēšana; 6. neauglības ārstēšana, ģimenes plānošana, kontracepcija, mākslīgā apaugļošana un ar to saistītā medikamentu iegāde; 7. ģenētiskie izmeklējumi; 8. homeopātiskās konsultācijas un ārstēšana; 9. ārstēšana, izmantojot netradicionālās ārstēšanas metodes; 10. anonīmie veselības aprūpes pakalpojumi un profilaktiskie pasākumi; 11. ārstēšana, ja tā ir bijusi nepieciešama sakarā ar karavīra prettiesiskas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma sekām; 12. medicīniskā palīdzība ārvalstīs, ja tā saņemta pēc paša karavīra iniciatīvas; 13. grūtniecības pārtraukšanas operācija, ja tās nepieciešamība nav saistīta ar dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, gūtajām traumām, ievainojumiem un slimībām vai to sekām; 14. maksas dzemdību palīdzība; 15. orgānu vai audu transplantācija, ja tā nav saistīta ar dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, gūtajām traumām, ievainojumiem un slimībām vai to sekām; 16. pakalpojumi, kuri saņemti šādu iemeslu dēļ: 16.1. alkoholisko, toksisko, narkotisko, psihotropo vai citu kaitīgo vielu vai to produktu lietošana; 16.2. pašnāvības mēģinājums, ko apstiprina tiesībaizsardzības iestāde; 16.3. ceļu satiksmes negadījums, kas noticis karavīra vainas dēļ laikā, kad karavīrs nav pildījis dienesta pienākumus; 17. paaugstināts apkalpošanas līmenis un individuāla aprūpe, ja tas nav nepieciešams veselības stāvokļa dēļ. Ja karavīrs lūdz kompensēt izdevumus par tādiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kas netiek apmaksāti, viņu par to informē rakstiski un atdod iesniegtos dokumentus. Zemessargam minētos nosacījumus piemēro, ja veselības bojājumi gūti, pildot Zemessardzes uzdevumus vai piedaloties apmācībā.