Eiropas Savienības Kaujas grupa (EUBG)

ES Kaujas grupas tika izveidotas 2004.gadā, kad ES Militārā komiteja apstiprināja Eiropas Savienības Kaujas grupu koncepciju. Tā paredz izveidot daudznacionālās kaujas vienības ar atbalsta elementiem, kuras būtu spējīgas desmit dienu laikā uzsākt militāro operāciju, kā arī uzturēt sevi vismaz 30 dienas bez papildu apgādes, bet līdz 120 dienām - ar papildu apgādi. Katra kaujas grupa sastāv aptuveni no 1500 karavīriem - bataljona lieluma vienības ar kaujas atbalsta vienībām, vadības un atbalsta dienestiem. Tā ir minimāli nepieciešamā kaujas vienība, kas spējīga patstāvīgi darboties operācijas rajonā. ES Kaujas grupas pilnu kaujas gatavību sasniedza 2007.gada sākumā.

To galvenais uzdevums ir sniegt palīdzību ES dalībvalstīm un citām valstīm, kas lūdz palīdzību, un kurās izraisās krīze, kuru nav iespējams atrisināt diplomātiskā ceļā, vai arī, ja izceļas ārēji vai iekšēji militāri draudi, nemieri un konflikti.

Eiropas Savienības Padomes lēmumu par kaujas grupas iesaisti militārās palīdzības sniegšanā pieņem saskaņā ar ES Padomes izstrādāto krīzes vadības koncepciju piecu dienu laikā. Pēc lēmuma pieņemšanas kaujas grupai jāizbrauc uz operācijas rajonu piecu līdz desmit dienu laikā.

Latvija paziņoja par nodomu iesaistīties ES Kaujas grupu veidošanā 2004.gada 22.novembrī, kad notika pirmā militāro spēju pieteikšanas konference.

2006.gada 13.novembrī parakstīja saprašanās memorandu par pamata noteikumiem ES Kaujas grupai, kuru veidoja ātrās reaģēšanas vienības no Vācijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas (vadošā valsts) un Slovākijas. Saprašanās memorands noteica kaujas grupas darbības pamatprincipus, vadību un kontroli, nodrošinājuma jautājumus, struktūru, apmācību un citus jautājumus, tādējādi nodrošinot kaujas grupas gatavību iesaistīties ES militārajā operācijā no 2010.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam.

Latvija tika iekļauta daudznacionālajā Militārās policijas rotā, kuru vadīja Polijas bruņoto spēku Militārā policija. Bez Militārās policijas vada 2010.gada pirmajā pusgadā ES Kaujas grupā piedalījās arī Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas vienība un Nacionālā atbalsta grupa, kā arī štāba personāls.

2013.gada otrajā pusgadā ES Kaujas grupā dežurēja Zemessardzes kājnieku rota un štāba personāls. Tā bija pirmā reize, kad zemessargi piedalījās ES Kaujas grupas dežūrā, un tas kalpoja par nozīmīgu zemessargu spēju apliecinājumu un attīstības iezīmi, tādējādi ceļot Zemessardzes profesionalitāti.

2015.gada pirmajā pusgadā Latvijas karavīri veica kaujas dežūru Zviedrijas vadītajā ES Kaujas grupā, dienesta pienākumus pildot ātrās reaģēšanas vienībā.  Latviju šajā kaujas grupā pārstāvēja aptuveni 160 karavīru – kājnieku rota ar kaujas atbalsta elementiem un štāba personālsastāvs. Zviedrijas vadītajā Kaujas grupā dienēja Zviedrijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Norvēģijas, Somijas un Īrijas karavīri, veidojot 2400 karavīru lielu militāro formējumu.

Savukārt 2016.gada otrajā pusgadā Latvija ar aptuveni 103 karavīru un zemessargu lielu kontingentu dežūrēs Lielbritānijas vadītājā ES kaujas grupā kopā ar karavīriem no Lielbritānijas, Somijas, Īrijas, Lietuvas un Zviedrijas. Latvijas kontingents 2016.gada dežūrai tiek gatavots uz 1.Zemessardzes novada vienību bāzes.

Latvijas dalība Eiropas Savienības kaujas grupā

* - Notiek zemessargu apmācība darbība nodaļas un vada sastāvā, kas noslēgsies ar mācībām Lielbritānijā