Rezerves karavīru mācības 2016

2016.gada 17.novembrī Jūras spēku flotilē noslēdzās rezerves karavīru mācības, vienlaikus noslēdzot arī augustā sākto bruņoto spēku 2016.gada rezerves karavīru mācību ciklu. Uz mācībām ieradās un sekmīgi pabeidza 168 rezerves karavīri. Kopā uz šogad plānotajām rezerves karavīru mācībām vienības pieprasīja 399 rezerves karavīrus.

Vasaras un rudens mācību ciklā rezerves karavīri piedalījās 12 dažādās mācībās, un lielākoties tās bija iekļautas regulāro spēku un Zemessardzes vienību plānotajās mācībās, tajā skaitā arī starptautiskajās sauszemes spēku mācībās “Sudraba Bulta”, Jūras spēku flotiles mācībās “Flotex” un citās mācībās, kas vienlaikus bija daļa no četru gadu cikla mācībām, lai sagatavotos tā noslēdzošajām mācībām “Namejs 18”, kas notiks 2018.gadā. Šajās mācībās piedalīsies arī rezerves karavīri.

Uz mācībām aicināja tos rezerves karavīrus, kuri atbilda tām Apvienotā štāba pieprasītajām specialitātēm, kuras nepieciešamas vairāku bruņoto spēku vienību personālsastāva komplektēšanai.

Sešus mēnešus pirms mācībām bruņotie spēki izsūtīja pavēstes par rezerves karavīru iesaukšanu uz plānotajām mācībām, paredzot, ka mācībās, ņemot vērā  gan attaisnojošos, gan neattaisnojošos neierašanās iemeslus, varētu piedalīties aptuveni trešā daļa no pavēstes saņēmušajiem rezerves karavīriem.

Informāciju ziņu aktualizēšanai par reģistrētajiem rezerves karavīriem ieguva no ārstniecības iestādēm, kā arī no Iedzīvotāju reģistra, invaliditātes informatīvās sistēmas un Sodu reģistra.

No 966 ierakstītā vēstulē izsūtītajām pavēstēm adresātu nesasniedza un tika atgrieztas 285 pavēstes, bet vēl 102 rezerves karavīri nesniedza nekādu atbildi. 

Paziņošanas likums nosaka, ka fiziskajai personai dokumentu paziņo uz deklarētās dzīvesvietas adresi vai deklarācijā norādīto papildu adresi, kā arī to, ka adresātam ir pienākums būt sasniedzamam norādītajā adresē, bet Dzīvesvietas deklarēšanas likumā noteikts, ka dzīvesvietas maiņas gadījumā attiecīgās personas pienākums ir mēneša laikā, kopš tā pastāvīgi dzīvo jaunajā dzīvesvietā, deklarēt to dzīvesvietas deklarēšanas iestādē. Savukārt Iedzīvotāju reģistra likums nosaka, ja persona, kurai ir Latvijas valstiskā piederība, uzturas ārpus Latvijas ilgāk par sešiem mēnešiem, tās pienākums ir paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei  savas dzīvesvietas adresi ārvalstīs.

Rezerves karavīriem jāinformē rezerves uzskaites struktūrvienību par plānoto izbraukšanu no valsts uz laiku, kas ir ilgāks par sešiem mēnešiem, mēnesi pirms došanās uz ārvalstīm. Minēto informāciju rezerves karavīrs iesniedz personīgi, ierodoties rezerves uzskaites struktūrvienībā, vai nosūta vēstuli pa pastu vai faksu. Informāciju var nosūtīt, izmantojot arī elektronisko pastu. Savukārt, stājoties spēkā Oficiālās elektroniskās adreses likumam, rezerves uzskaites un mobilizācijas sistēmas saziņas uzlabošanas nolūkā, no 2018.gada 1.jūnija elektroniskās adreses izveide un lietošana dokumentu saņemšanai un nosūtīšanai rezerves karavīriem būs obligāta.

579 rezerves karavīri informēja par pavēstes saņemšanu. Savukārt 177 no viņiem norādīja arī attaisnojošus iemeslus, lai nepiedalītos rezerves karavīru mācībās. 
308 rezerves karavīri ieradās uz medicīnisko komisiju, kura par nederīgiem dalībai mācībās veselības stāvokļa dēļ atzina 110 rezerves karavīrus. 

Rezerves karavīru uz kārtējām vai pārbaudes mācībām neiesauc veselības stāvokļa dēļ vai ja viņš ir apgādājamu ģimenes locekļu vienīgais apgādnieks vai viņa apgādībā ir ne mazāk kā divi pirmsskolas vecuma bērni. Uz rezerves karavīru mācībām neiesauc arī rezerves karavīru, kurš dienē Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Tāpat neiesauc arī to rezerves karavīru, kurš ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ir sodīts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.

Rezerves karavīri ir karavīri, kas atvaļināti no profesionālā dienesta Latvijas bruņotajos spēkos un nav noņemti no militārā dienesta uzskaites, kā arī zemessargi pēc līguma par dienestu Zemessardzē izbeigšanas, ja viņi nav sasnieguši maksimālo vecumu dienestam bruņoto spēku rezervē.

Rezerves karavīru var iesaukt uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām Nacionālo bruņoto spēku vienībās. To laikā rezerves karavīrs pilda aktīvo dienestu, viņam ir karavīra statuss, un mācību laiks tiek ieskaitīts viņa izdienas stāžā.

Pērn oktobrī notikušās rezerves karavīru mācības, uz kurām ieradās 59 rezerves karavīri, bija sākums plānveida bruņoto spēku rezervē esošo karavīru militāro prasmju un iemaņu atjaunošanai, lai līdz 2018.gadam apmācītu aptuveni 3000 rezerves karavīru. Šobrīd bruņoto spēku uzskaitē ir aptuveni 7000 rezerves karavīru.

Lai palielinātu apmācītu rezerves karavīru skaitu, Aizsardzības ministrija ir iesniegusi likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā”, paredzot dot iespēju Latvijas pilsoņiem – rezervistiem - brīvprātīgi pieteikties rezerves karavīru apmācībām.

Rezervists ir Latvijas pilsonis, kas sasniedzis 18 gadu vecumu un ir derīgs militārajam dienestam, un tikai mobilizācijas gadījumā var tikt iesaukts aktīvajā dienestā. Rezervistam nav iepriekšējās militārās pieredzes, vai nu viņš ir dienējis tikai obligātajā militārajā dienestā.

Likumprojekts paredz, ka rezervists sev vēlamā laikā varēs pieteikties apgūt noteiktu apmācības kursu.  Pēc šī kursa sekmīgas pabeigšanas viņu ieskaitīs rezervē rezerves karavīra statusā un iecels attiecīgās vienības rezerves karavīra amatā. Kursa ilgums ir plānots 192 stundas jeb 24 dienas.

Nacionālo bruņotos spēkus veido regulārie spēki, Zemessardze un bruņoto spēku rezerve. Bruņoto spēku rezervi veido rezerves karavīri un rezervisti.