Valsts aizsardzības dienests | Nacionālie bruņotie spēki

Valsts aizsardzības dienests

Valsts aizsardzības dienests

Valsts aizsardzības dienests

Aizsardzības ministrija ir sākusi darbu Valsts aizsardzības dienesta pakāpeniskai ieviešanai Latvijā.

Tā ieviešanai Saeimā un Ministru kabinetā vēl jāpieņem nepieciešamie normatīvie akti. 

Lūdzam ņemt vērā, ka zemāk norādītā informācija ir tikai plānotā, kas, pieņemot normatīvos aktus, vēl var mainīties!

Vispārēja informācija

Likums piemērojams pilsoņiem, kuri dzimuši pēc 2004. gada 1. janvāra.

Valsts aizsardzības dienesta likums (projekts)

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1. pants.
Šā likuma mērķis ir nodrošināt Latvijas pilsoņu (turpmāk - pilsoņi) sagatavošanu valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai, kā arī stiprināt valsts un sabiedrības noturību un reaģēšanas spējas kā daļu no visaptverošas valsts aizsardzības, lai nodrošinātu valsts un iedzīvotāju aizsardzību no ārējā iebrukuma.
 
2. pants.
(1) Visiem pilsoņiem — vīriešiem — šajā likumā noteiktajā kārtībā jāpilda valsts aizsardzības dienests. Valsts aizsardzības dienests ir aktīvais dienests, kuru pilsonis pilda valsts aizsardzības dienesta karavīra statusā Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienībā vai Zemessardzē vai, apgūstot augstskolu studentiem, kapelānu dienestam  vai ārstniecības personām paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu, ievērojot Nacionālo bruņoto spēku noteiktās prioritātes. Valsts aizsardzības dienesta izpildei primāri ņem vērā Nacionālo bruņoto spēku noteikto uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva nodrošināšanu.
(2) Valsts aizsardzības dienestam pakļautajiem pilsoņiem aktīvo dienestu var aizstāt ar valsts civilo dienestu speciālā likumā noteiktajā kārtībā.
(3) Brīvprātīgi valsts aizsardzības dienestu var pildīt arī sievietes — Latvijas pilsones.
 
3. pants.
(1) Valsts aizsardzības dienestu pilda:
1) 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā (turpmāk – Nacionālo bruņoto spēku vienība);
2) ne mazāk kā piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katrā gadā;
3) apgūstot augstskolu studentiem paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu;
4) apgūstot kapelānu dienestam paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu, kurai var pieteikties noteikto reliģisko organizāciju ordinēti garīdznieki un citi pilsoņi, kuri mācās šo reliģisko organizāciju garīgā personāla mācību iestādēs;
 
5) apgūstot ārstniecības personām paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu.
(2)Ministru kabinets nosaka šā panta pirmajā daļā minētās apmācības apgūšanas kārtību, kā arī šā panta pirmās daļas 3., 4. un 5.punktā minētās apmācības termiņus.

4. pants.
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Aizsardzības ministrija veic valsts aizsardzības dienestam pakļauto pilsoņu uzskaiti, reģistrāciju un iesaukšanu.

5. pants.
Aizsardzības ministrijas reģistrētos pilsoņus līdz iesaukšanai valsts aizsardzības dienestā sauc par iesaucamajiem, bet pilsoņus, kuri dien valsts aizsardzības dienestā — par valsts aizsardzības dienesta karavīriem.
 
6. pants.
Uzsākot valsts aizsardzības dienestu, valsts aizsardzības dienesta karavīrs, ievērojot Militārā dienesta likuma 4. pantu, dod karavīra zvērestu.
 
7. pants.
Valsts aizsardzības dienesta karavīriem piešķir militārā dienesta pakāpes Militārā dienesta likumā noteiktajā kārtībā.
 
II nodaļa
Pilsoņu uzskaite, reģistrācija un iesaukšana valsts aizsardzības dienestā

8. pants.
Aizsardzības ministrs nosaka valsts aizsardzības dienestā iesaucamo skaitu, izdodot pavēli par iesaukšanu.

9. pants.
(1) Aizsardzības ministrijai tiek nodrošināta bezmaksas tiešsaistes piekļuve Fizisko personu reģistram, Sodu reģistram, Invaliditātes informatīvai sistēmai, Valsts izglītības informācijas sistēmai un Latvijas Republikas E-veselības sistēmai informācijas iegūšanai par iesaucamo, lai izvērtētu tā atbilstību valsts aizsardzības dienestam.
(2) Aizsardzības ministrija no šā panta pirmajā daļā minētajiem reģistriem par iesaucamo iegūst šādus datus:
1) no Fizisko personu reģistra – vārds, uzvārds, personas kods (arī iepriekšējais personas kods), dzimums, statuss Fizisko personu reģistrā (aktīvs/pasīvs), valstiskā piederība un tās veids, informācija par aizbildnībā esošiem bērniem, deklarētā, reģistrētā vai norādītā dzīvesvietas adrese;
2) no Sodu reģistra – šā likuma 14.panta pirmās daļas 2. un 3.punktā un otrās daļas 2.un 3.punktā minētā informācija;
3) no Valsts izglītības informācijas sistēmas – informāciju par iegūto vai iegūstamo izglītību šā likuma 14.panta otrās daļas 1. punktā minētā kritērija izvērtēšanai;
4) no Invaliditātes informatīvās sistēmas –  informācija, kas raksturos personas veselības stāvokli;
5) no Latvijas Republikas E-veselības sistēmas - informāciju, kas raksturos personas veselības stāvokli;
6) no noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra – informācija, kas raksturos personas veselības stāvokli.
(3) Ministru kabinets nosaka šā likumā noteiktās informācijas par iesaucamo saņemšanas, aktualizēšanas un glabāšanas kārtību.

10.pants.
(1) Valsts aizsardzības dienestā iesauc vīriešus no 18 gadu vecuma līdz 27 gadu vecumam.
(2) Valsts aizsardzības dienestu brīvprātīgi var uzsākt vīrieši un sievietes no 18 gadu vecuma līdz 27 gadu vecumam.
 
11. pants.
(1) Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pieņem lēmumu par iesaucamā veselības stāvokļa atbilstību valsts aizsardzības dienestam. Ministru kabinets nosaka iesaucamo veselības stāvokļa pārbaudes prasības un kārtību.
(2) Ministru kabinets nosaka kārtību kādā Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem veic iesaucamo profesionāli psiholoģisko testēšanu un izvērtē viņu kopējo atbilstību valsts aizsardzības dienestam
(3) Ministru kabinets nosaka kārtību un termiņus, kādā Aizsardzības ministrija var veikt atkārtotu izvērtēšanu veselības stāvokļa atbilstībai valsts aizsardzības dienestam gadījumos, kad iesaucamais ir atzīts par nederīgu šim dienesta veidam pārejošu veselības traucējumu dēļ.

12. pants.
(1) Aizsardzības ministrija pēc tam, kad ir izvērtēta iesaucamā atbilstība valsts aizsardzības dienestam vai izskatīts iesaucamā pieteikums valsts civilā dienesta pildīšanai, attiecībā uz katru iesaucamo pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
1) iesaukt valsts aizsardzības dienestā, norādot dienesta pildīšanas vietu un ierašanās laiku dienesta uzsākšanai;
2) atlikt iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā, norādot iemeslu saskaņā ar šā likuma 14. panta otro daļu, kā arī termiņu, uz kādu tiek atlikta iesaukšana valsts aizsardzības dienestā;
3) neiesaukt valsts aizsardzības dienestā, noņemot no valsts aizsardzības dienesta uzskaites, ja iesaucamais neatbilst valsts aizsardzības dienestam noteiktajām prasībām.
(2) Ja ir saņemts iesaucamā pieteikums valsts civilā dienesta pildīšanai, Aizsardzības ministrija to nosūta šā likuma 17. pantā minētajai kontroles komisijai lēmuma pieņemšanai.
(3) Ja ir saņemts šā likumā 17.pantā minētais kontroles komisijas lēmums par valsts aizsardzības dienesta aizstāšanu iesaucamajam ar valsts civilo dienestu, lēmumu par iesaucamā norīkošanu valsts civilā dienesta pildīšanai, dienesta pildīšanas vietu, ilgumu un ierašanās laiku dienesta uzsākšanai pieņem saskaņā ar speciālo likumu. Ja kontroles komisija iesaucamā pieteikumu valsts civilā dienesta pildīšanai noraidījusi, tad Aizsardzības ministrija pieņem vienu no šā panta pirmajā daļā norādītajiem lēmumiem un paziņo to iesaucamajam.
 
13.pants.
(1) Šā likuma 12. panta pirmajā daļā minēto lēmumu iesaucamais var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā šā likuma 17. pantā minētajai kontroles komisijai. Kontroles komisijas lēmumu iesaucamais var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(2) Kontroles komisijas lēmumu par valsts aizsardzības dienesta aizstāšanu ar valsts civilo dienestu iesaucamais var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

14. pants.
(1) Lēmumu par neiesaukšanu valsts aizsardzības dienestā pieņem attiecībā uz:
1) pilsoni, kura veselības stāvoklis neatbilst valsts aizsardzības dienestam noteiktajām prasībām;
2) pilsoni, kurš ir sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
3) pilsoni, kurš par šīs daļas 2. punktā minētu noziedzīgu nodarījumu notiesāts, atbrīvojot no soda, vai kriminālprocess pret viņu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;
4) pilsoni, kuram ir arī kādas citas valsts pilsonība (pavalstniecība) un kurš ir dienējis ārvalstu militārajā dienestā vai pildījis valsts civilo (alternatīvo) dienestu;
5) profesionālā dienesta karavīru, kurš profesionālajā dienestā nepārtraukti nodienējis ne mazāk kā trīs gadus;
6) Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas absolventu;
7) Latvijas Republikas iekšlietu sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes, kā arī valsts drošības iestādes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi, kura minētajās iestādēs nepārtraukti nodienējusi ne mazāk kā trīs gadus.
(2) Lēmumu par iesaukšanas atlikšanu valsts aizsardzības dienestā pieņem attiecībā uz:
 1) pilsoni, kurš iegūst vispārējo izglītību, kā arī pilsoni, kurš iegūst profesionālo pamatizglītību, arodizglītību, profesionālo vidējo izglītību pēc pamatizglītības ieguves vai mācās profesionālās tālākizglītības programmā pirmās profesionālās kvalifikācijas ieguvei;
2) pilsoni, kurš kriminālprocesā ir atzīts par aizdomās turēto vai apsūdzēto;
3)pilsoni, kurš ir sodīts par noziedzīgu nodarījumu, izņemot šī panta pirmās daļas 2. punktā minēto noziedzīgo nodarījumu, ja sodāmība nav noņemta vai nav dzēsta likumā noteiktajā kārtībā;
4) pilsoni, kura aizgādībā ir bērns, ja otrs vecāks ir miris vai otram vecākam nav iespēja īstenot aizgādību, kā arī pilsoni, kurš ar bāriņtiesas lēmumu kā aizbildnis vai audžuģimene aprūpē bērnu;
5) Latvijas Republikas iekšlietu sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes, kā arī valsts drošības iestādes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi, kura dien minētajās iestādēs;
6) profesionālā dienesta karavīru, kurš dien profesionālajā dienestā;
7) Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas kadetu;
8) pilsoni kuram iesaukumu valsts aizsardzības dienestā nepieciešams atlikt veselības stāvokļa dēļ.
(3) Šī panta pirmajā daļā minētos pilsoņus noņem no valsts aizsardzības dienesta uzskaites.

15. pants.
(1) Iesaukumu valsts aizsardzības dienestā var atlikt pilsoņiem, kuri svarīgu iemeslu dēļ vēlas pildīt valsts aizsardzības dienestu citā laikā, bet ne vēlāk kā līdz 26 gadu vecumam. Otrreizēja valsts aizsardzības dienesta atlikšana šā iemesla dēļ nav pieļaujama.
(2) Šā likuma 14. panta otrās daļas 1. punktā minētie pilsoņi netiek iesaukti līdz 24 gadu vecumam.

16. pants.
Aizsardzības ministrija kontrolē, vai nav mainījušies apstākļi, kuru dēļ iesaucamajiem tika atlikta iesaukšana valsts aizsardzības dienestā. Ja atlikšanas  pamats zudis, pilsoņus iesauc valsts aizsardzības dienestā.

17. pants.
Aizsardzības ministrija izveido valsts aizsardzības dienesta iesaukšanas kontroles komisiju (turpmāk – Kontroles komisija), kuras locekļi darbojas tās sastāvā bez atlīdzības saņemšanas, bet uz šīs komisijas darbības laiku tiek atbrīvoti no pienākumu pildīšanas pamatdarba vietā, kur turpina saņemt atlīdzību. Kontroles komisija, pildot savus pienākumus, ir tiesīga komisijas darbā piesaistīt citu valsts un pašvaldības institūciju speciālistus un ekspertus, kā arī pieprasīt un saņemt bez maksas no šīm institūcijām un citām juridiskām personām lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā šī komisija kontrolē un pārskata Aizsardzības ministrijas pieņemtos lēmumus un izskata pilsoņu sūdzības par šiem lēmumiem, kā arī pieņem lēmumus par valsts aizsardzības dienesta aizstāšanu ar valsts civilo dienestu.

III nodaļa
Valsts aizsardzības dienesta pildīšana

18. pants.
Valsts aizsardzības dienesta pildīšanas kārtību nosaka šis likums, citi likumi un normatīvie akti, kā arī militārie reglamenti.
 
19. pants.
Pamats iesaukšanai valsts aizsardzības dienestā ir aizsardzības ministra pavēle un Aizsardzības ministrijas lēmums.
 
20. pants.
Valsts aizsardzības dienestā iesaukto pilsoņu savlaicīgu nosūtīšanu uz dienesta izpildes vietām nodrošina Aizsardzības ministrija, pret parakstu izsniedzot tām attiecīgu norīkojumu vai nosūtot to uz oficiālo elektronisko vai deklarēto dzīvesvietas adresi ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms iesaukuma.
 
21. pants.
(1) Valsts aizsardzības dienesta izpilde sākas ar dienu, kad pilsonis saskaņā ar norīkojumu ir ieradies dienesta izpildes vietā un iekļauts konkrētās Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienības personālsastāva sarakstā. Dienesta vietas komandieris (priekšnieks) uzskaita valsts aizsardzības dienesta apmācību laiku un atvaļina rezervē, kā arī 10 dienu laikā informē Aizsardzības ministriju par valsts aizsardzības dienesta apmācību sākumu un beigām.
(2) Izvērtējot valsts aizsardzības dienesta karavīra iecelšanu Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienības amatā, Nacionālie bruņotie spēki var lūgt Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinumu par valsts aizsardzības dienesta karavīra iecelšanas amatā atbilstību nacionālās drošības interesēm.
(3) Valsts aizsardzības dienesta karavīru atvaļināšanas rezervē kārtību nosaka aizsardzības ministrs.
(4) Valsts aizsardzības dienesta karavīrs pilda dienestu rezervē Militārā dienesta likumā noteiktajā kārtībā.
 
22. pants.
Valsts aizsardzības dienesta karavīram valsts aizsardzības dienesta laikā nav ieskaitāms laiks, kad viņš atradies patvaļīgā prombūtnē.
 
23. pants.
Valsts aizsardzības dienesta karavīrs atvaļināms rezervē pirms valsts aizsardzības dienesta termiņa izbeigšanās, ja:
1) viņš valsts aizsardzības dienesta laikā veselības stāvokļa dēļ kļuvis valsts aizsardzības dienestam nederīgs;
2) viņam par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir piespriesta brīvības atņemšana, izņemot gadījumu, ja viņš ir notiesāts nosacīti;
3) viņš pēc sešiem 11 mēnešu garā valsts aizsardzības dienesta mēnešiem Nacionālo bruņoto spēku vienībā noslēdz profesionālā dienesta līgumu un nodien profesionālajā dienestā ne mazāk kā vienu gadu;
4) ir saņemts Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinums par viņa dienesta izpildes neatbilstību nacionālās drošības interesēm.

24. pants.
(1) Ja Zemessardzes vienībā ieskaitītais valsts aizsardzības dienesta karavīrs izvairās no valsts aizsardzības dienesta izpildes, viņu pārceļ 11 mēnešu gara valsts aizsardzības dienesta izpildei Nacionālo bruņoto spēku vienībā. Valsts aizsardzības dienestā Zemessardzē pavadītais laiks netiek ņemts vērā valsts aizsardzības dienesta izpildē Nacionālo bruņoto spēku vienībā.
 
(2) Ja valsts aizsardzības dienesta karavīrs izvairās no valsts aizsardzības dienesta izpildes augstskolu studentiem vai ārstniecības personām paredzētās valsts aizsardzības apmācības programmas ietvaros, viņu pārceļ 11 mēnešu gara valsts aizsardzības dienesta izpildei Nacionālo bruņoto spēku vienībā. Augstskolu studentiem un ārstniecības personām paredzētās valsts aizsardzības programmas ietvaros pavadītais laiks netiek ņemts vērā valsts aizsardzības dienesta izpildē Nacionālo bruņoto spēku vienībā.
 
(3) Šā likuma 23. panta 3. punktā minēto karavīru, kurš ir nodienējis profesionālajā dienestā mazāk par vienu gadu, un ar viņu noslēgtais profesionālā dienesta līgums ir izbeigts pirms termiņa (izņemot Militārā dienesta likuma 43. panta otrās daļas 2. un 7.punktā noteiktos gadījumus, kā arī gadījumus, kad karavīrs atvaļināts no viņa gribas neatkarīgu un nenovēršamu citu apstākļu dēļ, kurus aizsardzības ministrs atzinis par attaisnojošiem), disciplīnas pārkāpumu dēļ vai pēc paša vēlēšanās, pārceļ 11 mēnešu garā valsts aizsardzības dienesta turpināšanai Nacionālo bruņoto spēku vienībā. Profesionālajā dienestā nodienēto laiku ieskaita 11 mēnešu garā valsts aizsardzības dienesta periodā.

25. pants.
Valsts aizsardzības dienesta karavīriem var piešķirt Militārā dienesta likuma 69.pantā minētos apbalvojumus, izņemot 69. panta pirmās daļas 6. un 8.punktā minētos apbalvojumus.

IV nodaļa
Iesaucamā un valsts aizsardzības dienesta karavīra tiesības, pienākumi un atbildība

26. pants.
Iesaucamā pienākums ir ierasties Aizsardzības ministrijas norīkojumā norādītajā laikā un vietā. Par attaisnojošu neierašanās iemeslu valsts aizsardzības dienesta izpildei tiek atzīti nepārvarami apstākļi, kurus rakstveidā apliecinājušas pašvaldības, ārstniecības vai policijas iestādes.

27. pants.
Darba devējam vai izglītības iestādei jāatbrīvo pilsonis no darba (amata) pienākumu pildīšanas vai mācībām (studijām) Aizsardzības ministrijas izsaukumā norādītajā laikā. Darba devējam darbiniekam, kurš atbrīvots no darba (amata) pienākumu pildīšanas, jāsaglabā iepriekšējais darbs vai jānodrošina līdzīgs vai līdzvērtīgs darbs ar darbiniekam ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem. Izglītības iestādei pilsonim, kurš atbrīvots no mācībām (studijām), jāsaglabā tiesības turpināt mācības (studijas) ar tiem pašiem nosacījumiem, kādi bija pirms iesaukšanas.

28. pants.
Valsts finansē studiju vietas valsts augstskolās un koledžās tiem, kas pabeiguši dienestu valsts aizsardzības dienestā, ja studējošais atbilst augstskolas un studiju programmas uzņemšanas prasībām.

29. pants.
Valsts aizsardzības dienesta karavīra dienesta dienas ilgums ir atkarīgs no dienesta nepieciešamības. Detalizētu dienesta pienākumu izpildes un atpūtas laika sadali un tās nosacījumus paredz Militārā dienesta iekārtas reglaments un uz tā pamata izdotie rīkojuma dokumenti.

30. pants.
(1) Valsts aizsardzības dienesta karavīram ir tiesības saņemt dienesta pienākumu izpildes kompensāciju. Ministru kabinets nosaka kompensācijas apmēru un izmaksas kārtību.
(2) Ja tiešo dienesta pienākumu izpildes laikā šā likuma 3. panta pirmās daļas 2.punktā minētajam valsts aizsardzības dienesta karavīram iestājusies pārejoša darbnespēja un izsniegta darbnespējas lapa, valsts aizsardzības dienesta karavīru uz darbnespējas laiku atbrīvo no dienesta pienākumu izpildes un pārtrauc šā panta pirmajā daļā noteiktās kompensācijas izmaksu. Ja darba devējs neizmaksā slimības naudu par pārejošas darbnespējas periodu, kas iekrīt dienesta tiešās izpildes periodā, vai karavīram netiek maksāts slimības pabalsts darbnespējas lapas B periodā, kas iekrīt dienesta uzdevumu izpildes periodā, karavīram izmaksā slimības naudas kompensāciju no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Slimības naudas kompensācijas apmērs nepārsniedz šā panta pirmajā daļā noteiktās kompensācijas apmēru. Slimības naudas kompensācijas apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(3) Valsts aizsardzības dienesta karavīra, kas pilda šā likuma 3.panta pirmās daļās 1.punktā minēto valsts aizsardzības dienestu, bērniem uzturlīdzekļus dienesta laikā sedz no Uzturlīdzekļu garantiju fonda.
 
31. pants.
Valsts aizsardzības dienesta karavīrs valsts aizsardzības dienesta izpildes laikā atrodas daļējā valsts apgādībā. Katrs valsts aizsardzības dienesta karavīrs dienesta laikā saņem karavīram noteikto uzturdevu, karavīra formas tērpu un nepieciešamo dienesta inventāru. Apgādes nosacījumus, normas un kārtību, kādā valsts aizsardzības dienesta karavīru nodrošina ar materiāltehniskajiem līdzekļiem, nosaka aizsardzības ministrs. Valsts aizsardzības dienesta karavīrs nesaņem šajā pantā noteikto karavīra uzturdevu, ja viņam piešķirta uzturdevas kompensācija. Uzturdevas kompensācijas apmēru un izmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
 
32. pants.
Valsts aizsardzības dienesta tiešās izpildes laikā valsts aizsardzības dienesta karavīru nodrošina ar dzīvojamo telpu kazarmā. Pildot valsts aizsardzības dienesta pienākumus lauka apstākļos, valsts aizsardzības dienesta karavīram pēc iespējas nodrošina telti.
 
33. pants.
Katrs iesaucamais un valsts aizsardzības dienesta karavīrs ir personīgi atbildīgs par to, lai dzīvesvietas maiņa, izbraukšana no valsts vai citi neparedzēti apstākļi neradītu šķēršļus valsts aizsardzības dienesta izpildei.

34. pants.
(1) Par prettiesisku rīcību valsts aizsardzības dienesta karavīru sauc pie disciplinārās atbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības, no viņa piedzen atlīdzību par nodarīto mantisko zaudējumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(2) Ja valsts aizsardzības dienesta karavīrs prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ ir nodarījis zaudējumus kādai no Nacionālo bruņoto spēku vienībām, iestādei, kas nodrošina valsts aizsardzības dienesta karavīru apgādi ar materiāltehniskajiem līdzekļiem, vai iestādei, kurā viņš ieņem amatu (turpmāk — juridiskā persona), valsts aizsardzības dienesta karavīram ir pienākums atlīdzināt juridiskajai personai radušos zaudējumus.
(3) Ja zaudējumi juridiskajai personai nodarīti ar valsts aizsardzības dienesta karavīra ļaunu nolūku vai tādas viņa prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ, kas nav saistīta ar aktīvā dienesta pildīšanu, valsts aizsardzības dienesta karavīrs atbild par visiem juridiskās personas zaudējumiem.
(4) Valsts aizsardzības dienesta karavīrs pilnībā vai daļēji atbrīvojams no civiltiesiskās atbildības, ja arī juridiskā persona pati, nenodrošinot pienācīgus dienesta pildīšanas apstākļus vai dienestam nepieciešamo aprīkojumu, bijusi vainīga zaudējumu nodarīšanā. Valsts aizsardzības dienesta  karavīra civiltiesiskās atbildības apmērs nosakāms atkarībā no lietas apstākļiem, īpaši ņemot vērā to, ciktāl pārsvarā bijusi karavīra vai juridiskās personas vaina.
 
35. pants.
(1) Ministru kabinets nosaka kārtību un apjomu, kādā Aizsardzības ministrija valsts aizsardzības dienesta karavīram sedz dienesta laikā gūto veselības traucējumu ārstēšanas un rehabilitācijas izmaksas, ja valsts aizsardzības dienesta karavīrs atvaļināts no dienesta sakarā ar veselības stāvokļa neatbilstību valsts aizsardzības dienestam, kam par iemeslu bijusi trauma, kas iegūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai slimība, kuras cēlonis saistīts ar valsts aizsardzības dienestu. 
(2) Ja valsts aizsardzības dienesta karavīrs, pildot valsts aizsardzības dienestu, guvis veselības bojājumu, viņam ir tiesības saņemt apmaksāto veselības aprūpi. Apmaksātās veselības aprūpes saņemšanas nosacījumus, apmaksājamo pakalpojumu veidus un apmaksas kārtību, kā arī veselības aprūpes pakalpojumus un neapmaksājamos izdevumus nosaka Ministru kabinets.
(3) Kārtību, kādā izmeklējami un uzskaitāmi nelaimes gadījumi, kuros cietuši valsts aizsardzības dienesta karavīri dienesta laikā, nosaka Ministru kabinets.

36. pants.
(1)Uz valsts aizsardzības dienesta karavīriem ir attiecināmas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 21. panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā, devītajā un vienpadsmitajā daļā noteiktās garantijas un 23. panta pirmās daļas nosacījumi. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 21. panta trešajā un sestajā daļā minēto pabalstu valsts aizsardzības dienesta karavīram aprēķina, par pamatu ņemot  profesionālā dienesta karavīram ar līdzvērtīgu dienesta pakāpi noteikto mēneša bāzes algu.
(2) Aizsardzības ministrija veic sociālās apdrošināšanas iemaksas par valsts aizsardzības dienesta karavīriem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteiktajā kārtībā.
 
V nodaļa
Administratīvie pārkāpumi valsts aizsardzības dienesta izpildes jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

37. pants.
(1) Par valsts aizsardzības dienesta izpildei vai tā reģistrācijai pakļauta pilsoņa izvairīšanos ierasties pēc Aizsardzības ministrijas uzaicinājuma - izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu līdz desmit naudas soda vienībām.
(2) Par valsts aizsardzības dienestā iesauktā pilsoņa neierašanos bez attaisnojoša iemesla Aizsardzības ministrijas norīkojumā norādītajā dienesta vietā - piemēro naudas sodu līdz divdesmit naudas soda vienībām.
 
38. pants.
Administratīvā pārkāpuma procesu par šajā nodaļā minētajiem pārkāpumiem veic Militārā policija.
Pārejas noteikumi

1. 2023.gada pirmā pusgada iesaukums valsts aizsardzības dienestā notiek tikai brīvprātīgi. Šim kā arī 2023.gada otrā pusgada iesaukumam  Latvijas Republikas pilsoņi vecumā no 18 līdz 19 gadiem ir aicināti iestāties dienestā brīvprātīgi. 2023. gada otrā pusgada iesaukumā trūkstošais personu skaits tiks iesaukts šajā likumā noteiktajā kārtībā.
 
2. Likums piemērojams pilsoņiem kuri dzimuši pēc 2004. gada 1.janvāra.
 
3. Valsts aizsardzības dienestā neiesauc pilsoņus, kuri līdz šā likuma spēkā stāšanās ir noslēguši līgumu par dienestu Latvijas Republikas Zemessardzē un līdz 27 gadu vecumam nepārtraukti dien Zemessardzē.
 
4. Līdz 2023.gada 1.jūlijam šajā likumā minētās Aizsardzības ministrijas darbības veic Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienība.
 
5. Valsts aizsardzības dienesta karavīriem, kuri ir pieteikušies valsts aizsardzības dienestam brīvprātīgi līdz 2027. gada 1. janvārim izmaksā šā likuma 30.panta pirmajā daļā minēto kompensāciju paaugstinātā apmērā. Šīs kompensācijas apmēru un izmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
 
6. Līdz 2024. gada 1. janvārim Ministru kabinets izdot šā likuma 11. panta pirmajā daļā minētos noteikumus. Līdz 2024. gada 1. janvārim šā likuma 11. panta pirmajā daļā minēto veselības pārbaudi veic Nacionālie bruņotie spēki aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.
 
7. Šā likuma 2. panta otrā daļa stājas spēkā vienlaikus ar Valsts civilā dienesta likumu.
8. Šā likuma 3.panta 3., 4. un 5.punkts stājas spēkā 2024.gada 1.janvārī.