Pie Latvijas Kara muzeja notiks Bermontiādei veltītās pastmarkas atklāšanas pasākums | Nacionālie bruņotie spēki

Pie Latvijas Kara muzeja notiks Bermontiādei veltītās pastmarkas atklāšanas pasākums

07.11.2019
Latvijā
Pasākumi
Informāciju sagatavoja
Preses nodaļa

Rīt, 8.novembrī, plkst.13 laukumā pie Latvijas Kara muzeja notiks Bermontiādei veltītās pastmarkas un aploksnes pirmās dienas zīmogošanas atklāšanas pasākums. 

Pasākumā piedalīsies aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Egils Leščinskis, VAS “Latvijas pasts” valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns, Latvijas Kara muzeja direktore Aija Fleija, Nacionālo bruņoto spēku vienību komandieri, NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas karavīri un citi aicinātie viesi.

Bermontiādes simtgadei veltītajā pastmarkā izmantotas vēsturiskās fotogrāfijas, kurā redzami Latvijas armijas karavīri - Rīgas aizstāvji trauksmainajās Bermontiādes dienās 1919. gada oktobrī un novembrī. Tas bija laiks, kad Daugava bija kļuvusi par frontes līniju Rīgā un pastmarkā redzamie karavīri atrodas pozīcijās Daugavmalā. Nozīmīgs simbols ir arī pastmarkā redzamā Latvijas armijas karavīru pie cepures nēsātā kokarde, veidota atbilstoši 1918. gada decembrī apstiprinātā Latvijas Republikas ģerboņa atveidam. Jo sevišķi Bermontiādes laikā kokarde nereti bija vienīgā atšķirības zīme, ko nēsāja tūkstošos skaitāmie brīvprātīgie, kuri papildināja Latvijas armijas rindas, lai aizstāvētu savu valsti ar ieročiem rokās.

Sagaidot Latvijas armijas simtgadi, Latvijas Pasts šā gada jūlijā izdeva trīs jaunas pastmarkas, uz kurām redzama Nacionālo bruņoto spēku kaujas tehnika sauszemes, jūras un gaisa teritoriālās aizsardzības nodrošināšanai. Uz pastmarkām attēlota Nacionālo bruņoto spēku izlūkošanas kāpurķēžu bruņumašīna CVR (T), štāba un apgādes kuģis “Virsaitis”, kā arī helikopters “Mi-17”.

Jau ziņots, ka rīt, 8. novembrī, plkst. 13 laukumā pie Latvijas Kara muzeja tiks iedegts Brīvības cīnītāju piemiņas ugunskurs, kas degs līdz Lāčplēša dienas, 11. novembra, vakaram.

Muzikālo pavadījumu pasākumā nodrošinās kopas "Grodi” dalībnieki Andris Kapusts, Aīda Rancāne, Asnate Rancāne un Aurēlija Rancāne un kopas “Vilkači” vadītājs Edgars Zilberts.

No plkst. 10 līdz 17 pie Pulvertorņa būs apskatāma Latvijas un sabiedroto bruņoto spēku militārās tehnikas un ekipējuma izstāde, kā arī varēs uzzināt vairāk par dienestu Zemessardzē. Militārās tehnikas un ekipējuma izstāde būs aplūkojama arī 9. novembrī no plkst. 10 līdz 16 un 11. novembrī no plkst. 10 līdz 21.

Latvijas Kara muzejā piektdien visas dienas garumā notiks ekskursijas skolēniem, kā arī no plkst. 11 līdz 14 būs pieejamas radošās darbnīcas.

Šogad Lāčplēša dienas un Bermontiādes simtgades pasākumus organizē Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki sadarbībā ar vīru kopu “Vilki”, Latvijas Nacionālo bibliotēku un Rīgas domi.

Aizsardzības ministrija un bruņotie spēki aicina iedzīvotājus piedalīties piemiņas pasākumos un kopīgi atcerēties Brīvības cīņas, godināt kritušos karavīrus, kā arī kopā ar karavīriem un zemessargiem svinēt Latvijas armijas gūtās uzvaras pirms 100 gadiem. Arī karavīri, zemessargi un jaunsargi aktīvi piedalīsies daudzos Brīvības cīnītāju piemiņas pasākumos visos Latvijas novados.

Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī.

Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 3. novembrī un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11. novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus, no kuriem 57 bija virsnieki.

Lāčplēša diena ir nozīmīga arī ar to, ka 1919. gada 11. novembrī tika dibināts Latvijas valsts apbalvojums – Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi – “Par Latviju”. Lāčplēša Kara ordeni piešķīra Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri piedalījās Latvijas Brīvības cīņās vai sniedza ieguldījumu un sekmēja Latvijas valsts nodibināšanu. Kopumā ir pasniegti 2146 Lāčplēša Kara ordeņi.

Latvijas Brīvības cīņas – cīņas par Latvijas valsts neatkarību – ilga no 1918. gada 18. novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas - Krievijas miera līgums. 11. augustu Saeima ir noteikusi par Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu.

Lāčplēša dienu gaidot, Aizsardzības ministrija jau tradicionāli aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju nēsāt pie apģērba sarkanbaltsarkano lentīti, kas norāda uz 1919. gada 11. novembri, kad tika izcīnīta izšķirošā uzvara pār Bermonta karaspēku.

Papildu informācija: 
1918. - 1920. Atbrīvošanas cīņas 

Informāciju sagatavoja: 
AM Militāri publisko attiecību departamenta
Preses nodaļas vecākā referente
Majore Sandra Brāle
Tālrunis: 67335135, 29295730
E-pasts: sandra.brale@mod.gov.lv