Štāba bataljona vēsture
Štāba bataljona vēsturi veido divas daļas – vienības izveide un attīstība no 1919. līdz 1940. gadam, kam sekoja padomju okupācijas periods un vienības atjaunošana no 1992. gada līdz mūsdienām.
1919. gada 10. jūlijā tika nodibināts Armijas virspavēlnieka postenis un Armijas virspavēlnieka štābs, vēlāk tiek izveidota Komandantūras rota, no kuras veidojas Štāba bataljons.
1921. gadā tika nodibināta Apsardzības ministrijas komandantūras komanda.
1923. gada 15. martā komandai uzdeva Rīgas pils un Saeimas nama apsargāšanu.
1923. gada 1. augustā Apsardzības ministrijas komandantūras komandu pārdēvēja par Galvenā štāba rotu.
1929. gadā izveidoja Armijas štābu. Galvenā štāba rotu 1929. gada 23. septembrī pārdēvēja par Armijas štāba rotu.
1933. gada 9. novembris kļuva par vienu no svarīgākajām dienām vienības vēsturē. Armijas štāba rota saņēma Valsts prezidenta Alberta Kvieša kundzes Elzas Kvieses un virsnieku ģimeņu apvienības dāvāto karogu.
1935. gada 18. novembris, Armijas štāba rotas karavīri uzsāka pildīt goda sardzi pie jaunatklātā Brīvības pieminekļa.
1936. gada 1. aprīlī Armijas štāba rotu pārdēvēja par Armijas štāba bataljonu. Par bataljona izveidošanas dienu pieņēma 1919. gada 10. decembri.
1940. gada 21. jūlijs goda sardzes pēdējā diena pie Brīvības pieminekļa.
1940. gada 26. oktobrī Armijas štāba bataljons ir oficiāli likvidēts un tā dokumenti nodoti Valsts arhīvam.
1992. gada 1. februārī uz Rīgas robežsargu mācību centra bāzes tika atjaunots Aizsardzības spēku Štāba bataljons. Par Bataljona galvenajiem uzdevumiem kļuva Aizsardzības spēku Štāba apsardze un godasardze.
1992. gada 11. novembrī atjaunoja godasardzi pie Brīvības pieminekļa.
1995. gada 31. martā tika atjaunots vēsturiskais Štāba bataljona kaujas karogs.
1996. gada 1. jūlijā Aizsardzības spēku štāba bataljons tika pārdēvēts par Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljonu.
2002. gada 11. novembrī tika atjaunota godasardze pie Rīgas pils.
2016. gada septembrī Štāba bataljona svinīgajā izvadē tika atklāta “Strēlnieku smaile”, piemiņas vieta, kas ceļ karavīru patriotismu, godina valsts dibinātājus, kas ietekmējuši Latvijas valsts izveidi, apliecinot Latvijas vērtības un identitāti.
