Sauszemes spēku kājnieku brigādes desmit gadi
Vēl viena mūsu valsts Nacionālo bruņoto spēku vienība šogad atzīmē apaļu jubileju. Desmit gadi — tieši tik lielu laika sprīdi savā attīstībā var izvērtēt Sauszemes spēku kājnieku brigāde.
«Brigāde ir efektīvi attīstījusies, spējusi realizēt savus uzdevumus, lai stātos pretim jauniem izaicinājumiem,» — tā šovasar brigādes komandieru maiņas svinīgajā ceremonijā teica NBS komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube. Vasarā brigādes komandiera amatā stājās pulkvedis Ilmārs Lejiņš.
Sauszemes spēku kājnieku brigādes aizsākumi meklējami laikā, kad mūsu valsts kļuva par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) pilntiesīgu dalībvalsti, līdz ar to bija nepieciešams mūsu bruņotos spēkus pielāgot jaunajiem izaicinājumiem. 2004. gadā tika uzsākta Sauszemes spēku reorganizācija vienotā brigādes struktūrā, šajā laikā tika apstiprināts brigādes štāba, Štāba rotas un Sakaru rotas štatu saraksts. Bataljona štābu izveidoja 2004. gada 29. aprīlī, bet 2009. gada 2. novembrī — Štāba rotu un Sakaru rotu apvienoja vienā struktūrā. Rota nodrošina vadības, kontroles un atbalsta funkcijas, kā arī sniedz apgādes un administratīvo atbalstu.
2006. gadā tika ieviesta Sauszemes spēku jaunā struktūra, saskaņā ar kuru Sauszemes spēku brigādes komandiera pakļautībā bija nodotas Sauszemes spēku regulārās vienī-bas — 1. un 2. kājnieku bataljons.
Sauszemes spēku 1. kājnieku bataljons tika izveidots 2000. gada 17. oktobrī ar aizsardzības ministra pavēli Nr. 284. Bataljonu izveidoja uz bijušā Izlūkdesanta/Latvijas miera uzturēšanas spēku bataljona (IDB/LATBAT) Latvijas kontingenta bāzes, pārņemot arī iepriekšējās vienības vēsturiskās tradīcijas.
Savukārt par Sauszemes spēku 2. kājnieku bataljona dibināšanas dienu uzskatāms 2002. gada 7. augusts, kad tika izdota NBS komandiera pavēle par šādas vienības izveidošanu. 2002. gada 16. oktobrī Sauszemes spēku komandieris pavēlē noteica 2. kājnieku bataljona pakļautību Sauszemes spēku komandierim. Bataljonu veidoja ar uzdevumu sagatavot obligātā dienesta karavīrus NBS rezervei, un galvenokārt karavīri beidza militāro kursu Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljonā. 2003. gadā mainījās bataljona uz- devumi un šai vienībai papildus tika uzdots gatavot profesionālā militārā dienesta karavīrus kājnieku rotas dalībai miera uzturēšanas operācijās. 2004. gadā bataljons sastāvēja no bataljona štāba, štāba un apgādes rotām, kaujas atbalsta rotas un trim kājnieku rotām.
Pamatojoties uz NBS komandiera 2010. gada 9. decembra pavēli, tika apstiprināts Sauszemes spēku kājnieku brigādes Kaujas atbalsta bataljona štats un uzsākta šīs vienības izveide. Šī bataljona uzdevumos ietilpa brigādes izlūkošanas un kaujas atbalsta elementu komplektācija, kā arī to sagatavošana starptautiskajām miera uzturēšanas operācijām un bataljonā pārstāvēto militāro specializācijas jomu tālākas attīstības nodrošināšana atbilstoši brigādes un visu NBS vajadzībām.
Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieris vienlaikus bija arī Sauszemes spēku komandieris. 2010. gadā Sauszemes spēku kājnieku brigādi veidoja: brigādes štābs, brigādes Štāba un sakaru rota, 1. un 2. kājnieku bataljons, Kaujas atbalsta bataljons un Kaujas nodrošinājuma bataljons.
2012. gada 16. novembrī brigādei pasniedza vienības karogu.
2016. gada 9. februārī brigādes sastāvā esošajam 1. kājnieku bataljonam mainījās nosaukums, un tas kļuva par 1. mehanizēto kājnieku bataljonu. Nosaukuma maiņa norādīja uz bataljona turpmāko specializāciju, proti, mehanizācijas procesa sākumu.
Jāuzsver, ka Sauszemes spēku kājnieku brigādē dienēja un joprojām dienestā atrodas karavīri, kuri ir piedalījušies starptautiskajās operācijās Bosnijā un Hercegovinā, Kosovā, Irākā, Afganistānā un arī citur — praktiski visās starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās, kur piedalās mūsu valsts karavīri.
Brigādes vēsture tiek rakstīta diendienā, un šajā reizē mēs sniedzām ieskatu pirmajos šīs vienības soļos.
