Latvijas armijas nozīmīgākie vēstures fakti
1919 10.jūlijā, apvienojot Ziemeļlatvijas brigādi un Dienvidlatvijas brigādi, tiek izveidota Latvijas armija. Par tās pirmo virspavēlnieku kļūst ģenerālis Dāvis Sīmansons. Šajā laikā 1918.gada 18.novembrī proklamētajai Latvijas Republikai vēl jāizcīna sīvas kaujas par savu brīvību. Latvijā notiek atbrīvošanas cīņas, kuru iznākums vēl nav zināms. Liktenīgais pavērsiens cīņā par savu valsti notiek 1919.gada 11.novembrī, kad Latvijas armija no Rīgas padzen bermontiešus. Šo datumu svinam kā Lāčplēša dienu. Galvenās bermontiādes cīņu vietas – Rīga (Pārdaugava), Ķekava, Saldus, Talsi, Sabile, Kuldīga, Jelgava, Liepāja, Grobiņa, Aizpute. 1.decembrī tiek dibināta Karaskola, kurā sagatavo topošos virsniekus.
1920 Latvijas armija pāriet uz miera laika štatu. Sākas Latvijas armijas uzplaukums - tiek būvētas jaunas ēkas, armiju apgādā ar modernu kaujas tehniku, karaskolās Latvijā un ārzemēs zinības apgūst daudzi Latvijas armijas karavīri. Latvijas armijas organizēšanu un pārvaldīšanu miera laikā Valsts prezidents nodod kara ministram, kura tiešā pārraudzībā ir Kara ministrijas pārvaldes, ārrindas militārās iestādes un aktīvais karaspēks. Aktīvais karaspēks sastāv no armijas un kara flotes, kuru tiešais pavēlnieks ir armijas komandieris.
1939 1.janvārī pēc saraksta armijā ir 1969 virsnieki, 3988 instruktori, 11 188 kareivji, tajā kopā ar 1244 brīva līguma strādniekiem ir 18 389 cilvēki. 23.augustā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) ārlietu tautas komisārs un Vācijas ārlietu ministrs paraksta neuzbrukšanas līgumu, kuru bieži sauc par Molotova - Rībentropa paktu. Paktam pievienotajā slepenajā daļā tiek noteikta teritoriju jeb interešu sfēru sadale Austrumeiropā starp divām totalitārajām lielvarām. Atbilstoši šai sadalei Latvija nokļūst PSRS interešu sfērā. Drīz vien pēc tam padomju diktators Josifs Staļins sāk risināt „Baltijas jautājumu". 5.oktobrī Latvijai tiek uzspiests t.s. „bāzu līgums" par Sarkanās armijas 25 000 vīru liela kontingenta izvietošanu valstī.
1940 16.jūnijā Latvijas valdība saņem PSRS ultimātu, kurā PSRS ārlietu tautas komisārs Vjačeslavs Molotovs apvaino Latviju līguma pārkāpšanā un pieprasa, lai Latvijā tiktu izveidota jauna valdība un ielaists Padomju Savienības karaspēka papildkontingents. 17.jūnijā Latvijas robežu šķērso Padomju Savienības Sarkanās armijas palielināts karaspēka kontingents, uzsākot Latvijas militāro okupāciju ar sekojošu tās teritorijas aneksiju. Rudenī Latvijas armiju likvidē, atlikušās vienības reorganizējot par Sarkanās armijas 24. teritoriālo strēlnieku korpusu.
1991 Janvāra barikāžu laikā toreizējā Latvijas Augstākā Padome un valdība pārliecinās par nepieciešamību sākt veidot profesionālu valsts aizsardzības sistēmu. 24.janvārī Latvijas Republikas Ministru Padome izveido Sabiedrības drošības departamentu ar vienpadsmit štata vietām, lai pārņemtu barikāžu sargāšanu. Sabiedriskās drošības departamenta amatos bija vairāki Latvijas strēlnieku apvienības biedri. Viņu vadībā tika izstrādāti Robežsardzes formējumu amati, kas uzskatāmi par Aizsardzības spēku pirmsākumu. Vasarā tiek izstrādāts likumprojekts par Zemessardzi. Zemessardzes veidošana tiek sākta vienlaikus ar likuma pieņemšanu. Tiek izveidota Aizsardzības ministrija (AM), ieviests obligātais militārais dienests.
1994 Apvienojot Aizsardzības spēkus un Latvijas Republikas Zemessardzi, tiek izveidoti Nacionālie bruņotie spēki (NBS).
1996 NBS uzsāk dalību starptautiskajās operācijās, piedaloties operācijā Bosnijā un Hercegovinā.
2004 29.martā Latvija kļūst par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalsti.
2006 Latvijas bruņotie spēki pirmo reizi iesaistījās NATO Reaģēšanas spēkos (NRF).
2007 1.janvārī NBS pārtrauc karavīru iesaukšanu obligātajā militārajā dienestā un pilnībā pāriet uz profesionālo militāro dienestu. Kareivju un instruktoru sastāva karavīri līgumu par profesionālo dienestu ar AM slēdz uz trim, bet virsnieki – uz pieciem gadiem.
2010 1.janvārī noslēdzas aizsardzības nozares strukturālā reforma, kuras ietvaros tiek optimizētas NBS un AM struktūras, kā arī uzlabota komandvadība visos līmeņos. Reformas ļauj stiprināt NBS kaujas spējas samazināta finansējuma apstākļos, samazināt administratīvo aparātu un tā izmaksas. Latvija pirmo reizi piedalās Eiropas Savienības Kaujas grupā.