ISAF
Starptautiskie drošības atbalsta spēki Afganistānā (ISAF - International Security Assistance Force)
Lēmums par Starptautisko drošības atbalsta spēku Afganistānā (ISAF) izveidošanu tika pieņemts Bonnas konferencē 2001.gada decembrī pēc Taleban režīma gāšanas. Šajā konferencē piedalījās Afganistānas līderi, kas aizsāka savas valsts rekonstrukcijas procesu, izveidojot jaunu valdības struktūru – Afganistānas pārejas administrāciju.
2003.gada 11.augustā NATO uzņēmās šo spēku vadīšanu. NATO kļuva atbildīga par operācijas vadīšanu, koordinēšanu un plānošanu, Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) rezolūcijām (1386, 1413, 1444, 1510, 1563, 1623, 1707, 1776, 1817, 1833, 1890, 1917, 1943, 2011, 2069), ISAF galvenais uzdevums ir atbalstīt Afganistānas valdību drošības un stabilitātes nodrošināšanā. Lai to izpildītu, NATO vadītie spēki veic drošības un stabilitātes operācijas kopā ar Afganistānas nacionālajiem drošības spēkiem un sniedz atbalstu gan Afganistānas nacionālās armijas, gan Afganistānas nacionālās policijas attīstībai, īstenojot Sadarbības koncepciju NATO noteiktās stratēģijas ietvaros un apmācības misiju Afganistānā.
2010.gada 20.novembrī NATO Lisabonas samitā Afganistānas valdība un NATO dalībvalstis izveidoja Inteqal (ar Inteqal dari un paštu valodās apzīmē pārejas procesu) procesu, kas paredzēja, ka līdz 2014.gada beigām atbildība par drošību Afganistānā NATO vadītie spēki pakāpeniski jānodod Afganistānas nacionālo drošības spēku rokās.
Starptautiskie drošības atbalsta spēki Afganistānas teritorijā tika izvērsti 2002.gada februārī. Par pirmo vadošo valsti kļuva Lielbritānija, kuru pēc sešiem mēnešiem nomainīja Turcija.
2003.gada februārī šo spēku vadību uzņēmās Nīderlande un Vācija, piedāvājot arī Latvijai apsvērt iespēju iekļaut savus karavīrus to sastāvā. Saeima šādam priekšlikumam piekrita un 2003.gada februāra beigās uz Afganistānu devās Nacionālo bruņoto spēku mediķu vienība astoņu karavīru (divi ārsti, četri feldšeri un divi autovadītāji-sanitāri) sastāvā. Vienība tika iekļauta Nīderlandes bruņoto spēku hospitāļa sastāvā, kurš izvietojās Kabulas starptautiskajā lidostā. Mūsu karavīru pienākums bija sniegt medicīnisko palīdzību karavīriem, nodrošināt medicīnisko palīdzību Kabulas starptautiskās lidostas glābšanas komandas sastāvā, kā arī nepieciešamības gadījumā sniegt medicīnisko palīdzību civiliedzīvotājiem.
Kopš 2003.gada augusta starptautiskās operācijas vadību ir pārņēmusi NATO, bet Nacionālo bruņoto spēku Mediķu vienība tika iekļauta Vācijas bruņoto spēku hospitāļa sastāvā ar tiem pašiem uzdevumiem. Papildus uz Afganistānu dienesta pienākumu pildīšanai tika nosūtīts arī civilmilitārās sadarbības virsnieks, kura pienākums bija nodrošināt sadarbību ar vietējām varas institūcijām un Afganistānas teritorijā esošajām starptautiskajām organizācijām.
2004.gada februārī papildus toreizējam Latvijas kontingentam uz Kabulas starptautiskās lidostas apgādes vienību tika nosūtīti divi mūsu bruņoto spēku autovadītāji. 2003.gada beigās uz Afganistānu tika nosūtīti četri karavīri dienestam dažāda līmeņa štābos Kabulā un septiņi autovadītāji.
Lai nodrošinātu Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas (NMN) vienības dalību starptautiskajās operācijās un balstoties uz Latvijas un Norvēģijas divpusējo sadarbību šajā jomā, 2005.gada sākumā no Afganistānas tika atsaukti autovadītāji un nosūtīta NMN vienība, kura līdz 2006.gada februārim pildīja savus dienesta pienākumus Norvēģijas vadītajā Kaujas grupā Kabulā. NMN paveikto atzinīgi novērtēja Kaujas grupas vadība.
2005.gada vidū tika pieņemts lēmums atbalstīt NATO plānu sniegt atbalstu Afganistānas valdībai, lai nodrošinātu stabilitāti visā Afganistānas teritorijā. Afganistānā tika veidotas Provinču atjaunošanas vienības (Province Reconstruction Teams – PRT), kuru uzdevums bija sniegtu atbalstu Afganistānas pašvaldībām reģionos. Latvija pieņēma lēmumu iesaistīties Norvēģijas vadītajā Provinču atjaunošanas vienībā Afganistānas ziemeļos, Farjābas provinces pilsētā Meimenā. 2006.gada sākumā Latvijas kontingents tika pārvietots uz Ziemeļu reģionālās pavēlniecības atbildības rajonu.
2007.gadā Ziemeļu reģionālās pavēlniecības štābā Mazarišarīfā uzdevumus veica štāba karavīri un apgādes speciālisti. Savukārt Meimenā bija izvietota Kājnieku nodaļa, kura integrēta apsardzes vada sastāvā, Militārās novērošanas vienība un Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas grupa. Militārās novērošanas vienības uzdevums bija apkopot informāciju par stāvokli Farjābas provincē, veikt pārrunas ar vietējās pašpārvaldes pārstāvjiem. Kājnieku nodaļa nodrošināja bāzes apsardzi, Meimenas lidostas apsardzi, patruļas Meimenā un atbalsta sniegšanu militārās novērošanas un NMN vienībai.
NMN vienības darbojās gan Meimēnā, gan Ziemeļu reģionālās pavēlniecības Ātrās reaģēšanas vienības sastāvā, un to galvenais uzdevums bija iznīcināt sprādzienbīstamos priekšmetus. Vidēji nedēļā tika iznīcināti 1000 sprādzienbīstamu priekšmetu - galvenokārtapvidū atrastās mīnmetēju mīnas, strēlnieku munīciju, pretkājnieku mīnas unraķetes.
Līdz 2007.gada jūnijam Latvijas kontingenta sastāvā uzdevumus veica 35 karavīri: Kabulas lidostā viens apgādes speciālists; Mazarišarīfā, Ziemeļu reģionālās pavēlniecības štābā, pieci karavīri un Latvijas kontingenta komandieris; Nacionālā atbalsta vienības komandieris un nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas vada divas grupas (astoņi karavīri) Norvēģijas ātrās reaģēšanas vienības sastāvā;
Meimenā - Kājnieku nodaļa (astoņi karavīri), kura integrēta Norvēģijas apsardzes vada sastāvā, Militārās novērošanas vienība septiņu karavīru sastāvā un nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas vada viena grupa (četri karavīri).
Sākot ar 2007.gada jūniju Latvija pārņēma no Norvēģijas apsardzes vada funkcijas, palielinot Latvijas kontingentu līdz 72 karavīriem.
2007.gada jūlijā Nacionālie bruņotie spēki dienestam Meimenā nosūtīja vienu militārās novērošanas vienību, tuvās apsardzes vienību un štāba karavīrus. Kopš 2007.gada jūlija Afganistānā dienēja 97 karavīri, no kuriem divi bija izvietoti Kabulā, 13 – Mazarišarīfā, bet 82 - Meimenā.
2007.gada novembrī Latvijas kontingents tika papildināts ar kapelānu, bet decembrī kontingentam pievienojās viens Nacionāla atbalsta vienības karavīrs. Kopā Afganistānā dienēja jau 99 karavīri.
2007.gadā dienesta pienākumus Afganistānā jau pildīja 172 Nacionālo bruņoto spēku karavīri.
2008.gadā uz Afganistānu tika nosūtīta jauna Operacionālās sadarbības padomnieku vienība 30 Latvijas un 16 ASV karavīru sastāvā, kas darbojās Nangarhāras provincē Afganistānas ziemeļaustrumos.
2009.gadā Latvijas kontingentā dienesta pienākumus pildīja 174 karavīri.
Jūnijā uz Afganistānas austrumu reģionu tika nosūtīta 2. Operacionālās sadarbības padomnieku vienība 34 karavīru sastāvā. Šī vienība piedalījās Afganistānas Nacionālās armijas apmācībā un veicināja Afganistānas valdības spēju uzņemties atbildību par drošības situāciju savā valstī. Latvija bija viena no nedaudzajām NATO dalībvalstīm, kas iesaistījās drošības operāciju īstenošanā šajā Afganistānas reģionā, kur iepriekš darbojās tikai ASV.
2009.gadā Latvijas kontingents Afganistānā dienesta pienākumus pildīja valsts ziemeļos – Meimenā (Farjābas provincē) un Mazarišarīfā (Balkhas provincē), austrumos – Bagramā (Parvānas provincē), Kunāras, Nangahāras un Nuristānas provincēs, kā arī valsts galvaspilsētā Kabulā. Bruņoto spēku kontingenta dienesta pienākumos ietilpa patrulēšana, svarīgu objektu un konvoju apsardze, sprādzienbīstamu priekšmetu neitralizēšana, Afganistānas Nacionālās armijas karavīru apmācība un citi pienākumi atbilstoši karavīru specialitātei.
2010.gadā Latvijas kontingents saglabāja savu iepriekšējo lielumu, pildot dienesta pienākumus 176 karavīru sastāvā. Pavisam 2010.gadā Afganistānā dienēja 353 Latvijas karavīri.
Skaitliski lielākais Latvijas kontingenta karavīru skaits atradās Afganistānas valsts ziemeļos – Meimenē, Fārjābas provincē. Karavīri savus pienākumus veica arī Mazarišarīfā, Balkhas provincē, atrodoties reģionālajā pavēlniecībā „Ziemeļi”. Afganistānas galvaspilsētā Kabulā karavīri darbojās Nacionālā atbalsta vienībā, kur kopā ar norvēģu un citu sabiedroto valstu partneriem organizēja kravu nogādāšanu. Kopš 2010.gada vidus Kabulā darbojās Latvijas muitas virsnieks, kurš kārto muitas formalitātes Ziemeļu koridora pārvadājumos iesaistītajām valstīm.
2010.gada decembrī pabeidza trešās un noslēdzošās Operacionālās sadarbības padomnieku grupas rotāciju Afganistānas austrumu reģionā.
2011.gadā Latvijas kontingentu veidoja aptuveni 180 karavīru. Kopumā šajā gadā operāciju rajonā uzturējās 374 Latvijas karavīri.
Skaitliski lielākais Latvijas karavīru skaits 2011.gadā atradās Afganistānas ziemeļos – Meimenā, Farjābas provincē, kur turpināja dienestu Norvēģijas vadītājā vienībā.
2011.gada otrajā pusē, Latvija uz Meimenu nosūtīja Manevra vienību, aizstājot to ar līdzšinējo Apsardzes un eskorta rotu. Manevru vienības uzdevums bija nodrošināt padomdevēju un sadarbības funkcijas, lai veiktu kopīgu dalību operācijās ar atbildības rajonā izvietotajām Afganistānas Nacionālas armijas bataljona līmeņa vienībām. Iesaistīšanās šo jauno uzdevumu pildīšanā, sekmēja Afganistānas nacionālo drošības spēku spēju attīstību, kas ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem pārejas procesa uzsākšanai Farjābas provincē.
Latvijas karavīri atradās arī Mazarišarīfā, Balkhas provincē, pildot dienesta pienākumus reģionālās pavēlniecības ,,Ziemeļi” štābā, kā arī darbojoties Nacionālā atbalsta vienībā.
Sākot ar 2011.gada februāri divi Latvijas karavīri tika izvietoti Kandahāras lidostas bāzē, lai piedalītos NATO apmācības misijas Afganistānā (NTM-A) programmā Lietuvas vadītās Gaisa spēku padomnieku grupas sastāvā, kura apmāca Afganistānas armijas „Mi-8/17” helikopteru apkalpes.
2011.gada novembrī Latvija un Lietuva kopīgi iesaistījās afgāņu drošības spēku apmācībā. Afganistānas dienvidu reģionā. Tur darbojās Lietuvas un Latvijas Speciālo operāciju spēku vienības karavīri. Latvijas karavīri ieņēma nozīmīgus amatus dažādos ISAF štābos – reģionālās pavēlniecības „Ziemeļi” štābā, ISAF Apvienotajā pavēlniecībā un NTM-A štābā Kabulā.
2012.gadā vidēji 180 karavīru uzturējās operācijas rajonos Afganistānā. Kopumā šajā gadā starptautiskajā operācijā Afganistānā piedalījās 364 Latvijas karavīri.
Skaitliski lielākais Latvijas karavīru skaits 2012.gadā atradās Afganistānas ziemeļos – Meimena, Farjābas provincē, kur kopā ar Norvēģijas karavīriem kopš 2006.gada savus uzdevumus pilda Latvijas kontingenta lielāka karavīru daļa. 2012.gada oktobrī atbildība par drošības nodrošināšanu provincē tika pilnībā nodota Afganistānas pārvaldes struktūrām. Līdz ar to, Latvija tāpat kā partnervalsts Norvēģija, pārvietoja savus spēkus no Farjābas provincē izvietotās bāzes Meimenā un izvietojumu ziemeļu reģiona galvaspilsētā Mazarišarīfā, lai turpinātu sniegt atbalstu un apmācību afgāņu spēku vienībām ziemeļu reģionā līdz pilnīgai atbildības nodošanai šīm vienībām. Pēc pārvietošanās Latvija turpina kopīgu iesaisti operācijā Ziemeļvalstu formātā, kurā iesaistīta Zviedrija, kā vadošā valsts, Norvēģija, Somija un Latvija, veidojot kopīgu Pārejas atbalsta vienību darbībai Afganistānas ziemeļos.
2012.gadā Latvija sadarbībā ar Lietuvu turpināja dalību operācijā ar Speciālo operāciju vienību, kas pilda apmācības un sadarbības uzdevumus ar afgāņu drošības spēkiem Afganistānas dienvidu reģionā. Tāpat atsevišķi Latvijas karavīri turpināja dienestu Kandahāras lidostas bāzē, apmācot Afganistānas armijas „Mi-8/17” helikopteru apkalpes. 2012.gadā Kabulā dienestu turpināja Latvijas muitas virsnieks, kurš kārtoja muitas formalitātes Ziemeļu koridora pārvadājumos iesaistītājām dalībvalstīm, kas ir ļoti nozīmīgs aspekts ISAF spēku izvešanas procesa realizēšanā.
2012.gadā dienesta pienākumus Afganistānā veica 364 karavīri.
2013.gada sākumā Afganistānā dienesta pienākumus pildīja neliels karavīru skaits – aptuveni 30 karavīru, kuru galvenais uzdevums bija sagatavot visu nepieciešamo, tostarp materiāltehniskos līdzekļus, nākamā kontingenta operācijām, lai, darbojoties Zviedrijas vadītajā Pārejas atbalsta vienībā, Latvijas kontingents, kas maijā tiktu papildināts ar Manevru vienību, spētu sekmīgi pildīt tam noteiktos uzdevumus.
2.martā militārajā bāzē „Northen Lights”, kas atrodas Afganistānas pilsētā Mazarišarīfā, notika svinīga ceremonija, kura iezīmēja jaunu posmu Ziemeļvalstu un Baltijas militārajā sadarbībā – darbību sāka Ziemeļvalstu un Baltijas Pārejas atbalsta vienība. Pārejas atbalsta vienību veido četru valstu – Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas un Latvijas – karavīri. Latvijas karavīri šajā vienībā veidos otro lielāko kontingentu. Līdzīgi kā Provinču atjaunošanas vienībā Meimenā, arī Pārejas atbalsta vienībā Latvijas virsnieks pildīs komandiera vietnieka pienākumus, kas ir augsts mūsu karavīru profesionalitātes novērtējums.
Mazarišarīfā dienesta pienākumus pilda ne tikai karavīri, kas darbojas Pārejas atbalsta vienībā, bet arī Latvijas kontingenta vadība, Nacionālā atbalsta nodaļa, kā arī Militārās policijas grupa un štāba virsnieki, kas darbojas Ziemeļu reģionālās pavēlniecības štāba sastāvā. Latvijas karavīri ir izvietoti arī Kabulā un Kandahārā, kur Lietuvas vadītajā Gaisa spēku apmācību grupā turpinās helikopteru ekipāžu un zemes nodrošinājuma personāla apmācību.
Latvijas kontingents maijā tika papildināts ar Manevru vienību. Kabulā maija sākumā darbību sāka arī kopēja Norvēģijas un Latvijas Speciālo operāciju vienība, kuras galvenais uzdevums ir Afganistānas Speciālās policijas apmācība speciālo operāciju jautājumos.
Taleban - kustība radās kā atbilde uz postpadomju Afganistānā valdījušo haosu un korupciju. Izmantojot Afganistānā valdošo haosu, daži reģionālie karavadoņi, ieskaitot fundamentālistus, kuri tika trenēti bēgļu nometnēs Pakistānas rietumos, Pakistānas slepenais dienests, vietējā narkomafija un arābu ekstrēmistu grupas, apvienoja spēkus un palīdzēja radīt Taleban režīmu. Taleban ieviesa stingro islama interpretāciju – šariatu un deva patvērumu personām un organizācijām, kas bija saistītas ar terorismu. Pats pazīstamākais no tiem bija Osama bin Ladens, un viņa vadītā Al Qaeida kustība, kuras mērķis bija cīnīties ar amerikāņiem visā pasaulē.