Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigādes 1.mehanizētais kājnieku bataljons (LATBAT) sagatavo profesionālus karavīrus uzdevumu veikšanai Latvijā un starptautiskajās operācijās.
LATBAT devīze ”PIRMAIS STARP LĪDZĪGIEM” un kopīgas vērtības vieno 1.mehanizēto kājnieku bataljonu mērķtiecīgai izaugsmei un kaujas uzdevumu izpildei ar vienu nodomu – aizsargāt LATVIJAS valsts suverenitāti.
Vienības
Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigādes 1.mehanizētais kājnieku bataljons sagatavo profesionālus karavīrus uzdevumu veikšanai Latvijā un starptautiskajās operācijās.
Sauszemes spēku kājnieku brigādes mehanizācija ir noteikta kā viena no prioritārajām Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānā identificētajām spējām.1. mehanizētā kājnieku bataljona uzdevumi
-
apmācīt un sagatavot profesionālā dienesta karavīrus;
-
piedalīties starptautiskajās operācijās un mācībās;
-
piedalīties dabas katastrofu seku likvidēšanā;
-
organizēt pirmsmisijas apmācības citām NBS apakšvienībām, kas norīkotas līdzdalībai starptautiskajās operācijās.
Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 1.mehanizētā kājnieku bataljona komandieris
Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 1.mehanizētā kājnieku bataljona virsseržants
1.mehanizētais kājnieku bataljons
Seko mums sociālajos tīklos
Aktualitātes
Militārās mācības “Kristāla Bulta 2023”
Vēsture un simbolika
Pamatojoties uz 1992. gada 30.aprīļa aizsardzības ministra pavēli Nr.74 “Par izmaiņām Aizsardzības spēku sastāvā”, 1992. gada 1. maijā Aizsardzības spēku sastāvā tiek iekļauts Izlūkdesanta bataljons ar 262 štata vienībām un izvietojumu bijušās Padomju Savienības Ziemeļu Rietumu grupas karaspēka daļā Rīgā, Sužos. Bataljona galvenais uzdevums bija obligātā militārā dienesta kareivju sagatavošana.
Bataljona emblēmā iekļautie simboli:
• zobens, kas vērts uz augšu, simbolizē gatavību cīņai;
• 12 ozola lapas - spēku visā gada garumā;
• trīs zvaigznes - brīvību;
• akas zīme - ūdens, dzīvības simbols;
• romiešu cipars “I” norāda vienības numuru.
Sadarbība
Aizsardzības nozares īstenotā starptautiskā sadarbība ar tradicionālajiem sadarbības partneriem – ASV, reģionālajiem partneriem – Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm un citām NATO partnervalstīm ir jāmin, kā viens no noteicošajiem faktoriem Kājnieku brigādes attīstībā.
Kā galvenie Kājnieku brigādes sadarbības partneri ir:
- ASV (ASV Mičiganas štata Nacionālo gvarde);
- Dānija (Dānijas divīzijas DATS (Danish Advisory and Training Team));
- Norvēģija (Norvēģijas Bruņoti spēki);
- Baltijas valstis (Igaunijas un Lietuvas Sauszemes spēku Kājnieku brigādes).
Daudznacionālo kaujas grupu Latvijā vada Kanāda, un to veido vairāk nekā 1300 karavīru no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Polijas, Kanādas, Slovākijas, Slovēnijas un Spānijas, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā, piedaloties mācībās ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.
2018.gada 27.aprīlī apritēja 25 gadi, kopš Latvijas un Mičiganas Nacionālā gvarde iesaistījās partnerattiecību programmā. Lielākie sadarbības projekti Mičiganas Nacionālajai gvardei šo gadu laikā bijuši ar Zemessardzi, Gaisa spēkiem, kā arī Sauszemes spēku Mehanizēto kājnieku brigādi, īpaši tuvā gaisa atbalsta kontrolieru apmācībā.
Sauszemes spēku mehanizācija
2014.gada 4.septembrī NATO samita laikā Velsā, Lielbritānijā, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija noslēdza līgumu ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju par kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņutehnikas (Combat Vehicles Reconnaissance (Tracked)) iegādi. Līdz ar līguma parakstīšanu tiek realizēta Sauszemes spēku kājnieku brigādes mehanizācijas projekta pirmā kārta.
Sauszemes spēku kājnieku brigādes mehanizācija ir noteikta kā viena no prioritārajām Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānā identificētajām spējām.