Aktualitātes|Par NBS|Dienests|Personālsastāvs|Vienības|Operācijas|NBS rezerve|Rekrutēšana|Mediji
Par Gaisa spēkiem
Vienības
Tehnika
Kontaktinformācija
Resursi un rīki
Tavai drošībai!
Fotogalerija
Video galerija
Normatīvie akti
Iepirkumi
Līgumi
Amatpersonu atalgojuma datu bāze
Vakances
Kontaktinformācija
Saites
Meklēšana
Saistītās iestādes
NBS Apvienotais štābs
Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde
Jūras spēki
Gaisa spēki
Mācību vadības pavēlniecība
Nodrošinājuma pavēlniecība
Militārā policija
Speciālo uzdevumu vienība
Štāba bataljons
Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija
Latvijas Republikas Zemessardze
Nacionālie bruņotie spēki / Vienības / Gaisa spēki / Par Gaisa spēkiem / Vēsture
Vēsture

Latvijas Kara aviācijas vēsture no 1919. gada līdz 1940.gadam

Pēc Latvijas valsts proklamēšanas 1918.gada decembra sākumā sākās Latvijas bruņoto spēku veidošana. 

1919.gada 7.jūnijā virsleitnantam Alfrēdam Valeikam tika uzdots izveidot Latvijas armijas Aviācijas grupu. Šī diena tiek uzskatīta par Latvijas Kara aviācijas dibināšanas dienu. Pirmās lidmašīnas bija „Nieuport 24-bis” un „Sopwith Strutter 1 ½”.

1920. gada 30. septembrī aviācijas grupa tika pārformēta par Aviācijas parku. Lidmašīnu skaits tika palielināts uz trofeju lidmašīnu rēķina. 1920.gada 20. janvārī tika izveidota Kara aviācijas skola leitnanta P. Stūrāna vadībā.

Latvijas neatkarības cīņu laikā (1918.-1920.) līdz pamiera slēgšanai ar Padomju Krieviju 1920.gada 1.februārī Latvijas kara aviācijas lidmašīnas veica pavisam 69 kaujas lidojumus ar kopējo nolidojumu 101 stunda.

1921. gada martā Aviācijas parks tika pārdēvēts par Aviācijas divizionu, lidmašīnu skaits tika palielināts ar jaunām lidmašīnām no Itālijas, Čehoslovākijas un Anglijas.

1924. gadā Aviācijas divizions sastāvēja no 5 eskadriļām: iznīcinātāju, izlūku, artilērijas koriģēšanas, rezerves eskadriļas un Aviācijas skola. Divizionā bija arī saimniecības komanda un rezerves darbnīca. Tika izveidots lidlauku tīkls: Spilvē, Krustpilī, Daugavpilī, Liepājā, Gulbenē.

1926. gada 28. septembrī  Aviācijas divizionu pārdēvēja par Aviācijas pulku.

1939.gadā Aviācijas pulka sastāvā ietilpa: pulka štābs Rīgā, 8 operatīvās eskadriļas (60 lidmašīnas, 120 pilotu un 80 speciālistu), Kara aviācijas skola, remontdarbnīcas, Apgādes noliktava.

Laika posmā no 1919. gada līdz 1921. gadam aviācijas parka komandieris bija leitnants Rūdolfs Drillis.  

No 1921. gada līdz 1926. gadam Aviācijas divizionu komandēja kapteinis Frīdrihs Zutte (1921.-1923.) un pulkvedis Jāzeps Baško (1923.-1926.), 1929. gadā viņu iecēla par aviācijas inspektoru. 

1937. gadā ģenerāli Jāzepu Baško  iecēla par armijas aviācijas dienesta priekšnieku, kas bija padots tieši armijas komandierim. Viņa pārziņā bija arī aizsargu un civilā aviācija. 

 

 

Pulkvedis Arvīds Skurbe aviācijas pulku komandēja no 1929. gada līdz 1935. gadam. 

 

 Līdz 1937. gadam pulka komandieris bija pulkvedis Jānis Indāns.

 

No 1937. gada līdz 1940. gadam aviācijas pulka komandieris bija Rūdolfs Kandis.

No 1919.gada līdz 1940.gadam Latvijas kara aviācija izveidojās par spēcīgāko Baltijas valstīs. Toreizējai Latvijas aviācijai bija pašu rūpnīcā VEF un Liepājas kara ostas darbnīcās būvētas lidmašīnas. Bija arī  lidmašīnas no Eiropas, galvenokārt no Anglijas. Aviācijas pulks sastāvēja no iznīcinātāju eskadriļām, izlūklidmašīnu eskadriļām, Jūras aviācijas eskadriļas un aviācijas skolas vienības, kas sagatavoja lidotājus un visu nepieciešamo dienestu speciālistus.

1924.gadā Aviācijas divizions no Latvijas aerokluba saņēma karogu ar devīzi “Visu par Latviju”.

Visi šie lieliskie sasniegumi tika iznīcināti 1940.gadā, Latvijā iebrūkot Sarkanajai armijai. No rūpnīcas VEF uz Krieviju tika aizvestas lidmašīnas. Daudzi lidotāji un mehāniķi tika apcietināti un deportēti.

Atjaunotie Gaisa spēki 

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas sākās arī Latvijas Aizsardzības spēku atjaunošana. 1992. gada 24. februārī Aizsardzības spēku štābā tika izveidota Gaisa un pretgaisa aizsardzības pārvalde, kas vēlāk tika pārveidota par Gaisa spēku štābu. 1992. gada 17. jūnijā aizsardzības ministrs parakstīja pavēli par Gaisa spēku atjaunošanu.  

Pirmais Gaisa spēku komandieris bija pulkvedis Kārlis Kīns, kurš komandēja Gaisa spēkus līdz 1997. gadam. 

- No 1997. gada līdz 2001. gadam Gaisa spēku komandieris bija pulkvežleitnants Ojārs Ivanovs.

- 2001. gada līdz 2003. gadam - pulkvedis Vitālijs Viesiņš.

- 2003. gada līdz 2006. gadam – ģenerālmajors Juris Maklakovs.

- 2006.-2010. gadam – pulkvedis Aleksandrs Stepanovs.

- No 2010. gada aprīļa Gaisa spēku Aviācijas bāzes komandieris ir pulkvedis Aivars Mežors.

2009. gada martā tika atklāta Gaisa spēku Operāciju centra ēka, kurā ir izvietotas visas Gaisa spēku vienības: Gaisa spēku Aviācijas bāzes štābs, Aviācijas eskadriļa, Gaisa telpas novērošanas eskadriļa ar Gaisa operāciju centrs un Pretgaisa aizsardzības divizions.

Sakarā ar Nacionālo bruņoto spēku reorganizāciju, no 2010. 01. janvāra Gaisa spēki tika pārveidoti par Gaisa spēku Aviācijas bāzi.

Sakarā ar Nacionālo bruņoto spēku reorganizāciju, no 2017. 19. jūnija Gaisa spēku Aviācijas bāze tika pārveidota par Gaisa spēkiem.

Gaisa spēku personālsastāvs savas militārās un profesionālās zināšanas papildina gan Latvijas civilajās un militārajās skolās, gan arī ārvalstu karaskolās ASV, Čehijā, Dānijā, Norvēģijā, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā u.c.

Foto no Aviācijas bāzes arhīva.

Aktuālās saites
© Nacionālie bruņotie spēki 2010, Adrese: Kr.Valdemāra ielā 10/12, Rīgā, LV – 1473