Aktualitātes|Par NBS|Dienests|Personālsastāvs|Vienības|Operācijas|NBS rezerve|Rekrutēšana|Mediji
Bruņoto spēku kapelāni
Kapelānu dienesta simbolika
Kapelānu dienesta vēsture
Resursi un rīki
Oficiālā vēstule
Jautā rekrutētājiem!
Tavai drošībai!
Fotogalerija
Video galerija
Normatīvie akti
Iepirkumi
Līgumi
Amatpersonu atalgojuma datu bāze
Vakances
Kontaktinformācija
Saites
Meklēšana
Saistītās iestādes
NBS Apvienotais štābs
Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde
Jūras spēki
Gaisa spēki
Mācību vadības pavēlniecība
Nodrošinājuma pavēlniecība
Militārā policija
Speciālo uzdevumu vienība
Štāba bataljons
Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija
Latvijas Republikas Zemessardze
Nacionālie bruņotie spēki / Personālsastāvs / Garīgā aprūpe
Garīgā aprūpe

Karavīram ir tiesības uz reliģijas un ticības pārliecības brīvību. Karavīram nav tiesību atteikties no militārā dienesta izpildes reliģisku motīvu dēļ, kā arī izmantot dienesta stāvokli reliģiskās pārliecības uzspiešanai citiem.

Kapelāni nodrošina Satversmē, Reliģisko organizāciju likumā un starptautiskajos līgumos par cilvēktiesībām reliģijas jomā noteikto indivīda tiesību uz reliģijas brīvību īstenošanu bruņotajos spēkos.

Komandieru un kapelānu atbildība un pienākums ir šo brīvību īstenot normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un pēc vislabākās sirdsapziņas Dieva un cilvēku priekšā, ievērojot savstarpējo attiecību un Baznīcas kanoniskos principus un vērtības.

Kapelāni nodrošina bruņoto spēku personālsastāva un viņu tuvinieku garīgo aprūpi. Kapelāni kā garīdznieki sniedz garīgo aprūpi arī bojā gājušo karavīru tuviniekiem. Viņi ir karavīru un viņu tuvinieku garīgie padomdevēji.

Kapelāna uzdevums ir specifiska kalpošana bruņotajos spēkos, kuras mērķis ir attīstīt reliģiskās, garīgās, morālās un ētiskās vērtības un īstenot garīgo aprūpi.

Kapelāns ir persona, kura attiecīgās reliģiskās savienības (baznīcas) noteiktajā kārtībā ieguvusi teoloģisko izglītību un kuru amatam izvirzījusi reliģiskā savienība (baznīca).

Kapelānu amatam izvirza Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas, Rīgas metropolijas Romas katoļu kūrijas, Latvijas Pareizticīgās Baznīcas, Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas centrālās padomes, Latvijas Apvienotās Metodistu Baznīcas, Latvijas Baptistu draudžu savienības, Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības, Starptautiskās Dieva draudzes Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības, Latvijas Dievturu sadraudzes un Latvijas Vasarsvētku draudžu centra vadība.

Bruņoto spēku kapelāni, kuri ir karavīri, profesionālo militāro dienestu uzsāk un veic pēc brīvprātības principa. Viņiem piešķir dienesta pakāpi.

Kapelāni nenēsā ieročus.

Bruņoto spēku kapelāni administratīvajos jautājumos pakļauti vienības komandierim, jautājumos, kas saistīti ar kapelānu darbību, – Nacionālo bruņoto spēku virskapelānam, bet reliģiskajos jautājumos – attiecīgajai reliģiskajai savienībai (baznīcai).

Kapelāna kā štāba virsnieka speciālista funkcijas ir sniegt atbalstu un būt padomdevējam komandierim, kuram viņš ir administratīvi pakļauts, un personālsastāvam reliģiskajos un morāles jautājumos. Kapelāns ir atbildīgs par reliģisko norišu plānošanu un īstenošanu, kā arī kalpošanas aktivitātēm. 

Kapelāns kā reliģiskais līderis ir aicināts strādāt un kalpot bruņotajos spēkos, tādēļ viņam tiek nodrošinātās iespējas, kā arī izvirzītas prasības garīgai kalpošanai. Tajā pašā laikā no kapelāna nedrīkst pieprasīt to, kas viņam nav uzticēts kā baznīcas pārstāvim, kurš pieder vienai konkrētai konfesijai.  Neatkarīgi no konfesionālās piederības kapelāns ir iecelts kalpošanai bruņotajos spēkos, lai sniegtu garīgo aprūpi, nešķirojot nevienu pēc ticības pārliecības. 

Kapelānu darbību (kapelānu dienestu) bruņotajos spēkos vada Nacionālo bruņoto spēku virskapelāns, kurš administratīvi ir tieši pakļauts Nacionālo bruņoto spēku komandierim.

Aktuālās saites
© Nacionālie bruņotie spēki 2010, Adrese: Kr.Valdemāra ielā 10/12, Rīgā, LV – 1473