Aktualitātes Par NBS Dienests Personālsastāvs Vienības Operācijas Rekrutēšana Mediji
Jūras novērošanas sistēma
Krasta apsardzes patruļkuģu būves projekts
Resursi un rīki
Oficiālā vēstule
Jautā mums!
Jautā rekrutētājiem!
Tavai drošībai!
Fotogalerija
Video galerija
Normatīvie akti
Iepirkumi
Līgumi
Amatpersonu atalgojuma datu bāze
Kontaktinformācija
Saites
Meklēšana
Saistītās iestādes
NBS Apvienotais štābs
Sauszemes spēku kājnieku brigāde
Jūras spēku flotile
Gaisa spēku aviācijas bāze
Mācību vadības pavēlniecība
Nodrošinājuma pavēlniecība
Militārā policija
Speciālo uzdevumu vienība
Štāba bataljons
Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija
Latvijas Republikas Zemessardze
Nacionālie bruņotie spēki / Par NBS / Attīstība un plānošana / Krasta apsardzes patruļkuģu būves projekts
Krasta apsardzes patruļkuģu būves projekts

2007.gada 21.decembī Aizsardzības ministrija, pamatojoties uz MK lēmumu, noslēdza līgumu ar akciju sabiedrību „Rīgas kuģu būvētava” par piecu krasta apsardzes patruļkuģu būvi un iegādi. Līdz ar līguma parakstīšanu tiek īstenots krasta apsardzes patruļkuģu būves projekts Jūras spēku flotiles vajadzībām.

Patruļkuģu nozīme Nacionālajos bruņotajos spēkos un Latvijas aizsardzības sistēmā

Ar šo kuģu būvniecību tiks nodrošināta flotiles modernizācija un spēju efektivitāte. Latvijas armijai jāsargā 500 kilometru garā krasta līnija, ko prasa gan valsts drošība, gan NATO standarti. Patlaban flotiles rīcībā ir deviņi kuģi, kuru tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs; tie ir būvēti pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados.

Krasta apsardzes patruļkuģu būves projekts paredz, ka deviņus vecos kuģus nomainīs pieci jauni, kas veicinās bruņoto spēku finanšu un personāla līdzekļu izmantošanas efektivitāti, turklāt jaunos kuģus varēs izmantot ne tikai militārām, bet arī civilām vajadzībām.

Flotiles komandieris jūras kapteinis Rimants Štrimaitis uzsver patruļkuģu nozīmi gan militāro uzdevumu pildīšanā, gan civilās drošības veicināšanā: „Patruļkuģi ik dienas pildīs svarīgu civilo uzdevumu – meklēšanas un glābšanas darbus jūrā, sniedzot atbalstu nelaimē nokļuvušajiem iedzīvotājiem.”

Jaunie kuģi veiks ne tikai patrulēšanas un glābšanas darbus, bet tos varēs aprīkot arī ar naftas savākšanas un mīnu meklēšanas un iznīcināšanas iekārtām.

Plānots, ka jaunos kuģus apkalpos četrdesmit jūrnieku.

Projekta gaita 

Kopš līguma parakstīšanās 2007.gada beigās bija paveikti daudzi projektēšanas, būves dokumentācijas, materiālu un iekārtu specifikāciju izstrādes un citi sagatavošanas darbi, specifiski aprēķini un rasējumi, piemēram, korpusa konstrukcijas aprēķini, mašīntelpas un elektrosistēmu plāni, izvietojumi un citi. Arī flotile bija iesaistījusies dokumentācijas izstrādes procesā gan iesniedzot tehniskos datus un aprakstus par uzstādījumam paredzēto ekipējumu un iekārtam, gan iesaistoties dizaina vai tehnisko detaļu apspriešanā. 

2009.gada septembra beigās notika pirmā patruļkuģa metāla paketes griešanas darbi un uzsākta pirmā patruļkuģa „Skrunda” būvniecība. Šo kuģi flotile saņēma 2011.gada 12.aprīlī. Par godu pirmā patruļkuģa saņemšanai 2012.gada 18.aprīli Rīgā notika arī plaša svinīga ceremonija. 

Otrā patruļkuģa "Cēsis" būvniecība tika sākta 2010.gada maija beigās, un šis kuģis tika saņemts 2012.gada 16.martā. Svinīga ceremonija par godu kuģa saņemšanai notika 2012.gada 2.aprīlī Liepājā. 

2010.gada 17.jūnijā ar svinīgu ceremoniju akciju sabiedrībā "Rīgas Kuģu būvētava" atklāja trešā krasta apsardzes patruļkuģa "Viesīte" būvniecību. 2012.gada 11.aprīlī notika svinīga patruļkuģa nolaišanas ūdenī un vārda došanas ceremonija, bet pats kuģis tika saņemts 2012.gada 17.augustā. 

Ceturtā patruļkuģa „Jelgava” būvniecība bija sākta 2011.gada nogalē, un kuģis tika saņemts 2013.gada 9.jūlijā. Vienlaikus ir uzsākta arī  pēdēja – piektā - kuģa būvniecība, un to plānots saņemt līdz 2013.gada decembrim.

Piektā patruļkuģa „Rēzekne” būvniecība bija sākta 2012.gada vasarā un 2014.gada 10.februārī AM un AS „Rīgas kuģu būvētava” parakstīja patruļkuģa nodošanas-pieņemšanas protokolu, tā pieņemot pēdējo no pieciem jaunbūvētajiem SKRUNDA klases patruļkuģiem. 2014.gada 20.martā Liepājā plānota patruļkuģa P-09 „Rēzekne” svinīgā karoga pacelšanas ceremonija.

Līdz ar pēdējā – piektā – patruļkuģa piegādi, AM ir saņēmusi visus AM un AS „Rīgas kuģu būvētava” līgumā paredzētos patruļkuģus. Kopumā projekts norisinājās saskaņā ar līgumu, tā noteikumos un kuģu būves grafikā paredzēto.

 

Kuģa tips
Visi pieci patruļkuģi būs "SWATH" tipa kuģi ar diviem torpēdtipa korpusiem un mazu ūdens apskaloto virsmu. Šāda kuģa galvenā efektivitāte jeb spēks ir tā jūras spēja.

Latvijas patruļkuģi būs 25 metrus gari un 13,5 metrus plati. Mūsu klimatiskajos apstākļos nav prognozējams tik liels vējš un viļņu augstums, kas neļautu tiem doties jūrā un veikt uzdevumus. 100% darbaspējas patruļkuģim ir līdz 3,5 metrus augstiem viļņiem. Īpašais korpuss un mazā apskalotā virsma ļauj kuģim maksimāli saglabāt horizontālu stāvokli.

Kuģa iegrime - 2,7 metri, ātrums - 20 mezgli, dzinēju jauda - 1600 zirgspēku, materiāls - alumīnijs.

Izmaksas
Kuģu būvniecība un iegāde notiek no AM budžeta līdzekļiem. Kopējās kuģu būves izmaksas ir 55,8 milj.EUR.

Patruļkuģu nosaukumi
Patruļkuģu nosaukumi tika izraudzīti atbilstoši nozīmīgākajām brīvības cīņu norises vietām Latvijas vēsturiskajos novados: Kurzemē, Zemgalē, Augškurzemē (Sēlijā), Vidzemē un Latgalē.

Ar Latvijas Kara muzeja speciālistu palīdzību apzinot nozīmīgākās Latvijas armijas kauju norises vietas šajos novados, tika pieņemts lēmums patruļkuģiem dot nosaukumus „Skrunda”, „Cēsis”, „Viesīte”, „Jelgava” un „Rēzekne”, ievērojot minēto vietvārdu secību, kas atbilst hronoloģiskajai kauju norisei Brīvības cīņu laikā.

Patruļkuģa „Skrunda” leģenda
Skrundas kauja norisinājās 1919.gada 29.janvārī. Pulkveža Oskara Kalpaka komandētais 1.latviešu atsevišķais bataljons kopā ar vairākām citām Landesvēra rotām uzbruka Skrundai, kuras apkārtnē bija izvietojies 2.padomju Latvijas strēlnieku pulks. Kalpakiešu gūtā uzvara bija pirmais nacionālās armijas vienību panākums atbrīvošanas cīņās un iezīmēja lūzuma momentu Latvijas teritorijas atbrīvošanā no lielinieku karaspēka. Godinot šīs dienas notikumus, katru gadu 29.janvārī Skrundā tiek svinēti Karoga svētki.

Patruļkuģa „Cēsis” leģenda
Cēsu kaujas, kas bija lielākās kaujas visu triju Baltijas valstu neatkarības karu (1918-1920) vēsturē, norisinājās no 1919.gada 6. līdz 23.jūnijam starp Latvijas Pagaidu valdības karaspēka Ziemeļlatvijas brigādi un Igaunijas armiju no vienas puses un Baltijas Landesvēra vācu daļām un vācu Dzelzsdivīziju no otras puses. Tajās igauņu – latviešu apvienotie spēki pilnībā sakāva Latvijas naidīgos vācu spēkus, Kārļa Ulmaņa vadītā pagaidu valdība atguva noteikšanu par lielāko daļu valsts teritorijas un radās priekšnoteikumi vienotas Latvijas armijas radīšanai. Godinot šo dienu notikumus, katru gadu 22.jūnijā tiek svinēta Varoņu piemiņas diena.

Patruļkuģa „Viesīte” leģenda
Viesītes kauja norisinājās 1919.gada 14.oktobrī starp bermontiešiem no vienas puses un Latvijas armijas 3.Jelgavas kājnieku pulka vienībām un Viesītes aizsargu nodaļu no otras puses. Gūtā uzvara apturēja bermontiešu vienību virzīšanos Augškurzemē un Latgales virzienā.

Patruļkuģa „Jelgava” leģenda
Jelgavas atbrīvošanas operācija no Pāvela Bermonta-Avalova karaspēka notika 1919.gada 21.novembrī. Pēc „Bermontiādes” kaujām pie Rīgas (1919.gada 8.oktobris – 11.novembris) Jelgavas atbrīvošanas operācija bija nākamā nozīmīgākā Latvijas armijas uzvara kaujā pret bermontiešu karaspēku, kas ļāva atbrīvot no Latvijas valsts pretiniekiem Zemgali un ievērojami paātrināja bermontiešu izdzīšanu no Latvijas teritorijas.

Patruļkuģa „Rēzekne” leģenda
Rēzeknes atbrīvošanas operācija no lielinieku karaspēka norisinājās 1920.gada 21.janvārī. Tā bija lielākā kaujas operācija Latgalē, kuru nacionālais karaspēks veica saviem spēkiem, atsakoties no sabiedrotā Polijas karaspēka palīdzības. Rēzeknes kaujas iznākums izšķīra Latgales atbrīvošanas operācijas gaitu – lielinieku karaspēks bija spiests pilnībā atstāt Latvijas teritoriju.

Aktuālās saites
© Nacionālie bruņotie spēki 2010, Adrese: Kr.Valdemāra ielā 10/12, Rīgā, LV – 1473