Aktualitātes|Par NBS|Dienests|Personālsastāvs|Vienības|Operācijas|NBS rezerve|Rekrutēšana|Mediji
Resursi un rīki
Oficiālā vēstule
Jautā rekrutētājiem!
Tavai drošībai!
Fotogalerija
Video galerija
Normatīvie akti
Iepirkumi
Līgumi
Amatpersonu atalgojuma datu bāze
Kontaktinformācija
Saites
Meklēšana
Saistītās iestādes
NBS Apvienotais štābs
Sauszemes spēku kājnieku brigāde
Jūras spēku flotile
Gaisa spēku aviācijas bāze
Mācību vadības pavēlniecība
Nodrošinājuma pavēlniecība
Militārā policija
Speciālo uzdevumu vienība
Štāba bataljons
Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija
Latvijas Republikas Zemessardze
Nacionālie bruņotie spēki / Par NBS / Mobilizācija
Mobilizācija

Mobilizācija ir valsts militārās un civilās aizsardzības plānoti un sagatavoti pasākumi valsts apdraudējuma novēŗšanai, vai tā seku likvidācijai, izmantojot noteiktus cilvēku materiālos un finanšu resursus.

Mobilizācija sevī ietver Nacionālos bruņotos spēkus, valsts civilās aizsardzības sistēmu un taitsaimniecību.

Kā mobilizācijas līdzekļi, atbilstoši speciāli izstrādātiem plāniem, var tikt izmantoti gan valsts, gan juridisko personu materiālie un finanšu līdzekļi, kā arī iedzīvotājiem piederošos materiālos līdzekļus var izmantot kā mobilizācijas resursus.

Mobilizācija dalās trīs veidos: Vispārēja, daļēja un vietēja

Mobilizācijas veids

Kā tā izpaužas

Vispārēja mobilizācija

izsludina kara gadījumā, pakļaujot visus mobilizācijas resursus un izmantojot tos valsts aizsardzības vajadzībām mobilizācijas plānos noteiktajā apjomā;

Daļēja mobilizācija

izsludina ārkārtējā situācijā vai izņēmuma stāvoklī, ierobežoti iesaistot mobilizācijas resursus valsts apdraudējuma novēršanā vai tā seku likvidācijā;

Vietēja mobilizācija

izsludina ārkārtējā situācijā noteiktā administratīvajā teritorijā

Mobilizācijas plānošanai, sagatavošanai un īstenošanai valsts un pašvaldību institūcijās var izveidot mobilizācijas struktūrvienības vai norīkot mobilizācijas darbiniekus.

Mobilizācijas plānošanā, sagatavošanā un īstenošanā iesaistīto amatpersonu un mobilizācijas darbinieku uzdevumus, pilnvaras un pienākumus, kā arī darbības principus miera laikā un valsts apdraudējuma gadījumā nosaka Ministru kabinets.

Lēmuma pieņemšana

Lēmumu par mobilizācijas vai demobilizācijas izsludināšanu pieņem, kā arī izsludina Ministru kabinets. Gadījumā, ja Ministru kabinets nevar sanākt kopā stundas laikā lai pieņemtu lēmumu par mobilizācijas izsludināšanu, Ministru prezidents pieņem lēmumu vienpersoniski. Mobilizācija tiek izsludināta, izmantojot visu veidu sakaru un plašsaziņas līdzekļus.

Par mobilizācijas vai demobilizācijas izsludināšanu Ministru prezidents divdesmit četru stundu laikā rakstveidā paziņo Saeimai.

Mobilizāciju sagatavo un īsteno saskaņā ar Nacionālās drošības likumu, Mobilizācijas likumu un Ministru kabineta normatīvajiem aktiem.

Mobilizācijas sagatavošana un īstenošana

 

 

Mobilizācijas sagatavošana

Izstrādā mobilizāciju reglamentējošos normatīvos aktus;

Izstrādā mobilizācijas plānu un citus Ministru kabineta dokumentus;

Sagatavo mobilizācijas vadība sistēmas darbam mobilizācijas gadījumā;

Sagatavo valsts un pašvaldību institūcijas darbam mobilizācijas gadījumā;

Sagatavo Nacionālo bruņoto spēku un civilās aizsardzības formējumus mobilizācijai;

Izveido nepieciešamos mobilizācijas resursus Nacionālo bruņoto spēku un civilās aizsardzības formējumiem;

Izveido, uzkrāj, saglabā un atjauno valsts materiālās rezerves;

Sagatavo darbam katastrofu medicīnas sistēmas, neatliekamās medicīniskās palīdzības un medikamentu nodrošinājuma sistēmas darbam mobilizācijas gadījumā;

Sagatavo plašsaziņas līdzekļus darbam mobilizācijas gadījumā;

Veic mobilizācijas gatavības pārbaudes un mobilizācijas mācības;

Veic mobilizācijas speciālistu mācības un kvalifikācijas paaugstināšanu;

Veic starptautisko sadarbību mobilizācijas plānošanas un sagatavošanas jautājumos.

Mobilizācijas īstenošana

Veic Valsts un pašvaldību institūciju pārkārtošanu darbam valsts apdraudējuma gadījumā;

Veic Nacionālo bruņoto spēku un civilās aizsardzības formējumu mobilizāciju;

Veic pasākumus tautsaimniecības pārorientēšanai no miera laika apstākļiem uz darbu valsts apdraudējuma gadījumā;

Veic iedzīvotāju normētu apgādi ar pārtiku, rūpniecības un medicīniskajām precēm, nodrošināšanu ar neatliekamo medicīnisko palīdzību, sakaru, transporta un citiem pakalpojumiem valsts apdraudējuma gadījumā;

Veic Nacionālo bruņoto spēku, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Katastrofu medicīnas centra un mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu nodrošināšanu ar energoresursiem valsts apdraudējuma gadījumā;

Veic plašsaziņas līdzekļu darba nodrošināšanu valsts apdraudējuma gadījumā.

Valsts un pašvaldību institūciju kompetence mobilizācijas jautājumos tiek noteikta šādi:

Krīzes vadības padome

Koordinē mobilizācijas sistēmas darbību valsts apdraudējuma gadījumā;

Aizsardzības ministrija

Plāno, sagatavo un vada Nacionālo bruņoto spēku mobilizāciju valsts apdraudējuma gadījumā;

Iekšlietu ministrija

Plāno, sagatavo un vada civilās aizsardzības formējumu mobilizāciju valsts apdraudējuma gadījumā;

Ekonomikas ministrija

Plāno, sagatavo un vada tautsaimniecības mobilizāciju valsts apdraudējuma gadījumā.

Ministru kabinets

Nosaka Nacionālo bruņoto spēku, civilās aizsardzības formējumu un tautsaimniecības nozaru mobilizācijas plānošanā, sagatavošanā un īstenošanā iesaistīto citu valsts un pašvaldību institūciju kompetenci

Pienākumi mobilizācijas gadījumā

Pienākumi valsts un pašvaldību institūcijām un privāto tiesību juridiskajām personām

Valsts un pašvaldību institūcijām un privāto tiesību juridiskajām personām, kurām ir noteikti mobilizācijas pieprasījumi, ir pienākums pildīt mobilizācijas pieprasījumus, atbilstoši savai kompetencei izstrādāt mobilizācijas plānus.

Mobilizācijas izsludināšanas gadījumā, pildot mobilizācijas pieprasījumus, valsts un pašvaldību institūcijām un privāto tiesību juridiskajām personām ir pienākums nodot Nacionālo bruņoto spēku vienību un civilās aizsardzības formējumu turējumā mobilizācijas pieprasījumā noteikto īpašumu. Pēc demobilizācijas izsludināšanas minēto īpašumu atdod tā īpašniekam. Īpašniekam atlīdzina faktiskos zaudējumus, kas nodarīti īpašumam. Zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtību pēc demobilizācijas izsludināšanas nosaka Ministru kabinets.

Privāto tiesību juridiskajām personām nav tiesību atteikties pildīt mobilizācijas pieprasījumus, ja tie atbilst attiecīgajam darbības profilam vai ir iespējama darbības pārprofilēšana. Izdevumus un zaudējumus, kas radušies, pildot mobilizācijas pieprasījumus, sedz no valsts budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī privāto tiesību juridiskajām personām ir pienākums sniegt mobilizācijas plānošanai nepieciešamo informāciju.

Iedzīvotāju pienākumi

Iedzīvotājiem Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas gadījumā ir pienākums izpildīt NBS rezerves uzskaites struktūrvienību izsniegtajās pavēstēs noteikto, bet administratīvas teritorijas valsts civilās aizsardzības mobilizācijas gadījumā izpildīt pašvaldības rīkojumus.

Mobilizācijas izsludināšanas gadījumā, pildot mobilizācijas pieprasījumus, iedzīvotājiem ir pienākums nodot NBS vienību un civilās aizsardzības formējumu turējumā mobilizācijas pieprasījumā noteikto īpašumu. Pēc demobilizācijas izsludināšanas minēto īpašumu atdod tā īpašniekam vai, gadījumā, ja īpašnieks miris - viņa mantiniekiem. Īpašniekam vai viņa mantiniekiem atlīdzina faktiskos zaudējumus, kas nodarīti īpašumam. Zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtību pēc demobilizācijas izsludināšanas nosaka Ministru kabinets.

Mobilizācijai civilās aizsardzības formējumos un civilās aizsardzības pasākumu veikšanai ir pakļauti iedzīvotāji, kuri nav pakļauti mobilizācijai Nacionālajos bruņotajos spēkos un Valsts robežsardzē saskaņā ar mobilizācijas uzdevumu.

Par izvairīšanos no mobilizācijas, mobilizācijas darbību tīšu kavēšanu, mobilizācijas pieprasījumu tīšu neizpildīšanu vainīgās personas saucamas pie atbildības saskaņā ar likumu

Mobilizācijas gatavības pārbaudes un mobilizācijas mācības

Lai noteiktu valsts un pašvaldību institūciju, Nacionālo bruņoto spēku, valsts civilās aizsardzības sistēmas un tautsaimniecības gatavību mobilizācijai, tiek plānotas un organizētas mobilizācijas gatavības pārbaudes bez mobilizācijas izsludināšanas.

Mobilizācijas gatavības pārbaudes tiesības:

Ministru prezidentam

visā valsts teritorijā vai tās daļā;

MMinistriem (valsts ministriem)

viņu padotībā esošajās iestādēs, komercsabiedrībās un attiecīgās nozares mobilizācijas plānos iekļautajās iestādēs, kā arī privāto tiesību juridisko personu mobilizācijas gatavību;

Pašvaldību vadītājiem

attiecīgās pašvaldības iestādēs, kā arī pašvaldības administratīvās teritorijas mobilizācijas plānos iekļauto privāto tiesību juridisko personu mobilizācijas gatavību.

Mobilizācijas mācības

Lai sagatavotos mobilizācijai un apmācītu mobilizācijas īstenošanā iesaistīto personālu, tiek plānotas un organizētas mobilizācijas mācības.
Mobilizācijas mācību plānošana un organizēšana ir ministriju un pašvaldību, kā arī citu Ministru kabineta noteikto iestāžu kompetencē.

Zaudējumu kompensācija

Mobilizācijas gatavības pārbaudē nodarītos zaudējumus sedz no valsts budžeta Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā.

Aktuālās saites
© Nacionālie bruņotie spēki 2010, Adrese: Kr.Valdemāra ielā 10/12, Rīgā, LV – 1473