Nacionālo bruņoto spēku attīstība balstās uz:
Valsts aizsardzības un NBS attīstības dokumentu hierarhija:
Pēc iekļaušanās Eiropas Savienībā un NATO, robežlīguma parakstīšana ar Krieviju un tā ratifikācija Saeimā apliecina Latvijas Republikas drošības vides kvalitatīvu uzlabošanos.
Īstenojot drošības politiku, Latvijas Republika ievēro starptautisko tiesību principus, kas ietverti ANO statūtos, EDSO dokumentos un saistošajos starptautiskajos līgumos.
Latvijas Republika atbalsta Eiropas Savienības militāro spēju attīstību, kas veicinātu ieguldījumu NATO militāro spēju attīstībā. Līdz ar to Nacionālie bruņotie spēki tiek gatavoti ne vien Latvijas Republikas teritorijas aizsardzībai un nacionālo aizsardzības uzdevumu izpildei, bet arī kopējo militāro spēju stiprināšanai kolektīvās aizsardzības vajadzībām, kā arī līdzdalībai starptautiskajās krīžu pārvarēšanas operācijās ārpus valsts teritorijas.
Nacionālo bruņoto spēku attīstība ir vērsta uz to, lai sagatavotu, apgādātu un uzturētu struktūras atbilstoši jaunajiem uzdevumiem.
Latvijas prioritātes Valsts militārā aizsardzības un bruņoto spēku attīstībā ir kaujas spēju pilnveidošana, NATO militāro spēju stiprināšana, dalība starptautiskajās operācijās un Latvijas aktīva līdzdalība Eiropas Savienības kopējās aizsardzības un drošības politikas veidošanā.
Attīstības mērķi ir Valsts kolektīvās aizsardzības principu īstenošana, kaujas un atbalsta vienību attīstīšana, vadības, kontroles un apgādes sistēmas optimizācija, kā arī efektīva, racionāla un resursus ekonomējoša NBS struktūra.
Ilgtermiņa attīstības virzieni nozīmīgāko Nacionālo bruņoto spēku kaujas, kaujas atbalsta un nodrošinājuma spēju sasniegšanai saskaņā ar NATO izvirzītajiem spēku attīstības mērķiem ir profesionālā militārā dienesta attīstība, kas sevī ietver personālsastāva kvalifikācijas celšanu, rekrutēšanu, konkurētspējīgu dienesta piedāvājumu un sociālās garantijas. Ilgtermiņa modernizācijas programmas un projektus kas sevī ietver strēlnieku ieroču iegādi, individuālo aizsardzības sistēmu ieviešanu, C4ISR sistēmas attīstību, sauszemes spēku mehanizāciju, stratēģisko pārvadājumu nodrošināšanu, gaisa telpas novērošanas un kontroles sistēmas pilnveidošanu, gaisa telpas patrulēšanu, pretmīnu kuģu nomaiņu, speciālās loģistikas tehnikas iegādi, jūras novērošanas sistēmas izveidi, kaujas un speciālā autotransporta nomaiņu, Speciālo uzdevumu vienības speciālo transporta līdzekļu iegādi, aizsardzības pret massu iznīcināšanas ieročiem spēju pilnveidošanu, patruļkuģu nomaiņa, prettanku ieroču iegāde un artilērijas attīstība. Militārās infrastruktūras attīstība, apmācību sistēmas attīstību un personāla rezervju sistēmas attīstība.
